Ir tikai viens Dievs! Monoteisma izcelsme. III3

Kā mēs atrodam paskaidrojumu pie Blavatskas. "Sanctum Sanctorum (jeb vissvētākais) antīkajā pasaulē. t.i. niša Tempļa rietumu pusē, kas bija nosegta no trim pusēm ar gludām sienām, un tai bija vienīgā ieeja, pār kuru pārsegts audekls - saukts arī par Adytum - bija kopējs visām antīkajām tautām.

Tomēr, milzīga atšķīrība ir atrodama starp tā šīs simboliskās vietas slepenajām nozīmēm, Pagānu esotērikā un tajā, kas ir vēlāk ebrejiem; kaut arī simbolisms tai bija identisks antīkajām tautām un rasēm. Kalpotāji, ievietojot Aditum sarkofāgu, vai kapu (taphos), un saules dievu, kam šis templis bija veltīts, tika panteistu turēts, lielā svētumā. Tie to uzskatīja - to esotēriskajā nozīmē - kā kosmiskās, solārās (vai dienas) vai cilvēciskās atdzimšanas simbolu. Tas ietvēra plašu spektru periodiskās, un punktuālas Kosmosa, Zemes, un Cilvēka atdzimšanas, jeb Manvantaras, jaunā eksistencē, kur saule ir vis poētiskākais un grandiozākais simbols tās atdzimšanai debesīs, un cilvēka atdzimšanai uz Zemes.

Taču ebrejiem - kuru reālisms, ja par to spriež pēc “mirušā burta” bija tik pat praktisks, un tiešs, Mozus laikā (relatīvi - piez.), tāpat kā tas ir tagad* - attālinoties un atsvešinoties no to pagānu kaimiņu dieviem, salaulājās ar tautas un levītisko politiku, izklāstot to Svētāko no Svētuma kā visplašāko ceremoniālo Monoteisma zīmi - eksotēriski (ārēji); saskatot tajā tikai universālu fallisku simbolu - esotēriski.

*Kaut tomēr tas tā nebija - jo vēlākie ebreju rabīni un talmudistu shēmas nobeidza garīgumu to simbolu formās; atstājot tikai to rakstus - mirušu apvalku, kuru pametusi dvēsele.

Kamēr kabalisti zināja par Ain-Soph un Mistēriju “dieviem”, levītiem nebija nedz zārka, ne dieva viņu adytum, bet tikai “Svētās” derības arka - viņu “Vissvētākais svētums”.

Kad šīs ailes esotēriskā nozīme ir izskaidrota, profāni (nezinošie) spēs labāk saprast kādēļ Dāvids dejoja “neapsegts” Derības arkas priekšā, un bija tik ļoti norūpējies parādīties galēji pretīgs sava “Kunga” labad, un zems savās paša acīs [Samuēla VI 16:22].

Nākamie, kas saņēma mantojumā šos “Svētos rakstus”, bija Muhameda sekotāji, komplektā ar visu Allahu, bet par to turpinājumā...