Izgudrojumu laikmets Ķīnā3

1234. Mongoļi  sakauj Dzjiņu valsti, taču tas nenozīmē , ka Sunu impērijai sākas mierīgi laiki. Jaunie ziemeļu valdnieki vērš savus kārīgos skatienus uz dienvidiem.

1279. Hulibaja mongoļu armija sakauj Sunu dinastiju jūras kaujā pie Jameņas (mūsdienu Guandunas provincē) un iekaro lielāko tālaika Ķīnas daļu, Sunu dinastija beidz pastāvēt.

Sunu dinastijas laikā izveidojās lielas pilsētas ar miljonu iedzīvotāju. Tā bija sabiedrība , kurā valdība sniedza ekonomisku pabalstu nabadzīgajiem.

 Laikā , kad Londonā dzīvoja ap 15 000 cilvēku, Ķīnā jau divās pilsētās  - mūsdienu Kaifenā un Handžou – iedzīvotāju skaits pārsniedza miljonu. Vairāk nekā 20 pilsētās bija vismaz 50 000 iedzīvotāju, turklāt vairumā no tām – vairāk nekā 100 000. Abās  miljonu pilsētās būvēja daudzstāvu namus. Kaifenā vien 14 ugunsdzēsības stacijās bija izvietoti 2000 karavīru. Pilsētās kūsāja sabiedriskā dzīve.

Iedzīvotāju skaits auga, daudz cilvēku aizplūda uz lielpilsētām , un Ķīna piedzīvoja sociālās problēmas ,kuras Eiropā nācās risināt 700-800 gadus vēlāk. Sunu valdīšanas laikā valsts iestādes izveidoja labklājības sistēmu – nabadzīgie iedzīvotāji saņēma ne tikai ekonomisko palīdzību, valsts nodrošināja arī publiskās slimnīcas un veco laužu pansionātus.

Laikā pirms Sunu dinastijas rīsu audzēšana nebija produktīva. Rakstītie avoti no šī laika posma liecina, ka pirmajam imperatoram Taidzu nākušas ausīs runas par jaunas šķirnes rīsiem Čampas valstī ( mūsdienu Vjetnamā). Viņš uz šo valsti aizsūtīja ekspedīciju, un drīz Ķīnā rīsu audzēšanas produktivitāte sāka strauji augt. Ķīnieši no rīsiem gatavoja arī vīnu.

Pirms Sunu dinastijas laika tika degradēta ķīnas tradicionālo ierēdņu atlases sistēma un nozīmīgus amatus valsts pārvaldē varēja ieņemt tikai turīgie. Taču Suni parūpējās , lai šāda iespēja būtu arī talantīgiem cilvēkiem no zemākiem sabiedrības slāņiem.

Sunu imperatori valsts pārvaldē gribēja redzēt prasmīgus ierēdņus. Viņi atjaunoja eksāmenus uz zinātniskiem grādiem visiem, kas vēlējās strādāt valsts labā, lai ieņemtu svarīgus  amatus būtu iespējams ikvienam apdāvinātam ķīnietim, nevis tikai turīgu dzimtu pārstāvjiem. Eksāmenā, kas ilga visu dienu, cita starpā bija jāparāda savas zināšanas dzejā un konfūcismā. Pārbaužu laikā kandidātus ieslēdza katru savā nelielā telpā aizslēgtā ēkā, tādējādi šmaukšanās nebija iespējama. Pēc tam vērtētāji tika ieslēgti uz vairākām nedēļām un nedrīkstēja sazināties ar ārpasauli, līdz nebija izlasīti un novērtēti visi eksāmena darbi. Lai vērtētājs nevarētu identificēt kādu no kandidātiem pēc rokraksta , visas atbildes vispirms nosūtīja uz īpašu nodaļu, kur virkne pārrakstītāju pārrakstīja eksāmenu darbus.

Saglabājušies dokumenti liecina, ka liela daļa kandidātu bija no sabiedrības zemākajiem slāņiem. Ja kandidāts eksāmenu nokārtoja (turklāt tas it bieži izdevās tikai ar vairākiem mēģinājumiem un kandidātam kļūstot gados vecākam), viņš bija tiesīgs pretendēt uz darbu valsts pārvaldē. Ķīnieši šo darbu novērtēja kā ļoti prestižu. Valsts ierēdņiem bija tiesības valkāt īpašas drānas , un viņi balstīja sabiedrības cieņu.

Astronomiskais pulksteņtornis, kompass un reljefa karte. Sunu  valdīšanas laikā padziļinājās izpratne par laiku un telpu.

Viens no tolaik radītajiem tehnikas brīnumiem bija 12 metru augstais astronomiskais ūdens pulksteņtornis, par kuru pirmoreiz oficiāli vēstīts 1092. Gadā. To radīja ķīniešu ierēdnis Su Suns , kurš galmā bija atbildīgs par finansēm, bet darbojās arī astronomijā, kartogrāfijā, inženierzinātnēs , botānikā un daudzās citās jomās , gūstot izcilus panākumus. 

Su Suna ‘’laika pagodā’’ izmantots pirmais ķēdes pārvads pasaulē. Sarežģītais armilāro sfēru , kas rādīja zvaigžņu un mēness pārvietošanos debesīs un darbināja pulksteni, kurš ar nelielu , kustīgu figūriņu palīdzību un 133 zvanu skaņām ziņoja diennakts laku, mēneša dienu, mēness fāzi, kā arī dažu zvaigžņu un planētu pozīcijas debess jumā. Sarežģīto mehānismu laika mērīšanai iznīcināja Dzjiņu valsts armijas iebrukuma laikā jau 1127. gadā.