Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
39

✨Inese Jaunzeme✨, dzimusi 1932. gada 21. maijā, mirusi 2011. gada 13. februārī , bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu. Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956. gada 27. maija līdz 1959. gada 12. jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 m līdz 55,73 m. Laika posmā no 1999. gada līdz nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente. Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm, 2002. gadā aizsākot lielās talkas tradīciju.



✨Karjera✨


✨Viņas rezultātu attīstība bija strauja, jo vēl 1950. gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 m, bet 1952. gadā jau 40,37 m. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva Alberts Putāns, kas 1940. gados bija labākais Latvijas vesera metējs.
✨Inese Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, šajā gadā viņa kļuva par LPSR rekordisti Tallinā (49,36 m).
✨1956. gadā Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpa metēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas.
✨Melnburnas Olimpiskajās spēlēs viņa guva uzvaru ar rezultātu 53,86 m, viņa kļuva par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Pēc četriem gadiem Romas Olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpa mešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste — Elvīra Ozoliņa. Jaunzemes straujā karjeras izaugsme šķēpa mešanā gan neturpinājās.
✨Četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960), kā arī 1956. un 1957. gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti.
✨Mirusi 2011. gada 13. februārī.



✨Privātā dzīve✨


✨I. Jaunzemei ir trīs meitas, četri mazbērni un trīs mazmazbērni. Padomju laikos viņa bija Latvijas Sporta kino federācijas prezidente. Izglītību ieguva Rīgas Medicīnas institūtā, ko absolvēja 1960. gadā. 1970. gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādē. Desmit gadus strādāja par ķirurģi, 36 gadus lasīja medicīnas lekcijas.

 Autors: vēsturespersonības Inese Jaunzeme
1.
Attēls no: lv.m.wikipedia.org
 Autors: vēsturespersonības Inese Jaunzeme
2.
Attēls no: lv.m.wikipedia.org
 Autors: vēsturespersonības Inese Jaunzeme
3.
Attēls no: lv.m.wikipedia.org
0
39
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [4]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
SAMSS avatars
Medaļa RainisMedaļa Patīk komentārsMedaļa Autoklikeris
  SAMSS 21.05.19 21:19
3
0

  

giba@speles avatars
Medaļa BrīvlaiksMedaļa RainisMedaļa Patīk komentārs
  giba@speles 21.05.19 22:30
3
0

Laiks nāk, laiks iet!   Skaista vēsture.

coldasice avatars
Medaļa ŽurnālistsMedaļa RecidīvistsMedaļa Deputāts
  coldasice 22.05.19 18:47
1
0

pazīstu mazmeitu un zinu arī ģimeni ...

norlatvija avatars
Medaļa ZeltrocisMedaļa RainisMedaļa Recidīvists
  norlatvija 25.05.19 07:20
0
0

Respect!!!