Labvakar. Tātad, sākšu taisīt rakstus par dažnedažādākajiem iedzīvotājiem, šoreiz par indiāņiem, jo man baigi patīk viņiem tie visi paradumi un filmās parasti kā viņi tur ir, nu jūs sapratāt. :D :) Ja būs pieprasījums, tad turpināšu, tik nākošreiz par ko citu. :)
Indiāņi2
59
0
Lielākā daļa indiāņu tautu un cilšu dzīvo Andos (Peru, Bolīvijā, Ekvadorā u.c.) un Meksikas kalnienē (Meksikā, Gvatemalā), pārējie – Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Kanādas ziemeļos un ASV iekšējos rajonos.
Lielākās indiāņu tautas: kečvi, aimari, acteki, maiji, araukāņi. Runā, viņi galvenokārt, indiāņu valodā, arī spāņu (Latīņamerikā) un angļu valodā (Ziemeļamerikā).
Atšķirībā no kalnu indiāņiem līdzenumu indiāņi dzīvesveids bija ļoti primitīvs. Viņi upēs ķēra zivis, džungļos medīja dzīvniekus un vāca ēdamus augus. Amazones mežu indiāņi arī mūsdienās saglabājuši šo pirmatnējo dzīvesveidu.
Augstu Andu kalnos Ekvadorā otavalenjo indiāņi mitinās nelielās balsinātās būdiņās, kas būvētas no saulē kaltētiem māla ķieģeļiem. Viņi kopj aitas un audzē kukurūzu un kartupeļus tieši tāpat, kā to darījuši viņu senči. Vienīgi mūsdienās viņu austie krāšņie audumi tiek iztirgoti tūristiem tirgū.
Reklāma
Autors: Foto: ACRÍTICA
Vaivaju cilts indiāņiem, kas apdzīvo Amazones mežu ziemeļdaļu, apģērba vietā priekšā un aizmugurē piestiprinātas kokvilnas auduma strēmeles, kas atgādina priekšautus. Rokas viņi izgrezno lentēm, kas rotātas putnu spalvām, bet savus bronzas ķermeņus izraksta sarkanus vai dzeltenus. Ap vidukli viņi apsien pītas auklas, pie kurām piestiprināti spilgtu spalvu kušķi. Dažiem arī kājas zem ceļgaliem ir apsietas ar lentēm, bet no auss ļipiņām nokarājas diegā savērti melnu vaboļu spārni. Visai neparasts ir viņu matu sakārtojums. Garos, spoži melnos matus viņi sasukā atpakaļ un izvelk caur 25cm garām un 2 – 3 cm resnām koka caurulītēm. Arī caurulītes ir izrotātas ar spalvām, vaboļu spārniem un dzīvnieku zobiem.
Dienvidamerikas iedzīvotāji labprāt dzer tēju, ko sauc par matē. Tēju gatavo no dažādiem augiem un sūc ar metāla salmiņu no speciāla apaļa tējas trauciņa, kas darināts no izgrebta ķirbja. Daudzviet tipiska indiāņu maltīte ir gabals ceptas liellopu vai vistas gaļas, ko ēd kopā ar rīsiem vai vārītiem kartupeļiem un salātiem.
Dienvidamerikā nav viegli izdzīvot, nodarbojoties tikai ar lopkopību. Tāpēc lauku iedzīvotāji, īpaši – Kolumbijā, audzē tādus augus, no kuriem iegūst nelegālas narkotikas, piemēram, kokaīnu un marihuānu.
Laika gaitā indiāņu tautas sajaucās savā starpā, sajaucās arī valodas, tradīcijas, parašas un kultūras.
Mūsdienās Dienvidamerikas džungļos vel arvien dzīvo daļēji pirmatnējas indiāņu ciltis, kuras apciemo tikai misionāri, dabaszinātnieki, dimantu meklētāji un marihuānas transportētāji. Taču neviens vairs nespiež indiāņus ģērbties balto cilvēku drānās, bet gan māca viņus sargāties no civilizācijas netikumiem: tabakas, alkohola un narkotikām.
Reklāma
Autors: Foto: Elisabeth Hurtel / Imagesud
Ziemeļu ciltīm, kas apdzīvoja Kanādu un ASV ziemeļus ir raksturīgs totēmisms un šamanisms. Tālāk uz dienvidiem reliģiskās tradīcijas kļūst arvien sarežģītākas, tai skaitā to rituāli. Pārejas posmu starp ziemeļu un dienvidu tradīcijām veido līdzenumu ciltis, kuru tradīcijās saskatāmas gan ziemeļu, gan dienvidu tradīciju iezīmes.
Vispopulārākā tradīcija Ziemeļamerikas indiāņiem bija zēna iesvētīšana vīra kārtā.
Vārda došanā liela loma bija cilts burvim.
Kad jaunie zēni grasījās ieiet vīra kārtā,
viņiem bija jāiztur vesela rinda grūtu
pārbaudījumu. Tikai pēc tiem cilts burvis
īpašā iesvētīšanas. Rituālā deva katram jaunu
vārdu, kas vislabāk atbilda jaunā cilts locekļa
iedabai. Tad katram deva vēl vienu vārdu,
ko zināja tikai vecāki un paši uzticamākie
draugi. Šo slepeno vārdu deva, lai
pasargātu cilvēku no būruma, skauduma
vai kādas citas iespējamas ļaundabīgas ietekmes.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
