Interesantākie fakti par “The Terminator”17
1) Kiborgs-slepkava nāk sapnī
Ne pārāk iedziļinoties Džeimsa Kamerona biogrāfijā (tai ir veltīta lieliska un interesanta grāmata, rekomendēju), jāpiemin fakts, ka “Terminatora” ideju tolaik vēl jaunais, bet jau ļoti ambiciozais režisors… vienkārši nosapņoja! Precīzāk sakot, nomurgoja – negodīgi atlaists no savas pirmās filmas “Pirahna 2: The Spawning”, viņš nelegāli palika Romā, pārtika no atkritumiem un pa nakti slepus montēja nu jau vairs ne savu filmu, montāžas telpu mūķējot vaļā ar kabatas nazi. Režīms bija, maigi izsakoties, veselībai nesaudzīgs, un pēc kāda laika jaunais režisors nolikās ar delīriju, kuras laikā viņu piemeklēja murgs – pa uguni rāpojošs metāla skelets ar nazi!
Kā jebkurš radošs cilvēks, Kamerons neskrēja vis pie ārsta, bet savu murgu rūpīgi pierakstīja – un skat, ideja noderēja jau pavisam drīz! Atgriezies ASV, viņš scenāriju papildināja ar saprotamiem un ne pārāk dārgiem elementiem – darbība mūsdienās, nakts, galvenā varone-oficiante (kā Kamerona pirmā sieva). Zinātniskās fantastikas autors Hārlans Elisons gan uzstāj, ka ideja nenāca vis no Kamerona murga, bet gan precīzi no Hārlana sarakstītās epizodes seriālam “The Outer Limits” – pie tam ar tiesas spriedumu Hārlanam ir taisnība! Tā, lūk.
2) I’d buy that for a dollar!
Savu skricelējumu Kamerons ilgi nēsāja apkārt, līdz pārdeva to producentei Geilai Ennai Hērdai precīzi par 1 ASV dolāru – bet ar stingru nosacījumu, ka jaunais censonis pats režisēs topošo filmu. Šis nosacījums acumirklī aizbiedēja prom lielās studijas (tai skaitā Paramount, par ko būs arī vēlākajos rakstos), bet piesaistīja citus, mazākus interesentus, kurus uzrunāja filmas scenārijs. Viens no tādiem bija Orion Pictures, kuri, kopā ar Hemdale Pictures, arī pilnībā nofinansēja filmu, piešķirot tai sci-fi grāvējam “anormālo” summu4,5 milj. ASV dolāru.
Pats Kamerons bija tik priecīgs par sadarbību ar producenti Geilu, ka pēc tam viņu arī apprecēja – mēs teiktu, ka “dzīvoja ilgi un laimīgi”, bet tā nebija Kamerona pēdējā sieva, pat ne priekšpēdejā. Bet ne par to ir šis stāsts.
3) Dažādie Terminatori
Visi zin, ka Arnolds Švarcenegers nebija pirmais vai galvenais kandidāts Terminatora lomai – to Kameronam, kurš Arnoldu redzēja labākajā gadījumā Kaila Rīza lomā, uzspieda studija, un uz tikšanos ar aktieri režisors devās apņēmības pilns izprovocēt to uz strīdu, lai varētu mierīgu sirdi studijai piedāvāt savu čomu Lensu Henriksenu (nākamais androīds Bišops no “Svešajiem”). Taču austrietis tik ļoti pārliecinoši stāstīja savu vīziju, ka mainīja ne tikai Kamerona nostāju, bet arī scenāriju – un no “vienkārša, nemanāma cilvēka” Terminatora koncepts mainījās uz to, ko esam pieraduši redzēt (pie lomām filmās tika pat Arnolda pudeles svaru zāles brāļi Franko Kolumbu un Rolands Kikingers).
