Ir tikai viens Dievs! Monoteisma izcelsme. II8

8 Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. 9 Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. 10 Un upe iztecēja no Ēdenes[...]; un no turienes tā dalījās četrās [...] straumēs: 11 [...] Pišona, kur ir zelts. 12 Un šīs zemes zelts ir labs. [...] - lūk no kurienes ebreju mīlestība uz zeltu...

15 Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu. (skaidrs, - kungs radīja sev kalpu)

16 Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, 17 bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi."

(par to, kas tur īsti notika, var izlasīt šajā rakstā) 

18 Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu (apakšsulaini kalpam), kas atbilstu viņam." (kas nozīmē, ka Ieva, grēciniece, nemaz nebija klāt kad tika izteikts aizliegums...

19 Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, [...] - tātad pirmais darba pienākums.

20 Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu.

21 Un Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku;[...] un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu.

22 Šo ribu, [...] Dievs Tas Kungs izveidoja par sievu. (tādējādi Ieva, kas tika radīta kā pēdējā starp zvēriem ir unikāla radība, jo vias pārējās tapa no zemes, bet viņa no kaula, būtībā, klonēta.)

23 Tad cilvēks sacīja: "Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas! Un viņa sauksies par sievu (orģināli - vīreni), jo tā ir no vīra ņemta.

25 Un tie abi - cilvēks un viņa sieva - bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā.” (Un kāpēc gan viņiem tas būtu jādara tagad?!)

Ar vārdu sakot, šāds izklāsts rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbildes. Piemēram, no kurienes radās vārds Jehova? Un kādēļ tas tiek tulkots kā “Tas kungs?”

Ar “kungs” saistās cits ši dieva vards - Adonai, jeb “Kungs”. Arī Wikipēdija nesniedz atbildi uz šo jautājumu, tādēļ neatliek cita izvēle, kā iedziļināties tumšajos ūdeņos pie “tiem, kas zina”, un diez vai kāds būs spējis noturēties un izlasīt līdz šai vietai, tā ka:

H.P. Blavatska, “Teosofijas vārdnīca”.

“Neizsakāmais vārds”. Pie ebrejiem tas ir aizstājējs “mistiskajam vārdam” viņu cilts dievībai “Eh-jeh”, “Es esmu”, vai “Jehova”. Trešais bauslis, kas aizliedz izmatot pēdējo vārdu “pa tukšo”, (latviskā versija “tev būs svēto dienu svētīt” nav pareiza, jo tas no angļu skan: Thou shalt not take name of the Lord thy God in vain”), ko ebreji aizstāja ar Adonai, jeb “Kungs”.

Bet Protestanti, kuri, to tulko nešķirodami Jehova un Elohim - kas pats arī ir aizstājējs vārds per se, bez tam esot iekšējs dievības vārds - ar vārdiem “Kungs” un “Dievs”, ir šajā ziņā kļuvuši katoliskāki, kā pats Pāvests, un ieliek aizliegumā abus vārdus. Šobrīdm tomēr, nedz ebreji, nedz kristieši šķiet neatceras, vai pat nenojauš okulto iemeslu, kādēļ Jehovas, vai YHVH vārds ir kļuvis nosodāms; vairums Rietumu Kabalistu tāpat ir, šķiet, pilnīgā neziņā par šo faktu. Patiesība ir tāda, ka vārds, kuru viņi pasniedz kā “neizsakāmu”, pavisam nav tāds vislielākajā mērā.

Tas viņiem ir “neizsakāms” vai drīzāk tāds, kurš nedrīkst būt izrunāts, ja vispār drīkst; tikai dēļ tā simboliskās nozīmes. Kaut vai, sākot ar to, ka “Neizsakāmais vārds” patiesam okultistam, vispār nav vārds, un vismazāk šis vārds ir Jehova. Pēdējais nozīmē, pat tā Kabalistiskajā, ezotēriskajā nozīmē, androgēno dabu, YHVH, vai tādu, kam piemīt vīrišķā un sievišķā daba. Tas ir vienkārši Ādams un Ieva, vai vīrietis un sieviete tajos, un kā šis vārds tiek tagad pierakstīts un izrunāts, tas pats ir aizstājējs. Bet rabīni nemez nepūlas atcerēties Zaharijas apstiprinājumu, ka YHVH nozīmē “ne tā kā Es Esmu ir uzrakstīts, Es Esmu - lasās” (Zohar fol II 230 a) Ir jāzina, kā sadalīt tetragrammatonu (četru burtu savienojumu) ad infinitum pirms tas nonāk pie skaņas, kas ir patiešām neizrunājams ebreju mistēriju-dievības vārds. To, ka Austrumu Okultistiem ir pašiem savs “neizsakāmais vārds”, diez vai ir nepieciešamība atkārtot.

Savukārt “Kabala”, Blavatskas Teosofijas vārdnīcā ir atrodama paskadrota kā:

Qabbalah (ebr.) Sena Haldejiešu Slepenā Doktrīna, kas pārtapusi Kabalā. Okulta sistēma, kas nodota verbālā veidā: bet kura, pieņemot tradīciju, pati veidota ne tikai no tradicionālām mācībām, jo tā bija reiz fundamentāla zinātne, bet šobrīd ir tikusi atšķaidīta gadsimtu papildinājumos, un Rietumu Okultistu interpolācijā (polarizācijas apmaiņā), it īpaši - no Kristiešu mistiķu puses. Tā aplūko Ebreju Rakstus ezotēriskā interpretācijā, un māca vairākas metodes, interpretējot Bībeles alegorijas. Oriģināli doktrīnas bija nodotas “no mutes ausī” tika un vienīgi - saka Dr. W. Wyn Westscott, “verbālā manierē no skolotāja skolniekam, kurš to saņēma; no kurienes arī nosaukums Quabbalah, no ivrita saknes QBL - saņemt. Blakus šai Teorētiskajai Kabalai, bija arī praktiskais atzars, kas attiecās uz ivrīta burtiem kā Skaņām, Cipariem, un Idejām.”