Sveiki! Šis būs raksts par ievērojamākajām vietām Romā! Pie šī darba vajadzēja pielikt diezgan daudz pūles! Rakstiet komentāros, ja informācija nav patiesa, vai vajag kaut ko uzlabot šajā rakstā :)
Ievērojamākās vietas Romā2
23
1
Kolizejs, celts un sākotnēji pazīstams kā Flāvija amfiteātris (latīņu: Amphitheatrum Flavium, itāļu: Anfiteatro Flavio or Colosseo) ir eliptisks amfiteātris Itālijas galvaspilsētas Romas centrā un ir vislielākais Romas impērijas laika amfiteātris. Kolizejā bija vietas 50 000 skatītājiem. Kolizejs celts 75. — 80. gados pēc Kristus, tas ir 156 metrus plats un 187 metrus garš, bet augstums sasniedz 48,5 metrus. Amfiteātra centrālo daļu aizņēma arēna, kurā notika gladiatoru cīņas, bet ap to bija izvietotas ar marmoru apšūtās skatītāju sēdvietas.
Termas (latīņu: thermae, grieķu: therme - siltums, karstums) bija seno romiešu pirtis. To pirmsākumi ir meklējami antīkajā Grieķijā ģimnāziju veidolā, tomēr grieķi ģimnāzijas apmeklēja vingrojumu dēļ, bet romieši termas - karstas mazgāšanās dēļ. Pirmās publiskās termas bija uzceltas Marsa laukumā Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā. Ilgu laika posmu Romas sabiedriskās termas bija nelielas, slikti apgaismotas un atradās vienkārši apdarinātās velvju telpās, kur uzsildītajās termās izmantoja rezervuāros uzkrātu akas ūdeni.
Līdz 1. gs.p.m.ē. vidū, kad Romas dzīvesveids mainījās un paaugstinājās komforta līmenis, termu plānojums un arhitektūras un interjera noformējums kļuva sarežģītāks. Līdz 1. gs.p.m.ē. vidum izveidojās romiešu termu uzbūves kārtība, kura secīgi atspoguļoja mazgāšanās procesa dažādas stadijas.
Reklāma
Villa (latīņu: villa lauku māja, lauku īpašums) ir komfortabla ārpilsētas māja ar dārzu vai parku.
Pirmās villas parādījās Romas Republikas laikā. Tobrīd pastāvēja vairāki villu tipi, piemēram, lauku villa, kas bija dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss lauku saimniecības centrā, ārpilsētas villas, kuras izmantoja izpriecām un atpūtai, kā arī jaukta tipa villas, kurās tika apvienotas abu iepriekšminēto tipu nozīmes. Senākā villa (2. gadsimts pirms mūsu ēras), kas saglabājusies līdz mūsdienām ir Mistēriju villa. Tā atrodas Pompeju apkārtnē.
Pēc Romas impērijas sabrukuma, viduslaikos, par villu sauca jebkuru nocietinātu ārpilsētas lauku saimniecību. Renesanses laikā notika villas atdzimšana. Kopš 20. gadsimta villa ir jebkura komfortabla individuālā ārpilsētas māja ar dārzu vai parku.
Bazilika ir apjomīga sabiedriskā ēka, kas bija paredzētas tiesas sēžu, sanāksmju noturēšanai un dažādu darījumu veikšanai. Iekšpusē kolonnu rindas plašo telpu gareniski sadalīja jomos. Šīs celtnes varēja uzņemt lielas ļaužu masas, tādēļ viduslaikos kristieši uz baziliku pamata izveidoja savus dievnamus.
Pēc tam kad Romieši oficiāli kļuva par kristiešiem, termins ieguva nozīmi kā liela svarīga baznīca, kurai pāvests izsniedz īpašas ceremoniālas tiesības.
Pirmā uzceltā bazilika ir Basilica Porcia, kuru ar savu iniciatīvu finansēja M. Porcius Cato kā oficiālo būvi.
* Celts 144.-140.g.p.Kr.
* Ūdens ieguve: avoti pie Subiaco, uz austrumiem no Romas
* Garums: 90 km; no tiem 80 km pazemes un 10 km uz arkām.Vēlāk ūdens novadīts arī uz Caputoline kalna Caracalla vannām- šis atzarojums, īscaurule saucās Aqua Antoniniana.
Aqua Marica akvedukts bija visgarākais no visiem 11 akveduktiem, kas apgādāja Romu ar ūdeni. Tas funkcionē vēl šodien kā viens no galvenajiem ūdens avotiem modernajā Romā. Aqua Marica cēla no 144. līdz 140.g.p.Kr. un to būvēja pretors Quintus Marcius Rex, kura vārdā arī nosaukts pats akvedukts. Tas gāja pa pēdām via Tiburtina līdz pat Romai, šķērsoja pilsētas robežu no austrumiem, pie Aurelian Wall) sienas Porta Tiburtina. Akvedukts bija ievērojams ar tā auksto un tīro ūdeni.
Aqua Marica akveduktu cēla pēc senāta pavēles; doma par jauna akvedukta celtniecību jau bija radusies sen, jo piegādātais ūdens no Aqua Vetus bija tik netīrs, ka tas bija gandrīz nederīgs dzeršanai. Senais akvedukta ūdens avots atradās blakus modernajām pilsētām Arsoli un Agosta. Šis ūdens avots tika izmantots arī citiem akveduktiem, piem. Anio Ventus, Anio Novus un Aqua Claudia. Patiesībā tas pats ūdens avots tie izmatots šodien modernajiem akveduktiem. Akveduktu 33.g.p.Kr. laboja Marcus Agrippa, vēlāk Augustus, balstoties uz ierakstu akvedukta arkā, kura tika vēlāk uzcelta Porta Tiburtina. Augustus palielināja akvedukta ūdens piegādi, pievienojot tam vēl papildus ūdens avotu- Aqua Augustus, dubultojot caurplūdumu. Aqua Marica akvedukts bija otrs lielākais, ūdens piegādes daudzuma ziņā, akvedukts Romā, tas dienā pilsētai piegādāja ap 187,600 kubikmetru ūdens. Taču lielu daļa no akvedukta nestā ūdens jau ceļā uz Romu parastie iedzīvotāji novadīja uz savām mājām viņu pašu vajadzībām, tādēļ akvedukta galapunktā nonāca tikai maza ūdens strūkliņa. Ūdens piegādes daudzumu palielināja nākamie imperatori. Pēc daudzām restaurācijām, to lietoja vēl 10.gs.
Reklāma
* Celts 125.g.p.Kr.
* Ūdens ieguves vieta: avoti blakus Subiaco, Romas austrumos
* Garums: 11 jūdzes, kas ir 17,7 km; pazemes 8 km, 9,7 km uz tām pašām arkām uz kurām Aqua Marcia, līdz pat tā galapunktam Aventine kalnā.
Pirmie trīs akvedukti, Aqua Appia, Anio Vetus, un Marcia, visi tika celti no cieta, blīva akmens - no kalta akmens, vulkāniskais tufs kopā ar bazaltu un kaļķakmeni, parastais tufs, šie akvedukti arī ir visvairāk pieminētie un aprunātie. Akveduktiem, kas tika celti vēlāk bija kodoli no betona, izklāti ar kaltu akmeni vai ķieģeli un visbiežāk tie bija ļoti trūcīgi un pieticīgi celts. Aqua Tepula 11.-4.g.p.Kr. atjaunoja Augustus, kļūdaini bieži tiek pieminēts, ka tas ir bijis Q. Marcius Rex.
Tev patiks šie raksti
