Lai arī mēs esam izpētijuši tikai 5% no Zemes kopējās ūdens pasaules, un iespējams vēl ir miljoniem, vai pat miljardiem, neatklātu sugu, ir interesanti dažreiz paraudzīties un papētīt visumu ārpus ''Zemes rāmja'''. Piedāvāju dažus interesantus faktus, kas man lika aizdomāties par to cik fascionējošs, pat mazliet dīvains, mēdz būt visums.
Fakti par visumu, ko tu, iespējams, nezināji3
Vai tu zināji, ka, izmantojot jebkuru vecu televizoru, tu vari sadzirdēt skaņu kopš visuma rašanās pirmsākuma, jeb ''Lielo Sprādzienu''? Viss, ko tev vajag darīt ir uzslēgt savu manuāli regulējamo televizoru starp divām stacijām, lai uz ekrāna parādās tas saucamais ''sniegs''. Daļa šī baltā trokšņa satur mikroviļņus, kas ir Lielā Sprādziena efekts.
''14. aprīlī 8.09 pēc austrumu zonas laika Apollo-13 pagriezās mājup, un piecpadsmit tonnu smagais Saturn-V nesējraķetes trešais posms ar blīkšķi tika nosūtīts uz Mēnesi. Saskaņā ar plānu tas ietriecās Mēnesī ar spēku, kas vienāds ar vienpadsmitarpus tonnām trinitrotoluola....NASA ziņojumos reģistrēts, kā zinātnieki uz Zemes uztvēruši Saturn-V ietriekšanos Mēness virsmā: ''Mēness nodunēja kā zvans.'' Uz Mēness esošie astronauti jutuši arī mēnesstrīci. Zvana efekts 1962. gadā radīja tolaik vēl vienu vilnu jau eksistējošajām diskusijām par to, ka Mēness varētu būt dobs. Vēlāk Arizonas universitātes darba grupa izpētija, ka Zemes pavadonim ir niecīgs metāla kodols diametrā aptuveni 680 km (braucot ar mašīnu no viena Latvijas gala; Liepājas līdz otram; Ludza, ir 472 km) Darba grupas vadītājs Lons Huds teica: ''Zinājām, ka Mēness kodols ir niecīgs, bet nezinājām, ka tik niecīgs''.
Parasti, kad runa iet par gadalaiku maiņu, mēs domājam, ka to nosaka Zemes attālums no Saules. Bet tas tā nav - gadalaikus izraisa mūsu planētas leņķis attiecībā pret Sauli, apmēram 22,5 grādu liels. Ja Zeme riņķotu apkārt Saulei vertikāli, tad Zemes ekvators nepārtraukti būtu pagriezts pret Saules ekvatoru. Ja būtu šāds stāvoklis, tad attālums starp Saules un Zemes ekvatoru izliekumu būtu mazāks nekā starp Saules un Zemes poliem. Citiem vārdiem runājot, uz Zemes būtu arkārtīgi augsta ekvatoriālā temperatūra un polārajos lokos būtu daudz aukstāks nekā tagad. Šī krasā atšķirība starp karstajām un aukstajām zonām radītu ne pārak labus apstākļus dzīvības rašanai; cilvēkam tas ļautu dzīvot tikai šaurā joslā. Visur plosītos jūras straumes un vēji, izraisot katastrofiālus klimatiskos apstākļus; dažos apvidos nepārtraukti lītu, citur valdītu sausums. Daudzviet trakotu viesuļvētras un tornado, un maz ticams, ka uz tādas planētas jebkad attīstītos augstākas dzīvības formas.
Melnie caurumi nav nemaz tik melni, kā šīs parādības nosaukumā. Slavenais angļu zinātnieks Stīvens Hokings izveidoja teoriju, kur gaismu daļiņas, jeb šajā teorijā superstīgas, ar vienu pusi iekrīt melnajā cauruma horizontā, bet otra puse neiekrīt. Bet kādēļ mēs to neredzam? Atbilde ir pavisam vienkārša, šī izstarotā gaisma ir tik niecīga, kad to nav iespējams redzēt no liela attālumu (no Zemes līdz melnajam caurumam), bet to, kad melnais caurums nav melns, ir apstiprinājis zinātnieks Jeff Steinhauer (es nemāku pārtulkot vārdus, tādēļ labāk necentīšos to darīt), izveidojot labratorijā ierīci, kas simulē melnā cauruma apstākļus.
Cilvēkiem vienmēr ir patikusi doma par ceļošanu laikā, tādēļ par to ir lauzuši galvas daudzi populāri zinātnieki. Viens no tiem bija arī Alberts Einšteins, kas atklāja to, ka gaismas ātrums ir vienāds katram vērotājam neatkarīgi no tā kustības, jeb viņa populārā relativitātes teorija. Šī teorija atsakās no domas, ka pastāv viens unikāls absolūts laiks. 1935. gadā Alberts Einšteins un Nātans Rozens uzrakstīja rakstu, kurā parādija, ka vispārīgā relativitātes teorija pieļauj ejas, ko viņi nosauc par titiem, bet tagad to dēvē par tārpejām. Tārpeja ir īsceļš, kuru izmantojot ir iespējams ceļot laikā. Tās strāda pavisam vienkārši - iedomājies parastu A4 papīra lapu. Abās lapas malās iezīmē punktu. Labākais veids kā savienot punktus ir ielocīt lapu, tādā veidā telpiski savienojot punktus. Šis ''tunelis'' var beigties citā Visumā vai citā mūsu Visuma telpas punktā vai laikā.