Pirmais un galvenais kandidāts Terminatora lomai bija slavenais sportists un aktieris O Džejs Simpsons – beigu beigās gan producentiem licies, ka viņš “neesot pārāk draudīgs” (diemžēl Simpsons dzīvē pierādīja tieši pretējo). Starp citiem kadidātiem – Mels Gibsons, Arnolda “kaimiņš” Jurgens Prohnovs, Toms Selleks, Kevins Klains, Maikls Daglass un citi mūsdienās ļot, ļoti neierastie uzvārdi.
Kaila Rīza lomai izskatīja Brūsu Villisu, Mikiju Rurku un Stingu, bet vislielākā epopeja notika ar Sāras Konores lomu – tai dažādos laikos tika izskatītas, saturieties, Sjūzena Sarandona, Glenna Klouza, Sigurnija Vīvere, Sibilla Šeparde, Džeina Seimūra, Andželika Hjūstone, Kima Besindžere, Derila Hanna, Kerija Fišere, Džodija Fostere, Melānija Grifita, Diāna Kītone, Goldija Houna, Džeimija Lī Kērtisa, Džesika Landža, Sisija Spaiseka, Laiza Minelli, Šerona Stouna, Kellija Makdžillisa, Mia Ferova, Barbara Hēršija, Miranda Ričardsone, Rozanna Ārketa, Mega Rajena, Hetera Loklīra, Dženifera Greja, Madonna, Džūlija Luisa-Dreifusa, Džīna Deivisa un gan jau arī visas citas aktrises, ko nenosaucām (t.i. tiešām VISAS)!
Zīmīgi, ka pats Kamerons izvēlējās mazāk pazīstamo Debru Vingeri, kura piekrita lomai, bet pēdējā brīdī atteicās (“kaut kādi roboti, ceļošana laikā… murgs!”). Pie lomas tika Linda Hamiltone, bet pārējais ir vēsture.
4) Dzelzs Ārnijs
Sekojot Konana un arī savas dzīves piemēram (par kuru jūs noteikti esat dzirdējuši gana anekdošu, no ielaušanās slēgtajā svaru zālē līdz hantelēm no tanka riteņiem armijā), Arnolds ar pilnu nopietnību piegāja savai uz to brīdi nopietnākajai lomai – visvairāk pievēršoties pat ne fiziskajai sagatavotībai (ar to jau viss bija “ok” – 7 Mr. Universe tituli to apstiprina), bet darbībām ar ieročiem. Veselu mēnesi Ārnijs pavadīja, pielādējot un pārlādējot automātiskos ieročus, šaujot bez aizķeršanās vai mirkšķināšanas un izkopjot šo prasmi līdz mehāniskai izcilībai – kā kiborgs! Tas nepalika nepamanīts – tolaik respektablais žurnāls “Soldier of Fortune” uzslavēja filmu par realistisku pieeju ieroču attēlošanai (parasti žurnāls nolika 99% filmu).
Citam laika neatlika, un arī nevajadzēja – apzināti izvairoties no Maikla Bīna un Lindas Hamiltones kompānijas, Švarcenegeram bija jāiemācās vien 70 vārdi. Kas, pie viņa 750 000 ASV dolāru (tas ir no 4,5 milj. kopējā budžeta!) honorāra sastādīja apmēram 47 000 par teikumu, jeb ap 10 000 ASV dolāru par vārdu.Patiesi, klusēšana – zelts!
5) I will come back!
Sākotnēji Arnolds Švarcenegers bija pret nu jau leģendāro frāzi “I’ll be back” – aktierim tā likusies lieka, īsa un savā būtībā bezjēdzīga, turklāt scenārijā tāpat bija rakstīts “I will come back”. Konfrontācija ar Džeimsu Kameronu gandrīz noveda līdz strīdam – īpaš slikti austrietim gāja ar versiju “I’ll be back”, kur aktieris-kulturists pie sevis visu laiku murmināja “I’ll, I’ll, I’ll…”, līdz piedāvāja režisoram vispār izmest frāzi no filmas.
