Valsts, kas atrodas pašas izvēlētā izolācijā, bloķē arī internetu. Tas ir tikai vēl viens cilvēku kontroles veids, liegt viņiem pieeju internetam. Tas, kas ir Ziemeļkorejā, nav pat īsti internets, bet arī to lieto mazāk nekā 10 % no valsts iedzīvotājiem. Salīdzinājumam 80 % no ASV iedzīvotājiem katru dienu lieto internetu un vidēji persona pavada onlainā 2 stundas . Taču par visu pēc kārtas...
Iesākumam - absolūtajam vairākumam Ziemeļkorejā nav pieejams internets. Tas īstenībā ir intranets un saucas Kwangmyong. Tulkojumā tas nozīmē "gaišais"
Intranets, kas atvērās 2000. gadā, ir noslēgts tīkls, kurā visu saturu nodrošina centrālais administrators (valdība) un piekļūšana ārējiem resursiem nav atļauta.
Kwangmyong ir bezmaksas un brīvi pieejams caur dial up savienojumu Ziemeļkorejas iekšienē. Tomēr, lai nopirktu datoru, ir vajadzīga valdības atļauja un vidēji tā cena ir trīs mēnešalgu apmērā. Tāpēc vien dažiem ir dators un viņi var lietot Kwangmyong
Tiem, kam Kwangmyong ir pieejams, ir iespēja apskatīt no 1000 līdz 5500 "websaitiem", kas lielākoties ir valsts ziņu servisi un lapas, kas pieder valsts iestādēm.
North Korea Tech ir maza, bet plaši citēta mājaslapa, kurā atrodas Ziemeļkorējā bāzēto mājaslapu saraksts
Pēc ABC News novērtējuma Kwangmyong tīklā regulāri tiek apmeklētas vien 10-15 lapas. No ārpasaules Kwangmyong ar ļoti stingru cenzūru ir pieejamas vien tikai dažas lapas.
Starp valsts "svētību" ieguvušajām lapām lielākoties ir ziņu servisi, it īpaši Korejas Centrālā Ziņu aģentūra (KCZA), galvenais valsts ziņu rupors.
KCZA ir pieejama vairākas valodās, arī angļu, un lielākoties sastāv no īsām ziņām, kas slavē valdību un uzbrūk ārējiem ienaidniekiem, lielākoties ASV un Dienvidkorejai.
Valstij esot pat savs iekšējais sociālais tīkls, bet tas ir tik stingri apsargāts, ka vien dažiem ārzemniekiem ir izdevies to ieraudzīt, bet nav zināms pat tā vārds
Vils Skots, amerikānis, kas mācīja datorzinības Ziemeļkorejas Pjongjangas Zinātņu un tehnoloģiju universitātē, apgalvo, ka "intranets piedāvā savienojumu starp rūpniecību, universitātēm un valdību. Tas vairāk koncentrējas uz informācijas nodošanu nevis uz tirdzniecību, izklaidi vai saziņu."
Iesākumam - absolūtajam vairākumam ziemeļkorejiešu nav pieejama kaudze ar elementāro nepieciešamību, ko tad nu te par internetu 
Par Kima "Pelmeņa" pieeju internetam nebija ne mazāko šaubu. Vadonis taču drikst porņukus skatīties
Jā, protams, ja jau par zagšnu neviens nerunās tad tās arī nebūs. Tāpat kā padumjajos laikos
Viņiem nav arī pieejams ēdiens. Ēdiens nav nepieciešamība? Un apģērbs? Elektrība... Tas ka cilvēki var izdzīvot, dzīvojot alās, nenozīmē ka viņiem tas būtu jādara.
Atlļaušos piemitināt ka nesen Ziemeļkoreja izlaidusi savu Ipad
