Mūsdienu Jelgavas ģerbonī ir attēlots alnis, bet kādā no senāku laiku pilsētas ģerboņiem attēlotais dzīvnieks pēc ragu formas vairāk līdzinās briedim. Kāpēc tā?
Jelgavas ģerbonis3
9
0
Pētnieku viedokļi par to, kad Jelgavas, senāk Mītavas, pilsēta ieguva savu heraldisko simbloliku un kas tajā attēlots - alnis vai briedis, atšķiras. Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka pilsētas ģerbonī jau kopš tā pirmsākumiem 16. gadsimta beigās ir redzama aļņa galva. Tomēr, aplūkojot senākos pilsētas simbolikas attēlus, diezgan skaidri redzams, ka ģerbonī ir atainota brieža galva, diemžēl nav zināmi hercogistes laika pilsētas ģerboņa apraksti, kas ļautu precīzi noteikt attēloto figūru.
Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētām ģerboņos reizēm ietvēra figūras, kas bija attēlotas pašas hercogistes ģerboni, piemēram, lauva nonāca Bauskas un Liepājas pilsētu ģerboņos. Jelgava bija viena no nozīmīgākajām Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētām, un, domājams, tās ģerboņa simbolika ir atvasināta no ģerboņa citas pamatfigūras - brieža. Pagaidām pētnieki nav vienisprātis, kā 16, gadsimta otrajā pusē briedis kļuva par vienu no centrālajām hercogistes ģerboņa figūrā.
Reklāma
Aļņa galva Jelgavas ģerbonī konstatējama 19. gadsimta vidū, kad pilsētas ģerbonis un tā apraksts tika apstiprināti ar Krievijas impērijas cara Nikolaja I ukazu. Ģerboņa aprakstā teikts: purpura laukā heraldiski pa labi vērsta ar zelta kroni rotāta aļņa galva ar ragiem dabīgā krāsā, uz tā kakla - hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis: sudraba katla kāsis, kas ietver sarkanu lauku, kura kreisajā pusē latīņu burti S un A (Sigismundus Augustus), bet pa labi Batoriju ģerbonis: sudraba vilka žoklis ar trim zobiem; virs abām figūrām zelta kronis. Arī 20. gadsimta 20. gados, veidojot Latvijas Republikas pilsētu ģerboņus, Jelgavas pilsētas ģerbonī aļņa galva tika saglabāta kā ģērboņa pamatelements, un aļņa galva Jelgavas ģerbonī attēlota arī mūsdienās.
Tev patiks šie raksti
