Kā Sanfrancisko pārvietoja mājas10

Vēsture var kļūt apgrūtinoša, it īpaši, ja gribās nodarboties ar nekustamā īpašuma attīstīšanu un iecerētā vieta jau sen kā ir aizbūvēta. Citreiz mājas "nejauši" nodeg vai tiek nojauktas, jo kļuvušas "nedrošas". Retāk notiek tā, ka vecās mājas pārvieto. Protams, tādu māju kā Raņķa dambī jau nevarēs pārcelt uz citu vietu, bet Sanfrancisko bija daudz divstāvu koka māju no 19. gs. Mūsdienās šīs mājas kopā ar Zelta vārtu tiltu ir Sanfranciski atpazīstamības zīme, bet 20. gs. 70-tajos no tām gribēja atbrīvoties. 70-gadu vidū Sanfrancisko Pārplānošanas aģentūra pārstāja māju nojaukšanu. Tā vietā tās tika pārvietotas uz citu vietu. Fotogrāfs Deivs Glass dokumentēja šo māju pārvietošanu. Lai attīstītu pilsētvidi, viktoriānisma laikmeta mājas pārdeva par vienu dolāru plus pārvietošanas un atjaunošanas izmaksas. PIrms pārvietošanas uzsākšanas kādas 2500 mājas jeb veseli kvartāli tika nolīdzināti līdz ar zemi. Cilvēki protestēja pret vēstures nopostīšanu un uz 70-tajiem gadiem saprata, ka mājas var pārvietot. Vispār nepieciešamība attīstīt " Western Addition" bija rezultāts 30 gadu pēckara kopējai attīstībai. Šī apkaime bija pārapdzīvota, bet tur lielākoties mitinājās afroamerikāņi ar zemiem ienākumiem. Vai māju pārvietošana uzlaboja dzīves kvalitāti? Drīzāk pārcēla ģimenes uz citu kvartālu, jo daudzas no mājām tika pārvietotas uz nomalēm, pie jau citām tādām pašām mājām, kur tās turpināja grimt nabadzībā.