local-stats-pixel fb-conv-api

Globālās sasilšanas pierādījumi: Arktikas ledāju bildes tagad un 100 gadus agrāk51

405 11

Ir liela atšķirība vai runā par globālo sasilšanu vai arī par globālajām klimata izmaiņām. It kā jau tas pats būtu, bet pēdējais izklausās nevainīgāk. Kaut kas pamainīsies, kaut kas kļūs savādāks, bet, nē! Tā ir sasilšana. Kas vēl atcerās ziemas ar sniegu? Kad tiešām uzsniga un sniegs nokusa pavasarī? Jaunākā paaudze to vairs nav piedzīvojusi.

Globālā sasilšana sākās pirms mēs to vēl sākām īsti izjust, Arktikā. Ledāji sāka kust ātrāk nekā tie atjaunojas. Vai sasilšanas iemesli ir cilvēka radīti vai arī dabīgi? Neatkarīgi no tā tas notiek. Daudziem būtu izdevīgāk domāt, ka tas viss ir dabiski, vēsturiskām klimata pārmaiņām ir daudz pierādījumu. Arī agrāk ir bijis siltāks, taču tā būtu tikai daļa pierādījumu. Neviens negrib būt vainīgs par izraisīto sasilšanu, taču, ja cilvēki sāks mirt masveidā, tad diez vai izdosies paslēpties aiz naftas dolāru miljardiem.

Taču Arktikai vienalga par mūsu intrigām. Tā kūst. Kristians Aslunds ir salīdzinājis Svalbārā uzņemtās bildes ar tām, kas ir uzņemtas pirms 100 gadiem turpat Svalbārā. Paskatieties un paskiet, vai ir vēl kādi jautājumi par to, vai notiek globālās klimata pārmaiņas vai arī globālā SASILŠANA? Varēsiet atrast līdzīgas bildes kur ledājs 100 gadu laikā ir kļuvis lielāks? Kilimandžaro, Himalaji, Andi, pat Antarktīda un Grenlande. Tie visur kūst. Kad šelfa ledāji būs izkusuši, sāksies sauszemes ledāju kušana, kas tad beidzot pacels jūras līmeni un nogremdēs daudzas pilsētas, diemžēl arī Rīgu.

405 11 51 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 51

0/2000

Klimats uz zemes pastāvīgi mainās, un tā tas ir bijis arī pirms cilvēka. Ir pierādīts, ka zemes vēsturē bijuši periodi ar daudz augstāku CO2 koncentrāciju atmosfērā kā šobrīd. Tas gan nenozīmē, ka drīkstam turpināt piedir*t šo planētu un ka tam nebūs sekas...

Lūk, kur būtu jānovirza resursi - zinātnei un pētniecībai, lai šos procesus izprastu labāk, spētu precīzāk prognozēt nākotni un rast vajdzīgos risinājumus jau laicīgi, nevis notrullināties soc. tīklos un tamlīdzīgās blēņās.

15 0 atbildēt

No vienas puses piekrītu, bet no otras puses salīdzinājums nav īsti korekts.

Es es par to, ka notiek globālā sasilšana, tomēr ir daži pretēji salīdzinājumi, kas ir reāli:

1. 1860.gadā Indonēzijā bija nežēlīgs vulkāna izvirdums, bija nežēlīgs saules uzliesmojums, un citas globālas kataklizmas, pēc kurām iestājās mazais ledus laikmets, kas ilga ap 50 gadus. Ne velti Īrijā, LIelbritānijā apmēram 1/10 daļa iedzīvotāju nomira, vēl kādi 20% aizpeldēja uz ASV, jo salās nebija reāli ko ēst.

2. Grenlande. Līdz 15.gs Grenlande tiešām bija zaļa zeme, Islande ledus klucis. Šobrīd viss ir otrādi, un ja mēs atklātu tās teritorijas šobrīd, tad valstu nosaukumi būtu otrādāki. 

Līdz ar to, bildes, kā bija 100 gadus atpakaļ nav objektīvs salīdzinājums ar šodienu, jo salīdzinot ar 500 gadus veciem notikumiem, 1920.gadā uzņemtās bildes būtu globālās sasalšanas piemērs salīdzinājumam ar 1860 vai 1460 gadu.

