Izmirušie dzīvnieki18

Zelta krupis (Golden toad)
Pirmās ziņas par zelta krupi nāca klajā 1966. gadā un tās izdarīja zinatnieks Jay Savage. Savukārt pēdējās zināmā informācija ir atrodama 1989. gadā. Krupis izcēās ar savu zeltaini- oranžo ādas krāsu, un tā mājvieta bija tropiskie lietus meži Kostarikā.
Kā uzskata zinātnieki, tad viņus iznīcināja globālā sasilšana. Vēljovairāk, tā tiek uzskatīta par pirmo sugu, kas ir tikusi iznīcināta pateicoties globālajai sasilšanai.

Karības mūku ronis (Caribbean Monk Seal)
Šī roņu suga  bija vienīgā, kuras dabiskā dzīvošanas vieta bija Karību jūra un Meksikas līcis. Tā arī ir vienīgā roņu suga, kas ir izmirusi tiešas cilvēku dabības rezultātā. Oficiāli tie tika pasludināti par izmirušiem 2008. gada 6. jūnijā. Šie roņi tika vienkārši izmedīti. Pirmie vēsturē sastopamie nomedītie roņi tiek atspoguļoti jau 1494. gadā, Kolumba jūrasbraucienos.

Pireneju kalnu āzis (Pyrenean Ibex)
Pēdējais šīs sugas pārstāvis mira 2000. gada 6. janvārī. Tas bija 13 gadus vecs un tika atrasts miris zem nolūzuša koka. Viņa vienīgasi sugas brālis mira gadu iepriekš no pārlieku lielā vecuma. Interesanti ir tas, ka2009. gadā šis dzīvnieks tika klonēts, un kā par lielu brīnumu, tas izdevās, taču klonētais dzīvnieks mira pēc 7 minūšu ilgas dzīves no plaušu nespējas.
 

Tecopa Pupfish
Pirmo reizi šī zivju suga tika atklāta 1942. gadā Tekopā, Kalifornijā un zivju dabīgā dzīvesvieta bija tur atrodamie karsite avoti. Taču sakarā ar cilvēku iejaukšanos karstie avoti tika iznīcināti aizstājot tos ar karstajām vannām. Galu galā visam punktu pielika blakus izveidotais treileru parks.

Sīrijas mežonīgasi ēzelis (Syrian Wild Ass)
Pēdējāis sugas pārstāvis mira Vīnes zooloģiskajā dārzā 1928. gadā. Šis dzīvnieks tika plaši izmantots kā transporta līdzeklis senajā Mezopotāmijā un Tuvajs Austrumos
Punktu šī dzīvnieka tālākai populācijai pielika Pirmais Pasaules karš. Tas izskaidrojams ar to, ka izmantotie ēzeļi nespēja sacensties ar moderno ieroču un mašīnu darbību. Ēzeļi, bieži vien, tika izmantoti kā transporta līdzeklis, bet sastopot ienaidnieku nespēja paglābties un gāja bojā.

Baidži upju delfīns (Baiji River Dolphin)
Šī delfīna suga apdzīvoja Jandzi (Ķīna) upi pēdējos 20 miljonus gadu, taču tika atzīts, ka delfīni ir izmiruši pēc 2006 gada veiktās ekspedīcijas, kuras rezutātā netika atrasts neviens šīs sugas pārstāvis. Sakarā ar straujo un neapturamo Ķīnas industrializāciju Jandzi upe ir viena no piesārņotākajiem ūdensceļiem pasaulē.

P.S. Esmu pats kuģojis pa Jandzi upi un varu apstiprināt ka izņemot atkritumus, beigtu dzīvnieku paliekas un citu mēslu tur vispār nekā cita nav, kur nu vēl šādas sugas pārstāvji!

Passenger Pigeon (pasta balodis?!?)
Šī ir vistraģiskākā sugas izzušana moderno laiku vēsturē. Apmēram 200 gadus atpakaļ viņi nebija uz izzušanas robežas, vēl jo vairāk,  viņi bija visizplatītākā putnu suga Ziemeļamrikā.  Pie tam, tika novēroti gadījumi, kad lidojošas baložu saimes izstiepās vairāku  kilometru garumā. Ņujorkas debesis nebija iedomājamas bez viņu klātbūtnes, taču apmēram 100 gadu laikā tās nonāca uz izmiršanas robežas. Par to jāpateicas kolonizatoriem, kas sāka to masveidīgu medīšanu. Baložus bija viegli nomedīt un to gaļu plaši lietoja uzturā vergi. Tāpat vietējie fermeri uzskatīja šos putnus, kā draudu savās saimniecībām.
Pēdējais sugas pārstāve vārdā "Marta" mira 1914. gada 1. septembrī  Ohaijo štatā. Pēdējā baložu saime, kas sastāvēja no 250 000 putniem tika iznīcināta pateicoties medniekiem, kuriem bija pilnīgi nospļauties uz to, ka viņi zināja, ka tā ir pēdējā šīs sugas pārstāvju saime.

Bubal Hartebeest 
Bija leģendām apvīts, jo tika izmantots senajā Ēģiptē kā upurdzīvnieks, tāpat viņš ir minēts vecajā derībā. Par nožēlu slava un mitloloģija, kas apvij šo dzīvnieku nespēja stāties pretī Eiropas gaļas kārajiem medniekiem. Pēdējais šīs sugas pārstāvis mira Parīzes zoodārzā 1923. gadā.