Kā redzams, Spokiem patīk fakti. Lai jau būtu, bet cik daudzi no šiem tik populārajiem faktiem ir kaut cik nozīmīgi un to sniegtās zināšanas ļauj uzlabot dzīvi, saprast, kas mēs esam un ko mēs darām? Cik daudzi no šiem faktiem tiešām pieskaitāmi pie kvalitatīviem un tādiem, kas nav kārtējā bezjēdzīgā informācija, kas vienkārši krājas mūsu zemapziņā, bet mēs to aizmirstam dienas beigās? Cik daudz mums dod zināšanas par to, ka stundas laikā tiek pārdots miljons kolas bundžiņu, katru sekundi tiek pārdotas divas Bārbijas un miljardieri tās pašas sekundes laikā pelna divsimt piecdesmit latus?
Pāris bildītes un informācija, kurā iepīti faktiņi un to neliela izpēte. :)
Tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku vielu. No šīm piecas izraisa atkarību, spēcīgākā - nikotīns. Un 400 kaitīgas vielas, no kurām 81 ir kancerogēna - oglekļa dioksīds, zilskābe, amonjaks, darva un sodrēji, vēl vesela kaudzīte ar tādām, kuru nosaukumi ir garāki par Latvijas himnu. Āķis ir tajā, ka nikotīns pats par sevi ir vienkārši spēcīga inde, kas nekādu atkarību neizraisa. Vai atceraties to brīnišķīgo sajūtu kaut kad sen bērnībā, kad izdarījāt kaut ko lielu, nozīmīgu, absolūti svarīgu? Piemēram, iemācijāties uzrakstīt savu vārdu, dabūjāt skolā desmitnieku par kaut ko lieliski padarītu? Tā \"Hell yeah!\" sajūta - atvieglojums, prieks, kaifs... Šī sajūta rodas, kad smadzenes izstrādā dopamīnu. Kad smadzenēs no asinīm nonāk nikotīns, tās izstrādā dopamīnu un rodas šī lieliskā sajūta. Smēķēt taču pēc definīcijas ir pretīgi un refleksi neļuj to darīt - garša riebīga, gribas izklepot dūmus... Bet pie tā pierod, jo ir taču jādabū kārtējā dopamīna deva...
Mēs pārāk daudz pakļaujamies sabiedrības normām un ļoti bieži darām tā, kā \"ir pareizi\", \"vajag\" vai arī \"tā taču dara visi\", bet vai mēs aizdomājamies par to, ko darām un kāpēc? Kādā bērnudārzā tika veikts eksperiments - 13 krūzēs ielēja komptu un 14 skābu citronu sulu. Visiem bērniem pēc kārtas lika dzert šķidrumu, kas ir glāzē. Kad pirmais izdzēra, viņam prasīja, vai garšīgs. Viņš, protams, atbildēja, ka jā. Tā pat otrais un visi pārējie. Pēdējais lika pie lūpām glāzi ar skābo sulu, viebdamies izdzēra, rādīja skābu ģīmi un, kad viņam prasīja vai garšīgs viņš mirklīti apdomājās un atbildēja - Jā!
Fiziskais Visums ir veidots no atomiem, kas ir strauji vibrējošas daļiņas, kas nevar saglabāt miera stāvokli, tāpēc par tām saka, ka tās ir relatīva miera stāvoklī. Relatīvs miers nepastāv - ir tikai miers vai nemiers. Plus vēl tas, ka atomi nav cieti. Un kaut kas, kas patiesībā visu laiku kustās un, turklāt, nemaz nav ciets, nevar veidot nekādus cietus priekšmetus - bet tomēr, mēs jūtam, ka akmens ir ciets... Bet tikai viena iemesla pēc - mēs neredzam realitāti, fizisko visumu; mēs redzam tikai mūsu smadzeņu interpretāciju par lietām, mēs redzam visu tā, kā mēs gribam to redzēt, atkarībā no mūsu ticību sistēmām un definīcijām par lietām... Patiesībā Visums ir tikai vibrējoša enerģija. Viss ir tikai pieredze. Tā pat kā bildē - viss ir tikai vibrējoša enerģija, svarīga ir perspektīva, ko kuras mēs skatāmies. Viss ir lieliski, ja mēs ļaujam tam tā būt.