Es domāju, ka CO2 izmeši cilvēku ietekmē noteikti ir pacēluši temperatūru, tomēr vēl noteiktāk CH4 (dabasgāze) ir pacēlusi temperatūru, kas ir vēl lielāks sasilšanas veicināšanas elements nekā CO2 (gāzes laida, laiž un laidīs visas dzīvās radības, vēl vairāk palaiž jau mirušās). Ir jāveic daudz nopietnāki pētījumi par citām gāzēm nevis tikai CO2, jo līdz šim vēl neviens nav saistījis cilvēku skaitu ar CO2 izmešiem - jo vairāk cilvēku, jo lielākas CO2 emisijas. Ja pirms simts gadiem bija knapi 1 miljards iedzīvotāju, tad tagad jau būs 7miljardi, līdz ar to, CO2 emisijas tikai no cilvēku skaita pieauguma ir vismaz par 1000% lielāks, kamēr zaļā platība (koki, aļģes),  samazinās, samazinās ūdeņu spēja apsorbēt CO2. Nemaz nerunājot par tehniku, un komforta režīmu, kas dod iespēju dzīvot tuvāk aukstuma poliem. Tomēr tādā veidā gluži vienkārši CO2 sāk uzkrāties atmosfērā, jo citur tam nav kur palikt.       

Un vēl viena štelle - zeme ap savu asi nerotē perfekti, tur ir nobīde, kuras periods ir ap 25000 gadi, kas arī ir aptuvenais laiks, kad uz zemes iestājas ledus periodi vai karstuma periodi. Par to mums ir jāpateicas gan Mēnesim, gan Saulei, un es domāju, ka arī Jupiteram. Bez mēness mēs peldētu kā marss, uz visām pusēm un kur pirms 1000 gadiem bija leduspols, pēc 2000 gadiem ir ekvators. Zinātniski pierādits, ka pirms 10000 gadiem beidzas ledus periods, līdz ar to, varētu būt, ka kādus 15000 gadus, tātad vēl kādus 5000 vismaz zeme varētu uzsilt, lai pēc tam atkal sāktos atdzišana un atkal būs ledus laikmets.

12 0 atbildēt

Ledus kušana Artikā beigās tieši radīs pretējo efektu (vismaz Eiropai), izkusušais ledus atdzesēs Golfa straumi un Eiropa vairs nebūs tik silta, radot lielāku vai mazāku ledus laikmetu. Bez siltās Golfa straumes mēs te Ziemeļeiropā dzīvosim kā Kanādā pie Hudsona līča, varēs priecāties par ziemu no Novembra līdz Jūnijam

12 1 atbildēt

Jā, bet tagad vismaz pasaule ir krāsaina

9 0 atbildēt
skatoties bildees, redzams, ka nekas tur daudz nav izkusis. Vrbut taa peedeejaa bilde vieniigi!
5 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

Pagājšgad vēl 9.maijā daudzviet Latvijā sniga sniegs, dārgais un cienījamais Lesteta kungs. Kas tāds maija sākumā sen nebija pieredzēts, dažviet pat nekad. Cik atceros, pēdējās 2-3 ziemas Latvijā bija ļoti sniegotas un arī aukstas. Tādas pat ziemas noteikti bija arī deviņdesmitajos un agrāk. Jā, ne katru gadu mēs saņemam tādas īstas baltas ziemas, dažas pat neatbilst savam nosaukumam un drīzāk atgādina rudeni, bet tā taču noteikti bija arī 20.gadsimtā! Pat tad noteikti bija gadi, kad tādas īstas ziemas izpalika. Absolūti nekas nav mainījies salīdzinot ar tiem laikiem un tavi centieni pārliecināt par pretējo ir smieklīgi emotion

4 0 atbildēt

Ledum kūstot, ledus virsma samazinās, ar katru gadu ūdenī pārvēršas mazāk ledus. Kur tad ir tā ūdens līmeņa celšanās ? 