Šādu attieksmi Kamerons, kurš bija arī filmas scenārija autors, vienkārši nepacieta, un sāka burtiski kliegt uz aktieri-iesācēju ar vārdiem “Tu nemāci man rakstīt, bet es nemācīšu Tev tēlot, sarunāts?”. Uzvarēja draudzība – Arnolds nomierinājās, filmā palika “I’ll be back” un kļuva ne tikai par Terminatora, bet paša Arnolda vizītkarti!
6) The Days of Future Past
Ne viss, ko Kamerons redzēja sapnī vai izdomāja pēc tam nokļuva filmā – pārlasot filmas oriģinālscenāriju, var pamanīt dažus interesantus, filmā neiekļautus momentus:
Tā, sākotnēji Sāras Konores aizstāvji no nākotnes bija divi – bet viens no tiem materializējās “pa vidu” ugunsdzēsēju trepēm (videospēļu cienītājiem termins pazīstams kā telefrag). Nākamajās filmās gan šis tika paskaidrots un apgāzts – ceļojot laikā, laika sfēra apēd visu sev apkārt, līdz ar ko iestrēgt zemē (vai trepēs), sekojot “Terminatoru” loģikai, fiziski nav iespējams.
Tāpat no filmas pazuda momenti, kur Terminators ēda šokolādes batoniņus, lai uzturētu savus cilvēkveidīgos audus pie dzīvības (Švarcenegers gan to nekautrējoties atkārtoja kādā Japāņu reklāmā), kā arī dzer alu un uzvedas neadekvāti, lai vairāk “iederētos sabiedrībā” – šādu humoru neatbalstīja pats Arnolds, aprobežojoties ar one-liner’iem. Visbeidzot, pats Kamerons izmeta no galvas (un filmas) ideju par robotu-suni, kurš pavadītu Kailu Rīzu no nākotnes uz mūsdienām – līdz neizbēgamajam “Badijs: Aizstāvis no nākotnes”.
7) “Bezbudžeta” pieeja
Jāatzīst, ka daudzas no šīm idejām tika izmestas, jo vienkārši nebija naudas – iedalītais budžets (uz filmēšanas beigām tas sastādīja 6,5 milj. USD) bija smieklīgi mazs pat priekš 1984. gada, un īpaši jau priekš veidotāju ambiciozajiem plāniem, kuri iekļāva filmā vairākas nākotnes ainas (mūsdienās to nekad nedarītu pat ar 2x lielāku budžetu, izvēloties tās veidot animācijā vai neveidot vispār).
Īpaši lieli strīdi producentiem un Kameronam izcēlās par jau minētajām nākotnes ainām (Kamerons tomēr vēlējās filmēt fantastiku), kā arī filmas nobeigumu – sākotnēji tai bija jābeidzas līdz ar cisternas uzsprāgšanu – bet Kamerons uzstāja uz savu ar vārdiem “Fuck you, the film isn’t over yet!”. Šāda pārliecināšana ne tikai nostrādāja, bet arī palielināja filmas budžetu un, kā vēlāk izrādījās, atstāja to gandrīz bez mārketinga (bet mēs par to neraudāsim, viss beidzās labi).
Dažubrīd filmas budžeta pietrūka pat elementārākajām filmēšanas atļaujām – tā aina, kurā Švarcenegera atveidotais varonis izsit mašīnas stiklu un aizbrauc, tika nofilmēta burtiski “pa kluso”, gaišā dienas laikā atkārtojot scenārijā uzrakstīto. Bet, bez atļaujas filmējot vienu no kritiskākajām filmas ainām (attēlā augstāk), filmēšanas grupu apturēja policists un laipni painteresējās, kas īsti te notiek, un kur ir atļauja? Situāciju izglāba viens no grupas dalībniekiem, paskaidrojot, ka “tiek filmēts kursa darbs”. Rezultātā policists palika uz visu filmēšanas dienu, bet nofilmētā aina ir pēdējā, ko redzam filmā!