Kā PSRS spiegi demolēja Ameriku... un pasauli9

Dezinformācija bija tik pamatīga, ka Čērčils Teherānā sajūsminājās par Tito, un izteica uzslavu viņam par to, ka viņš aiztur Dienvidslāvijā 20 vācu divīzijas- pat  Staļins izbrīnīts iebilda, ka tur nu nekādi nevarētu būt vairāk par 8 divīzijām....Pateicoties PSRS spiegiem, Dienvidslāvija iekrita Staļina ķepās kā gatavs ābols, visi Rietumu sabiedroto resursi - militārie, finansiālie, izlūkošanas- aizgāja staļinisma perēkļa uzturēšanai. Labais jautājums- Klūgmanu tiesāja? Nē, viņš mierīgi 1977. gadā nomira savā gultā- pirms tam paspējis sarakstīt Lielbritānijas Komunistu partijas vēsturi.

Vēl viena līdzīga uzvara tika izcīnīta Ķīnā, kur 1949. gadā, kā zināms, uzvarēja komunisti Mao Cze Duna vadībā. II Pasaules kara laikā bija divas partijas, kuras cīnījās pret japāņiem- Gomindāna, kuras priekšgalā bija Čans Kaiši un komunisti, kurus vadīja priekšsēdētājs Mao. Viss kas tobrīd notika Ķīnā,  bija ASV ļoti svarīgi. Bet- Ķīna bija tālu, interneta un Gūgles tobrīd nebija, arī  speciālistu Ķīnas jautājumos bija šausmīgi maz. Viens no nedaudzajiem spečukiem Ķīnas jautājumos bija Ouens Latimors. Tāds jauks cilvēks, kurš sajūsminājās par 1937. gada tiesas procesiem Maskavā kā demokrātijas paraugstundu un 1944. gadā atzina par derīgu un labu pasākumu GULAGu. Pie reizes viņš bija galvenais prezidenta Rūzvelta padomnieks Ķīnas jautājumos. Otrs cilvēciņš, kura uzskati noteica ASV politiku Ķīnas jautājumos bija Džons Stjuarts Serviss- ASV sūtniecības otrais sekretārs pie Gomindānas valdības. Trešais cilvēks bija Solomons Ādlers- ASV valsts kases departamenta pārstavis Ķīnā. Šie ļautiņi, kuru uzdevums bija palīdzēt Gomindānas valdībai, bija PSRS aģenti. Viņi nemitīgi sūtīja ziņojumus, ka priekssēdētājs Mao ir vienīgais, kurš reāli cīnās ar japāņiem un piedevām vēl ir īsts demokrāts ASV stilā, un tikai aiz pārpratuma skaitās komunists. Viņš arī ir jaatbalsta, nafig to Čan Kaiši, korumpēto gestapovieti, kurš pret japāņiem gandrīz vispār necinās. 

Visu to rakstīja cilvēki, kuri reāli zināja, kas notiek maoistiskajā Jaņaņā. Ja PSRS eksistēja čekisti, kuri nodarbojās ar cilvēku nogalināšanu, tad Mao patika, ka viņa padotie visu dara paši- izved publiskas tīrīšanas, nospārda savus biedrus kājam utt. 

Servisa un Latimora ziņojumi krita auglīgā augsnē- amerikāņu administrācijā politiku Ķīnas virzienā noteica Harijs Deksters Vaits, Laflins Karijs, Harolds Lassers, Eldžers Hiss- visi padomju aģenti. (Tas, ka viņi ir padomju aģenti, kļuva zināms vēlāk no "Venona files"- amerikāņu pārtvertajām un atšifrētajām padomju radiopārraidēm. ) Protams, amerikāņu militārā un finansiālā palīdzība turpmāk   tika sniegta "labajam" "jaunajam demokrātam" Mao. Vienīgais, kurš dabūja kādu laiku slēpties  Ķīnā (kur Mao un komunisti viņu uzņēma ar gavilēm) un zaudēja ASV pilsonību,  bija Ādlers- Pārējie tika cauri ar nepatīkamu skaidrošanos...un beigās nomira no vecuma savās gultiņās. 

Ne visi Staļina plāni izdevās, bet arī tie, kuri neizdevās, visai spilgti liecina par to, cik liela bija viņa vara rietumvalstu valsts aparātos...

Visi zina par Maršala plānu, kurš ar milzīgu naudas ieguldījumu palīdzību atjaunoja Eiropas un arī Rietumvācijas ekonomiku. Bet daudzi nezina, ka Maršala plāns sāka realizēties tikai 1947. gadā- prezidenta Trumena laikā. Bet Rūzvelta laikā eksistēja cits- Morgentau- plāns, nosaukts Henrija Morgentau- Rūzvelta līdzstrādnieka vārdā. Morgentau plāns paredzēja pilnīgu rūpniecības likvidēšanu Vācijā. kā arī tās pārvēršanu par apmēram tādu lauksaimniecības valsti kā Bulgārija. Šis plāns tika pieņemts 1944. gada septembrī Kvebekas konferencē. Teorētiski tam vajadzēja novērst iespēju, ka Vācija varētu izraisīt vēl kādu karu. 

