Japāna
Uzlecošās saules zeme-ar sarkano apli baltajā karogā; Jamato jeb „kalnainā vieta”, kā paši japāņi savu zemi reiz sauca; īpašas kultūras zeme; pasaules ilgdzīvotāji; kabuki teātra tradīcijas; Fudzijamas spēks- baltās virsotnes piramīda uz zilo debesu fona modina godbijību, cieņu, rada vienotību ar dabu; visam ir sava nozīme- gan samurajiem, ņindzjām un geišām, gan tradicionālajiem Japānas sporta veidiem – aikido, džudo, sumo, karatē, kendo, kā arī ikebanai un tējas ceremonijai; valsts, kuras savdabību var sajust, tikai esot tur…
Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Āzijas A daļā jeb Tālajos Austrumos. Paši japāņi savu valsti dēvē par Nippon, kas nozīmē : „uzlecošās saules zeme”. Japāna sastāv no Japānas salu grupas ar apmēram 4000 salām, un 4 lielajām salām – Hokaido, Honsju, Sikoku un Kjusju. Valsti no A un D apskalo Klusais okeāns, bet no R un Z – Japānas jūra.
Platība: 377 835 km2
Galvaspilsēta: Tokija
Iedzīvotāji: 127 433 494 (2007.gada jūlijs)
Nacionālais sastāvs: japāņi 98,5%, korejieši 0,5%, ķīnieši 0,4%, citi 0,7%. Hokaido salā dzīvo aini, kas ir Japānas pirmiedzīvotāji (ap 15 000 iedzīvotāju).
Mūža ilgums:
vidējais: 82,02 gadi - Salīdzini ar Latviju! 
vīrieši: 78,67 gadi
sievietes: 85,56 gadi
Iedzīvotāju blīvums: 33,7 cilv./km2. Atsevišķos reģionos pat 500 cilv./km2
Valsts valoda: japāņu
Reliģijas: sintoisti un budisti 84%, citi 16%(t.sk. kristieši 0,7%)
IKP/PP: $ uz 1 iedz. 26 070 (2002)
Naudas vienība: jena (JPY)
Valsts pārvaldes forma: parlamentāra monarhija
Administratīvais iedalījums:
Zemākais punkts: Hachiro-gata -4 m z.j.l.
Augstākais punkts: Fudzi kalns (Fudzijama) 3776 m v.j.l.
Lielākās pilsētas: Osaka, Nagoja, Sendai, Hirosima,
Lielākais ezers: Bivas ezers
Reljefs: apmēram 80% no salu teritorijas aizņem mežiem klāti kalni. Tikai piekrastē ir zemieņu joslas, kurās izvietojušās pilsētas. Salas ir kontinentālas izcelsmes, izņemot Rjukju salu arhipelāga D daļu, kas veidojusies no koraļļiem. Visaugstākie ir Japānas Alpu kalni Honsju salā, kurā ir arī augstākā virsotne Fudzi kalns.
Dabas resursi: nenozīmīgi minerālie resursi, zivis, dabas ainavas, karstie avoti ar dziednieciskajām īpašībām.
Klimats: salās klimats ir mitrāks un siltāks nekā tajos pašos platuma grādos kontinentā. Japānā, izņemot D daļas salas, ir 4 gadalaiki. Pavasarī no marta līdz maijam ir silts klimats, ar skaidrām debesīm un fantastiskajiem ķiršu ziediem (tāpēc arī vissvinīgākais no visiem Japānas gadalaikiem). Rudenī no septembra līdz novembrim ir silts laiks, un šajā laikā ārpus pilsētām daba ir fantastiskās krāsās, un tas ir laiks, lai visērtāk ceļotu. Vasaras mēnešos no jūnija līdz augustam pieklust lielākās tūristu izklaides vietas un plūsmas, jo ir mitrs un karsts. Lietus sezona sākas jūlija vidū. Ziemā no decembra līdz februārim var būt ļoti auksts, bet kopumā maiga, ar saulainām dienām bagāta. Jūlijā un augustā Japānas D daļu apmeklē ap 15 taifūnu, kuri nodara lielākus postījumus nekā zemestrīces. Būtībā klimata raksturojumā ir pretstati: kad Kjusju salā (D daļa) martā sāk apstrādāt rīsa laukus, Hokaido salas (Z daļa) vēl klāj pat metru bieza sniega sega.
Janvāra vidējā temperatūra Z daļā ir -6 °C, bet D daļas salās no 0 °C līdz 8 °C. Jūlija vidējā gaisa temperatūra Z daļā ir +16 °C, D daļā +26 °C.
__________________________________________________________________
Relatīvi īsajā vasaras sezonā pa Fudzijama kalnu mēdz pakāpelēt ap 300 000 cilvēku, jo japāņiem šī kalna apmeklēšana ir arī savdabīgs sociālais apliecinājums.
Alpīnists Gregs Sleidens saka, ka Fudzijama, vulkāna izdedžu veidots kalns, krietni skaistāks liekas no attāluma, nevis atrodoties tā nogāzē. Vairums kāpēju dodas kalnā dienā, uz nakti apmetoties kādā no kalna namiņiem (tie iepriekš ir jārezervē).
Naktī viņi dodas tālāk, lai no rīta vērtos pasakainajā saulrietā. Neatņemama ceļojuma daļa ir arī gājiens apkārt krāterim, kas ilgst aptuveni stundu. Maršruts no kalna pakājes augšup kļūst aizvien populārāks, pa ceļam piedāvājot arī tējas namu un tempļu apmeklējumus, taču tad jums būs nepieciešamas pāris papildus dienas.
Lai izvairītos no tūristu pūļiem, Fudzijama apmeklējumam iesakām izvēlēties jūnija beigu vai jūlija darba dienas, kad japāņu domā, ka kalns "guļ".
