• Kafijai ir savas svētku dienas dažādās pasaules valstīs. Tā piemēram, Kostarikā tas ir 12. Septembris, Īrijā- 19. Septembris un Kafijas Diena Japānā ir 1. Oktobris.
• Ja jums patīk melna kafija, bez cukura, piena vai citām piedevām, tāpat kā tējā, kafijā nav kaloriju. Tieši tādēļ kafija ir tik populāra „notievētgribētāju" aprindās.
• Izkaisi izlietotus kafijas biezumus savā mazdārziņā ap krāšņumaugu dobēm, lai atvairītu gliemežus.
• Ierušinot kafijas biezumus sajauktus ar cukuru augu podā un laistot to regulāri, atdzīvināsiet mājas augus, kas ziemā palikuši iedzelteni.
• Daži pasaules spēcīgākie uzņēmumi kā Londonas Lloyds un Ņujorkas Fondu Birža, sāka darbu kā kafijas nami.
• 2001. Gada Decembrī Brazīlija laida apgrozībā pastmarku ar kafijas smaržu, lai veicinātu kafijas noietu. Smaržai vajadzētu noturēties 3-5 gadus.
• Kafijas namos tika plānotas revolūcijas, proti Franču un Amerikāņu revolūcijas.
• Dokumenti rāda, ka 16.gs.beigās Stambulā vien bija vismaz 500 kafejnīcas. Pirmo eiropiešu kafejnīcu atvēra ap 1650.gadu imigranti no Āzijas.
• Kafijas koka mūža ilgums ir 50-70 gadi.
• Kafijas koka augļi no dzelteniem paliek oranži un tad spilgti sarkani 6-8 mēnešus pēc ziedēšanas.
• Pašā plaukumā kafijas kokam ir 30000 blatu ziedu, kas sāk pārtapt par augļiem pēc 24-36 stundām.
• Kafijas koks var ziedēt 8 reizes gadā, atkarībā no nokrišņiem.
• Arabikas šķirnei ir 900 dažādas garšas - kompleksas un ātri gaistošas, tās ātri izzūd, ja nonāk saskarē ar gaismu un gaisu.
• Kafijas aromāts sāk parādīties desmitajā grauzdēšanas minūtē.
• Grauzdēšanas procesā kafijas pupiņas izmēri palielinās par 18,60%
• Kafija ir populārākais dzēriens pasaulē, katru gadu tiek izdzertas ap pus triljons krūzīšu
• 25 miljoni cilvēku ir nodarbināti kafijas industrijā
• Brazīlijas kafijas industrijā tiek nodarbināti 5 miljoni cilvēku, Etiopijas- 12 miljoni cilvēku.
• Brazīlijā ir vairāk nekā 3 miljardi kafijas augu.
• Kafija ir otrā visvērtīgākā un plašāk patērētā patēriņa prece pasaulē pēc naftas.
• Komerciālā kafija tiek audzēta 1000 jūdžu robežās no ekvatora.
• Vairāk kā 50 valstis ražo kafiju komerciālos daudzumos
• Kafijas ražas novākšana ir vismazāk mehanizētā no visiem plaši audzētajiem lauksaimniecības produktiem.
• Etiopijā ir visaugstākais kafijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju.
• Somijai ir augstākais kafijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropā, kam cieši seko Dānija.
• Arabika, Robusta un Libērija ir 3 galvenās komerciālās kafijas pupiņu šķirnes.
• Standarta kafijas pupiņu maiss sver ap 60 kg. Vienā maisā zaļu pupiņu ir 600000 pupiņas. 10000 svaigu pupiņu vienā kilogramā un 12000 grauzdētu pupiņu vienā kilogramā.
• Espreso pagatavošanai vajadzīgas apmēram 35-40 kafijas pupiņas.
• Vīrieši dzer nedaudz vairāk kafijas nekā sievietes
• 60% kafijas tiek dzerti ar pienu un cukuru, 40% kafijas ir tīra melnā kafija.
• 13% pasaulē izdzertās kafijas ir šķīstošā kafija.
• 57% kafijas tiek izdzerta brokastīs, 34% starp ēdienreizēm un 13% kafijas tiek izdzerta pārējā laikā.
• Bahs 1732.gadā sacerēja Kafijas kantāti
• Kafijas pupiņas, sajauktas ar citām sastāvdaļām, ēd daudzos Āfrikas reģionos.
• 75% pasaulē patērētā kofeīna nāk no kafijas.
• Aukstā kafija bundžās ir populāra Japānā kopš 1945.gada.
• Katru stundu, cilvēka ķermenis izvada 20% kofeīna
• Vienā reizē cilvēka ķermenis var uzņemt tikai 300 mg kofeīna.
• Regulāri kafijas dzērāji daudz mazāk slimo ar astmu.
