No kā cēlies vārds „jogurts”?
Rūgšana veicina pienā esošā cukura un laktozes pārvēršanos pienskābē. Pienskābe tālāk ietekmē piena proteīnus, kas veido krēmam līdzīgo tekstūru un jogurtam raksturīgo garšu. Šī iemesla dēļ par pamatu „jogurta” nosaukumam izmantots oriģinālais turku nosaukums „Yoghumak”, kas turku valodā ir „sabiezēšana”. Turcijā to sākotnēji sauca arī par „Yogurut”, taču šis nosaukums radies tikai 8. gadsimtā, bet 11. gadsimtā nosaukums nomainīts uz pašreizējo „jogurts” versiju.
Jogurta ražošanas aizsākumi Eiropā
20. gadsimta sākumā sabiedrībā izplatījās uzskats, ka Bulgāru zemnieki dzīvo garu un veselīgu dzīvi, pateicoties lielam daudzumam jogurta, ko tie patērē ikdienā. Līdz ar to aizsākās pirmie soļi straujam jogurta popularitātes pieaugumam visā pasaulē.
Nebija ilgi jāgaida, kad visa pasaulē uzzināja par jogurta labvēlīgo ietekmi uz veselību.
Krievu mikrobiologam Iļjam Mečņikovam, kurš strādāja Pastēra institūtā Parīzē un 1908.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā, bija teorija: regulāra jogurta lietošana izskaidro ievērojami ilgo bulgāru zemnieku mūžu. Viņš izpētīja, ka ļaudis, kas uzturā lietoja jogurtu bija daudz neuzņēmīgāki pret infekcijām un tas skaidrojams ar jogurta labvēlīgo ietekmi uz organisma aizsargspējām. Ar šo atklājumu aizsākās jogurta profesionālais ceļš pārtikas ražošanas nozarē.
Pirmo komerciālo jogurta ražošanu uzsāka Īzaks Karasso 1919. gadā Barselonā — viņa vadītā kompānija Danone tika nodēvēta par godu viņa dēlam, mazajam Danielam. Sākotnēji fermentētos jogurtus varēja iegādāties tikai aptiekās un izstrādājums bija domāts vairāk bērniem, lai regulētu gremošanas procesus. Arī pirmo jogurtu ar augļu piedevu 1947. gadā izveidoja Danone — sajauca zemeņu piedevas ar jogurtu, piedāvājot to kā saldinātu desertu.
