Ilgu laiku skaitījās, ka Padomju Savienībā banku aplaupīt nevar. Krājkases vēl šad tad aplaupīja, bet lai aplaupītu Valsts Banku! Un tad- 1977 gada 5 augustā no Armēnijas Bankas nezināmā virzienā pazuda uzreiz pusotrs miljons rubļu. - tiem laikiem ar prātu neaptverama summa.
Gadsimta bankas aplaupīšana PSRS10
Ideja piederēja komjaunatnes aktīvistam Zavenam Bagdasarjanam, kurš bankā bija nokļuvis kā naudas skaitīšanas komisijas loceklis. Viņam no summas lieluma, kura glabājās bankā, un tur bija simt miljonu rubļu - aizmiglojās prāts. Viņs ievēroja, ka bankas naudas glabātuve atrodas nevis pagrabstāvā, bet ēkas otrajā stāvā.
Sienas un durvis ir bruņotas, bet griesti - parasta betona plāksne. Un virs naudas glabātuves- trešajā stāvā - atrodas atpūtas istaba. Divas bankas sienas atrodas uz ielas pusi, trešā - iekšpagalms, kuru apsargā miliči.
Bet ceturtā ēkas siena iziet uz dzīvojamās mājas pusi, un, ja pacenšas, varētu iekļūt bankas ēkā pa trešā stāva logu. To visu viņš izstāstīja brāļiem Galačjaniem, un viņi piecus mēnešus cītīgi gatavojās bankas aplaupīšanai. Tomēr Nikolajs Galačjans - pasākuma līderis - pirms plānotās ielaušanās banka iekļuva automašīnas avārijā, un banku aplaupīt devās jaunākais bralis Felikss Galačjans.
Lietu saraksts, kuras tika izmantotas bankas aplaupīšanā, bija pieticīgs - mugursoma, lukturis, virve, cimdi, urbis ar pobedīta uzgalīšiem, saliekams lauznis, āmurs, trīs pudeles ūdens un bērnu lietussargs. Ūdens urbju dzesēšanai, lietussargs - lai krītošie betona gabali nepamodinātu apsardzi.
Fēlikss Galačjans bija ļoti veikls un spēcīgs. Un viņam vel paveicās tajā ziņā, ka remonta dēļ bija palicis atvērts trešā stāva logs. Veicis pa īstam akrobātisku lēcienu logā, Fēlikss iegaja telpā, zem kuras atradās naudas glabātuve. izurbis caurumu grīdā viņš, paspīdinajis ar lukturīti caurumā, ieraudzīja plauktus ar naudu. Tomēr strauji kļuva gaišs, un viņš nolēma darbu pabeigt rīt.
Nākošajā vakarā Fēlikss atkal iekļuva bankā, paplašināja ar lauzni caurumu grīdā, pārzāģēja divus armatūras stieņus un ar virvi nolaidās lejā un sajutās kā Krēzs karaliskajā dārgumu glabātavā.
Viņš piebāza ar naudu mugursomu un vēl lielu somu. Viņš izdarīja tikai vienu kļūdu- lielu daļu paņemtās naudas sastādīja jaunas, nelietotas AI sērijas simt rubļu banknotes....
No rīta ap pieciem izkļuvis no bankas Fēlikss noķēra gadījuma mašīnu un brauca uz slimnīcu pie Nikolaja. Viņi paņēma katrs sev pa 100 tūkstošiem, bet pārējais tika noslēpts Nikolaja dzīvokļa dīvānā.
Nauda kusa ātri, drīz sīkākās 10 un 25 rubļu nominālu banknotes bija iztērētas, un nācās domāt, kā tikt vaļa no kaudzes simtnieku. Nikolajs Maskavā iepazinās ar simpātisku meiteni Ludmilu un pierunāja viņas brāli- taksistu Vladimiru Kuzņecovu - palīdzēt iepirkt valsts aizņēmuma vērtspapīrus, lai tiktu vaļā no problemātiskajiem simtniekiem. Paļaujoties uz Vidusāzijas iedzīvotāju pofigismu, viņi obligācijas par 175 tūkstošiem iepirka Taškentā. Bet nauda ātri kusa un savajadzējās vēl.
Un tad Vladimirs Kuzņecovs devās uz Maskavas nomales krājkasi ar nodomu nopirkt obligācijas par 6 000 rubļiem. Kasē izrādījās, ka atrodas obligācijas tikai par 3000 un kasiere aizgāja pec trūkstošajām...un ieraudzīja pie sienas ziņojumu par aizdomīgajām banknotēm. Kamēr viņa zvanīja policijai, Vladimirs paspēja aizmukt. Bet kasierītei izrādījās laba atmiņa, tika uzzīmēts fotorobots - un noziedznieki viens pēc otra saņemti ciet.