• Robusta kafija satur divreiz vairāk kofeīna kā Arabika
• Espreso kafijā ir 2,5 % tauku; filtrētai kafijai ir 0,6% tauku
• 1994.gadā Londonā tika atvērta pirmā interneta kafejnīca „Cyberia"
• 1995.gadā Čikāgā tika atvērta amerikāņu pirmā interneta kafejnīca „Suba"
• 1998.gadā arī Irānā tika atvērtas interneta kafejnīcas ar vairākām zālēm, lai nošķirtu dzimumus.
• Kafijā ir ap 1200 dažādu ķīmisku elementu. Vairāk kā puse no šiem elementiem veido kafijas atšķirīgo un izcilo garšu.
• 79% kafijas tiek dzerta mājās
• Otrajā vietā, kur tiek dzerta kafija, ir darba vieta
• Kafijas dzērājs dienā izdzer vidēji 2-3 tasītes kafijas.
• Kādu laiku „kafija" bija termins vīnam.
• Beļģis Džordžs C Vašingtons izgudroja šķīstošo kafiju 1906.gadā
• Kafija kā dzēriens ir lietota vairāk nekā 700 gadus.
• Sen senos laikos turku līgavainim bija jāapsola, ka viņu jaunajām sievām vienmēr būs kafija.
• Lielākās kafijas pupiņas ir Nikaragviešu „Margogpipe"
• Kofeīns ,kas atrodams kafijā, palielina sāpju remdējošo līdzekļu, īpaši aspirīna un paraceptamola efektivitāti
• Dažos Āfrikas novados kafijas pupiņas tiek izmērcētas ūdenī un garšvielās un tad košļātas kā konfektes.
• Kafija ir vissarežģītākais dzēriens, kura sastāvā ir vairāk kā 800 garšu ietekmējošas sastāvdaļas. Salīdzinājumam- vīnam ir tikai 150.
• Kofeīna saturs kafijā ir atkarīgs no pupiņu šķirnes, grauzdējuma pakāpes un pat no veida, kā kafija tiek pagatavota. Vidēji, viena šķīstošās kafijas krūze satur 65 mg kofeīna un maltas kafijas krūze līdz pat 115 mg kofeīna.
Kofeīna sastāvs:
220 ml krūze = 85-110 mg
Espresso kafija = 35-45 mg
Tēja = 40 mg
Šokolāde = 10-20 mg
Vidēja lieluma kafijas krūms= 6000 mg
68 kg smags kafijas pupiņu maiss= 510 000 mg.
• Kā radās vārds „kafija"?
Kaffa - Etiopijas province, kurā kafija tika atklāta.
Kaaba - Svētvieta Mekā
Kavus Kai - Persiešu karalis, kurš bija spējīgs nepakļauties gravitācijai un pacelties gaisā dzerot kafiju.
Kahwe - Turku valodā nozīmē „grauzdēts"
Cahouah - Arābu valodā nozīmē „izsalkumu remdējošs dzēriens"
Cohuet - Arābu valodā nozīmē „spēku un izturību"
• Kas izgudroja kafiju?
Šis droši vien ir pats interesantākais fakts par kafiju, ko būsiet dzirdējuši. Un šādi sākās stāsts - sen, sen atpakaļ, vietā, kas tagad ir Etiopija, trūcīgs kazu audzētājs reiz ievēroja, ka viņa dzīvnieciņi ir pilni enerģijas. Tie bija sprigani un ļoti uzbudināti. Nākamajā dienā, vīrelis izsekoja savas kazas, lai noraudzītos, ko tad viņas dara, ka ir tik spēka pilnas un enerģiskas. Beidzot viņš ievēroja, ka kazas ēd kāda krūma ogas un pats arī izdomāja pamēģināt. Nogaršojis ogas, arī viņš jutās daudz enerģiskāks. Kafijas pirmsākumos tad arī visi ēda ogas, tikai vēlāk tās pārtapa par dzērienu.
• Kāpēc kafija ir tik dārga?
Kafijas koki neaug ātri. Tikai pēc 5 gadiem no iestādīšanas brīža, kafijas koks būs nobriedis un dos augļus. Katrs koks sezonā dod tikai aptuveni 1 kg kafijas.
Interesanti ir tas, ka jo mazāka kafijas pupiņa, jo augstāk virs jūras līmeņa tā audzēta un līdz ar to arī dārgāka. Ir divas galvenās kafijas šķirnes- arabika un robusta. Arabikas kafijai ir daudz izsmalcinātāka garša un vairāk aromāta, robusta kafija ir mazāk aromātiska, taču tā ir koncentrētāka un ar raksturīgu rūgtumu. Pasaules labākās kafijas tiek ražotas tikai no 100% arabikas kafijas pupiņām, un līdz ar to ir daudz dārgākas par maisījumiem, kas satur robusta kafijas pupiņas
