Pēdējā laikā, kad par veiksmīgu uzskatāma diena, kurā nav ieviests jauns nodoklis, liekas, ka trakāk vairs nevar būt, taču vēsture māca, ka var gan. Te būs daži piemēri absurdiem nodokļiem, kas cilvēkus ir mocījuši senākos laikos. Tikai jācer, ka kāds Finanšu ministrijā no šiem piemēriem nesmelsies iedvesmu.
Idiotiski nodokļi.7
72
0
Nodoklis par nepiekrišanu karaļa viedoklim tika ieviests Anglijā 1665. gadā ar Lorda protektora, jeb tābrīža karaļa, Olivera Kromvela rīkojumu. Tādējādi viņš kā republikāņu vadonis mēģināja tikt galā ar saviem politiskajiem pretiniekiem Rojālistiem, jeb absolūtas karaļa varas atbalstītājiem, kas vēl darbojās atsevišķos valsts reģionos. Mūsdienās tādējādi valdošā partija varētu iekasēt nodokli no citu partiju biedriem.
Senajā Romā pastāvēja verga brīvlaišanas nodoklis, kas bija jāmaksā visiem bijušajiem vergiem par to, ka viņš vairs nav vergs. Turklāt šis nodoklis sastādīja 10% no cenas, par kuru pats vergs savulaik bija nopirkts vergu tirgū. Mūsdienās to varētu salīdzināt ar nodokli par atlaišanu no darba.
Reklāma
Imigrantu nodoklis tika ieviests Kanādā 1885. gadā un bija jāmaksā imigrantiem no Ķīnas. Nodoklis tika atcelts 1923. gadā, taču ne jau humānu apsvērumu dēļ, vienkārši tajā gadā tika izdots likums, kas vispār aizliedza imigrāciju no Ķīnas.
Krāsns nodoklis tika ieviests Anglijā 1660 gadā, un bija jāmaksā visiem iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietā bija krāsns vai jebkāda kurtve. Ņemot vērā Anglijas klimatu, kura sastāvdaļa bija arī ziema, tāds nodoklis bija jāmaksā katram un garantēja valstij ienākumus. Gandrīz kā ikgadējās transportlīdzekļa nodevas paaugstināšana.
Viens no visu laiku idiotiskākajiem nodokļiem, kas dažādās valstīs bija ļoti populārs no viduslaikiem līdz pat 19. gadsimtam, ir galvas nauda, proti, nodoklis nevis par cilvēka ienākumiem vai īpašumu, bet vienkārši par to, ka viņš ir dzīvs un dzīvo attiecīgajā teritorijā.
Reklāma
1722. gada 17. aprīlī Krievijas cars Pēteris I ieviesa bārdas nodokli– 30-100 rubļi gadā, kas savam laikam bija vairāk nekā iespaidīga summa. Nodokļa mērķis bija izskaust bārdas iedzīvotāju un jo sevišķi aristokrātijas vidū, tādējādi tuvinot Krieviju Rietumeiropas kultūrai, kurā bārdas neaudzēja. Līdzīgs nodoklis tika ieviests arī par tautas tērpa valkāšanu.
Un visbeidzot- no mūsdienu viedokļa neapšaubāmi idiotiskākā nodokļa vietu ieņem urīna nodoklis, ko imperators Vespasiāns (69. – 79. g m.ē.) uzlika Romas sabiedriskajām tualetēm. No šī nodokļa radies mūsdienās populārais latīņu teiciens „Pecunia non olet ” jeb „Nauda nesmird.”
Tev patiks šie raksti