Rēķinot, ka pat vislabākajā gadījumā lauksaimniecība spētu pabarot 60% Vācijas iedzīvotāju, varēja spriest, ka pārējiem 40% bija paredzēts nomirt badā. Čerčils sākuma pret to protestēja, bet viņu pielauza. .Kad informācija par to nokļuva atklātībā, vācieši sāka cīnīties pret sabiedrotajiem  ar jaunu sparu- nu nepatika viņiem kaut kā doma par Vācijas pārvēršanu par kviešu lauku. 

Morgentau plāna autors bija Harijs Deksters Vaits- Morgentau labā roka, Starptautiskā Valūtas Fonda un Bretonvudas sistēmas radītājs. Un bez visa tā Vaits bija padomju aģents. Morgentau plāna priekrocības no Staļina viedokļa ir acīmredzamas- Austrumvācija, kur rūpniecību Staļins nevienam nebija solījis likvidēt, kļūtu  ka placdarms turpmākajai Eiropas iekarošanai un gaismas zvaigzne nabadzīgajai un pazemotajai Rietumvācijai- kuru viegli varētu pārvērst par terorisma perēkli. 

Vēl viens baiss II Pasaules kara rezultāts bija 2 miljonu cilvēku izdošana Padomju Savienībai, kuri bija meklējuši patvērumu no Staļina režīma Eiropā. Pēc Jaltas konferences sabiedroto spēkiem tika nosūtīta direktīva, kura lika "ņemt zem apsardzes jebkuru apvienoto nāciju pilsoni, kurš VARĒTU BŪT pārkāpis savu nacionālo likumu, lai atbalstītu vācu militārās iniciatīvas" Džozefs Krjū, kurš Jaltas konferences laikā aizstāja Stettinusu valsts sekretāra amatā, bija šokā par šo rīkojumu, jo bija skaidrs, ka tur krievu bēgļus sūta drošā nāvē,  un lika nosūtīt telegrammu, kas šo rīkojumu atceltu. Telegramma kaut kur mīklaini pazuda.

 Vēlāk senatora Makartnija komisija noskaidroja, kurš pazaudēja šo telegrammu- tas bija krievu spiegs Eldžers Hiss. Staļinam bija svarīgi panākt, lai šos divus miljonus cilvēku izdod Padomju Savienībai-  Viņam nebija izdevīgi, ka pa Eiropu klīst 2 miljoni liecinieku, kuri var pastāstīt par to, kas patiesībā notiek Padomju Savienībā. 2 miljonu cilvēku izdošana drošai nāvei saucās "operācija Kilhol"-- "kilhol"- tas ir pirātu nāves soda veids, kad cilvēku nogalina, palaižot zem kuģa ķīļa. Tas ir, cilvēki, kuri to organizēja, ļoti labi saprata, kas notiek. 

Pats nozīmīgākais Jaltas konferences rezultāts, bija pasaules sadalīšana. Amerikas prezidents uz to brīdi bija smagi slims un tuvu nāvei. Edvards Stetinuss, valsts sekretārs, bija ļoti nepieredzējis cilvēks, kurš par savu amatu varēja pateikties vairāk pirmās lēdijas Eleonoras Rūzveltas simpātijām pret sevi, nekā savai kompetencei. Tuvākais Stetiniusa palīgs bija Eldžers Hiss- cilvēks, kurš bija ar 100% garantiju padomju spiegs, un kura vaina tika pierādīta. Pēc tam, sākoties skandālam un visam nākot gaismā, sākās taisnošanās, ka Hiss risināja tikai sīkus tehniskus jautājumus, Tā nav taisnība, jo Hiss atradās Jaltā pēc Rūzvelta personiska rīkojuma. Ir palicis milzīgs skaits liecību par to, ka Stetinuss uz visiem jautājumiem atbildēja praktiski vienu un to pašu: "Ķīna? Vaicājiet par to Hisam". "Tālie Austrumi? Runājiet par to ar Hisu!" Tas ir, ļoti daudz kas šajās sarunās bija atkarīgs no padomju spiega Hisa.   Kas bija galvenais pēcjaltas politikā? Apvienoto Nāciju radīšana un antiimperiālisma politika, Ir vispārzināms fakts, ka Delano Rūzvelts Jaltā uzņēma kursu uz Britu impērijas likvidēšanu un koloniālisma sagraušanu. Mēs esam pieraduši domāt, ka koloniālisms- tas ir ai, ai, ļoti slikti- bet vai nav pierādījies, ka neviena Āfrikas valsts nav spējīga noturēt kaut cik sakarīgu kārtību un Āfrikā praktiski nav valstu, kur nevaldītu asiņains haoss? Masveida bads Āfrikā- kā tāda koloniju laikā nebija, vairums Āfrikas valstu, tieši otrādi- bija pārtikas eksportētājas.  Galvenais cilvēks, kurš radīja ANO, bija šai rakstā ļoooti daudzas reizes pieminētais Eldžers Hiss.