Ir liela atšķirība vai runā par globālo sasilšanu vai arī par globālajām klimata izmaiņām. It kā jau tas pats būtu, bet pēdējais izklausās nevainīgāk. Kaut kas pamainīsies, kaut kas kļūs savādāks, bet, nē! Tā ir sasilšana. Kas vēl atcerās ziemas ar sniegu? Kad tiešām uzsniga un sniegs nokusa pavasarī? Jaunākā paaudze to vairs nav piedzīvojusi.
Globālā sasilšana sākās pirms mēs to vēl sākām īsti izjust, Arktikā. Ledāji sāka kust ātrāk nekā tie atjaunojas. Vai sasilšanas iemesli ir cilvēka radīti vai arī dabīgi? Neatkarīgi no tā tas notiek. Daudziem būtu izdevīgāk domāt, ka tas viss ir dabiski, vēsturiskām klimata pārmaiņām ir daudz pierādījumu. Arī agrāk ir bijis siltāks, taču tā būtu tikai daļa pierādījumu. Neviens negrib būt vainīgs par izraisīto sasilšanu, taču, ja cilvēki sāks mirt masveidā, tad diez vai izdosies paslēpties aiz naftas dolāru miljardiem.
Taču Arktikai vienalga par mūsu intrigām. Tā kūst. Kristians Aslunds ir salīdzinājis Svalbārā uzņemtās bildes ar tām, kas ir uzņemtas pirms 100 gadiem turpat Svalbārā. Paskatieties un paskiet, vai ir vēl kādi jautājumi par to, vai notiek globālās klimata pārmaiņas vai arī globālā SASILŠANA? Varēsiet atrast līdzīgas bildes kur ledājs 100 gadu laikā ir kļuvis lielāks? Kilimandžaro, Himalaji, Andi, pat Antarktīda un Grenlande. Tie visur kūst. Kad šelfa ledāji būs izkusuši, sāksies sauszemes ledāju kušana, kas tad beidzot pacels jūras līmeni un nogremdēs daudzas pilsētas, diemžēl arī Rīgu.
Šogad neparasti daudz un ilgi lídz pat maija beigám un júnija sákumam piesniga kalnos ASV, Kanádá un Jaunzélandé. Tápat pieaudzis sniega daudzums Eiropas Alpos un Pirenejos. Tá ka lúkájam lai mums vél tie dupši nenosalst no tás "sasilšanas" tuvákajá nákotné! 
Nu vnk nevar ticét masu médiju meliem! Tie kalpo tikai tam lai apčakarétu cilvékiem prátus (ar domu ka it ká ar to glábsim planétu) vienlaikus palídzot valdíbám ieviest arvien jaunas nodevas un dárgus neefektívus veidus ar ko it ká šádu situáciju varétu uzlabot! 
