Ir tikai viens Dievs! Monoteisma izcelsme. III3

Ņemts no raksta “REPLY TO THE MISTAKEN CONCEPTIONS OF THE ABBÉ ROCA CONCERNING MY OBSERVATIONS ON CHRISTIAN ESOTERICISM” H. P. BLAVATSKY [Le Lotus, Paris, Vol. II, No. 13, April, 1888, pp. 3-19]

Šis viss sacītais pagriež situāciju pavisam citā gaismā. Un vienīgos, kas varētu Agnostiķiem, Baznīcai norādīt uz viņu kļūdām un paskaidrot vairāk par “Iesvētīšanas cikliem, kas balstās Zodiakā”, gnostiķus, tā dedzīgi apkaroja, un centās iznīcināt ne tikai viņus pašus, bet arī visu, ko tie uzrakstījuši, lai noslēptu paši savas kļūdas un nezināšanu.

Jautājums, kā vispār tāda Baznīca tik ilgi - teju tūkstošgadi un līdz pat vēl šodienai, ir spējusi pastāvēt, un nostiprināties, ir triviāls... Ja sistemātiski nogalina visus, kas domā savādāk, saucot tos par Sātana kalpiem, ķeceriem, neticīgajiem, vecticībniekiem, pagāniem utt., un pārējos ar savu uzvedību pārbaidot līdz nāvei, skaidrs, ka tīri statistiski vairākums piekritīs Baznīcai...

Taču, ko nu tur tik daudz par asinīm, pievērsīsim labāk uzmanību vārdu epistemoloģijai, jeb izcelsmei.

Jēzus, kurš rakstās grieķu valodā Ἰησοῦς ir saliktenis no diviem vārdiem Ἰη - astoņpadsmit, un σοῦς - parādība, atklāsme. Savukārt ebrejiski Ješua ישוע ir saliktenis no - וע UE, יש - Mēs, bet ivritā - tur un A., un saliekot abus kopā, sanāk - “mēs tur” Savukārt Kristus, kas grieķiski nozīmē Iesvētīto, tādu kurš izgājis iesvētīšanu, Iniciāciju, bet ebrejiski mesija, יחַ - dzīvs, מָשִׁ - nosaukums, vārds. Mēs esam dzīvs vārds, ir vēlējušies pateikt gnostiķi, no kuriem Baznīcas tēvi ir “aizņēmušies” Evanģēlijus, bez mazākās nojausmes, kā tos lasīt... 

Savukārt baznīca salīmējot tos kopā vienā sējumā ar Toru, kura tajā pašā brīdī ir kļuvusi jau par “Veco derību”, ar jehovu, kura vārdā iekodēts: Ādams-Ieva, un kurš ir atkājies Bībelē ar šādu vārdu krietni vēlāk, ja vien ticam Bībelei, kā dievišķai atklāsmei, “[Exodus VI 3], “Un Es parādījos Abrahama, un Īzaka un Jākoba priekšā, kā saukts par Visvareno Dievu, bet mans vārds JEHOVA nebija viņiem zināms” - sacīja Dievs Mozum.

https://www.biblegateway.com/passage/?search=Exodus+6%3A3&version=KJV

Mozus ar uzliktiem ragiem...

Kamēr [Genesis XXII 14] ir minēts, ka “Abrahams nosauca tās vietas vārdu” - kur viņš viņš gatavojās pārgriezt savam vienīgajam, mīļotajam dēlam rīkli - “JEHOVA-jireh” (Jehova redz.), (http://biblehub.com/niv/genesis/22-14.htm)

Tā, neliela iedziļināšanās Vecajā Derībā, un mums ir jauns iemesls apjukumam un dilemmai... vai tāds Mozus, tāpat kā Jēzus, vispār eksistēja, jeb arī bija “dzemdināts” no Haldejiešu Sargona I, sajaucējot to ar Ēģiptiešu Ehnatonu (vairāk par to šai rakstā)? Tā ka Mozus, iespējams, mums ir pirmās vīriešu viendzimuma laulības atvase...

Taču, pie kaut kādas skaidrības mēs tomēr tiksim, ja palūkosimies aiz Debesu Tēva izcelsmes, atceroties, ka tā nākusi arī no grieķu valodas. Un grieķiski tā skan Πατέρας Θεός, jeb Pateras Theos, un ja zinām, ka šis “Dievs ir mīlestība” [Jāņa 1; 4:16], un palūkojamies, kurš dievs ir mīlestība Grieķu panteonā, tad mūsdienās mēs viņu atradīsim pavasaros Ķīpsalas Hallē, izklaidējam seksuāli nepiepildītos kā Erots, jeb Eros...

Ja uzticamies Platonam, kā grieķu mitoloģijas pazinējam, kurš “Dzīru dialogā”, atstāstot Pausānija sacīto: “Pausānijs sacīja “Faerij, manuprāt tas nav godājams, kā jautājums tika mums piedāvāts - liekot mums slavināt Erosu nepareizā veidā. Jo, ja Eros būtu viens, tas būtu godājams, bet esot tam kā tas ir, tas nav godājams, jo viņš nav viens [...] un ir pareizāk, ka tiek paziņots iepriekš kurš Eros ir jāgodina. [...] Mēs visi zinām ka nav Afrodītes bez Erosa; un ja viņa būtu viena, arī Eros būtu viens, bet tā kā Afrodītes ir divas, tad arī Erosiem jābūt diviem.” Saskaņā ar Hesioda sacīto, kā senāko no grieķu avotiem: “Iesākumā bija tikai Haoss, Nakts (Nyx), Tumsa (Erebus), un Dzelme (Tartarus). Zemes, Gaisa un Debesu nebija. Iesākumā, melnspārnotā nakts izdēja bezizcelsmes olu, nebeidzamas tumsas klēpī, un no tās, pēc ilgu ēru evolūcijas, izšķīlās varenais Eros, ar mirdzošiem zelta spārniem, ātrs kā viesuļvējš.” Tālāk, “Mums ir jāparunā ar Afrodīti. Aiziesim kopā un paprasīsim, lai tā pierunā viņas zēnu Erosu, ja tas iespējams, palaist bultu Aeeteja meitā, Medejā [...] un liek tai iemīlēties Džeisonā (Rodes Apolonijs, Argonautika 3.25 ff, trešā gadsimta grieķu eposs.)