Patiesībā pastāv tikai divas emocijas un tās ir bailes un mīlestība, viss pārējais ir šo divu atvasinājums. Dusmas, Greizsirdība, Agresivitāte, Depresija, Tiesāšana, Nepatika - tie ir vienkārši citi vārdi, lai apzīmētu bailes. Bet paldies bailēm, jo tās mums pasaka priekšā, kas mēs neesam, kas mums nepatīk un ko mums nebūtu jādara. Bet, tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kur lielu daļu definīciju un ticību sistēmu mēs aizgūstam no citiem, deviņdesmit procenti mūsu baiļu patiesībā nav mūsu bailes. Tas ir iegūtas no kāda cita un vienīgais, kas mums liek no kaut kā baidīties ir tas, ka mēs domājam, ka tās ir mūsu bailes... Uzticēšanās, godīgums, miers, drošība - tie ir tikai citi apzīmējumi mīlestībai. Un jādara viss, lai dzīvotu tā.
Ko jūs redzat šajā bildē? Es, godīgi sakot, ieraudzīju Ābrahamu Linkolnu. Bella Laboratorijās ASV tika veikts pētījums - cilvēkiem rādīja šo bildi un prasīja, ko viņi redz. Vairums atbildēja, ka cilvēku, daudzi, tā pat kā es, aprakstīja šo bildi detalizētāk - Linkolns! Bet patiesībā tie ir vienkārši 200 balti, melni un pelēki kvadrātiņi. Pēc tam šo bildi rādīja cilvēkiem ārpus ASV, kas Linkolna bildes nav redzējuši un jo īpaši valstīs, kur bārdas nav populāras. Vairums cilvēku teica, ka neko neredz, tikai nejauši sakārtotus kvadrātiņus. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mūsu smadzenes mēģina piešķirt jēgu visai informācijai, ko tās uzņem. Un, ja uzņemtā informācija nav saprotama un pazīstama, smadzenes vienkārši mēģina to salīdzināt ar kaut ko un spļauj ārā līdzigākos variantus.
Reklāma
Un viss, ko cilvēks apzināti vai neapzināti dara, ir vērsts mīlestības virzienā un tālāk no bailēm. Tāda vienkārši ir cilvēka daba - darīt tā, lai viņam būtu labāk. Un, ja cilvēks dara kaut ko, kas viņam sagādā nepatiku, šķiet pavisam nepareizs vai arī dara to tāpēc, ka \"ir spiests\", viņš vienkārši neredz citu iespēju. Viņa ticību sistēmas un lietu definīcijas vienkārši rada realitāti, kurā šīs nepatīkamās lietas ir šķietami labākais variants, ko darīt...
Mēs pārāk maz uzmanības pievēršam savām maņām. Dažādos pētījumos cipari stipri atšķiras, bet fakts gan paliek - vairumu informācijas, kas ir ap mums, mēs uzņemam ar acīm. Tieši redzētais ir tas, kam mēs visvairāk uzticamies. Tiešī redzēt nozīmē gūt skaidru priekšstatu. Bet kā paliek ar pārējām maņām? Neoficiālā pētījumā cilvēkiem aizsēja acis, aiztaisīja degunus un deva nogaršot dažādas lietas - pēc tam ar variantu palīdzibu prasīja, ko viņi ir ēduši. Gandrīz puse kļūdījās. Vēlāk izmēģināja citu interesantu eksperimentu - cilvēkiem deva sīpolus un ābolus, sagrieztus mazos gabaliņos un, kad deva sīpolu, teica, ka dod ābolu un otrādi - 30% gadījumu cilvēki sajauca ābolu un sīpolu...
Atvainojos, ka raksts ir īsāks kā īsākais cilvēciņš bildē, bet... Varbūt kādreiz par vēl kaut ko..Paldies.