3 0 atbildēt

Kopš kura laika arktikā ir zeme. Bildes ir no Antarktika laš*ra.

6 3 atbildēt
Da tur vairums bilžu nemaz neatšķiras.... iešu es ka sadedzināt kādu riepu🚭
2 0 atbildēt

Klimats mainás, bet nevar piekrist globálai sasilšanas teorijai, jo pédéjo desmitgadu laiká tieši otrádi krietni pieauga ledus masas daudzums Antarktídá un Arktiká! Pamekléjiet paši caur google erth maps un webkamerám šajás vietás. Krievu un jau arí Vácujas zinátnieki runá par mazá leduslaikmeta tuvošanos pilnígi nopietni!  emotion  Šogad neparasti daudz un ilgi lídz pat maija beigám un júnija sákumam piesniga kalnos ASV, Kanádá un Jaunzélandé. Tápat pieaudzis sniega daudzums Eiropas Alpos un Pirenejos. Tá ka lúkájam lai mums vél tie dupši nenosalst no tás "sasilšanas" tuvákajá nákotné! emotion Nu vnk nevar ticét masu médiju meliem! Tie kalpo tikai tam lai apčakarétu cilvékiem prátus (ar domu ka it ká ar to glábsim planétu) vienlaikus palídzot valdíbám ieviest arvien jaunas nodevas un dárgus neefektívus veidus ar ko it ká  šádu situáciju varétu uzlabot! emotion 

3 1 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

Šis raksts ir viena liela konspirāciju teorija un uz to uzķeras muļķi. Jāsaprot, ka mūsu planētas klimats ir ciklists. Spilgts piemērs, kuru zina tie, kuri dzīvo laukos - ir ābolu gads un ir gads, kad nav āboli. Tā pat arī ir cikli mūsu planētai. Un tagad amerikāņi no šī visa taisa biznesu. Ja jūs zinātu cik daudz piķis tiek iegrūst globālās saslišanas tēmā. Grēks būtu nemelot. Pirms kāda laika lasīju, ka zinātnieki no Skandināvijas grasās sūdzēt tiesā amerikāņu zinātniekus, jo viņi veic apzināti nepareizus aprēķinus par mūsu planētas temperatūru un tās pieaugumu. Skandināvu zinātnieki, veicot savus aprēķinus, secināja, ka tuvākajos tūkstots gados vidējā gaisa temperatūra palielināsies apmēram par diviem grādiem. Tālāk tur bija smalki aprakstīts, ka amerikāņi speciāli neņem vērā saules ciklus un zemes rotācijas īpatnības utt.

Pat Kanāda to ir sapratusi un izstājusies no vienošanās par cīņu pret globālo sasilšanu. Kioto protokols ir muļķības.

Lestets uzcepis fake news rakstu kā jau tvnetam pieklājas un tas arī viss.

0 0 atbildēt

hvz  emotion  emotion 

0 0 atbildēt

Kas zin, kas to visu ietekmē. emotion 

0 0 atbildēt

@Aptauja: Vai esi izjutis globālo sasilšanu?

Cits variants: .

0 0 atbildēt

Aptauja ir nedaudz nekorekti noformulēta (idejas ziņā, jo pasniedz klimata pārmaiņas kā kaut ko, ko var anekdotāli izjust). Klimats un laikapstākļi ir divas atšķirīgas lietas. Ir iespējamas aukstākas ziemas un aukstākas vasaras, pastāvot globālajai sasilšanai (lai gan korektais termins ir "klimata pārmaiņas", jo citādāk neizglītoti cilvēki gūst nepareizu priekšstatu ar veco terminu). Klimatu izjust ir samērā grūti, ja vien netiek mainīta atrašanās vieta uz citu klimata joslu (piem. no Sibīrijas uz Sahāru).

0 0 atbildēt

Kā teica Tramps ''Ja pastāv globālā sasilšana, tad kāpēc man ir auksti?''

P.S. Viņš ir idiots

4 4 atbildēt

Mulkibas tas ir, nemaz siltaks nepaliek.

5 5 atbildēt