Fakti par Senās Ēģiptes dzīvi.3

Senajā Ēģiptē krāsojās ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Krāsa acīm parasti bija zaļa (izgatavoja no vara) vai melna (izgatavoja no svina). Ēģiptieši ticēja, ka krāsojumam piemīt ārstnieciskas īpašības. Sākotnēji krāsošanos Ēģiptē izmantoja kā aizsardzību pret saules stariem un izdaiļošanās bija tikai sekundārs iemesls.

Antibiotiku izmantošana iesākās 20. gadsimtā, taču Senās Ēģiptes tautas medicīnā sapelējušus pārtikas produktus vai vienkārši augsni ar pelējumu infekcijas slimību ārstēšanai izmantoja jau pirms 4000 gadu.

Senajā Ēģiptē bērni līdz pusaudža vecuma sasniegšanai nevalkāja vispār nekādu apģērbu. Siltais klimats apģērbu padarīja lieku. Pieauguši vīrieši valkāja svārkus, sievietes – kleitas.

Bagātie ēģiptieši valkāja parūkas. Zemāko kārtu ēģiptiešu mati bija gari un dažkārt sapīti bizēs. Bērniem līdz 12 gadu vecumam galvas noskuva, atstājot vien bizīti pakausī. Tā ar bērniem darīja vienā konkrētā nolūkā – lai neieviešas utis un blusas.

Nav zināms, kas un kad Sfinksai nodauzījis degunu. Saglabājies attēls ar Sfinksu bez deguna jau kopš 1737. gada, proti, 60 gadus pirms Napoleona ienākšanas Ēģiptē, kad “progresīvie” mazā ķeizariņa kareivji trenēja savas iemaņas, šaujot ar lielgabaliem pa Sfinksu. Vēsturiski precīzi zināms tikai viena cilvēka vārds, kurš Sfinksai nodarījis konkrētu kaitējumu, – tas bijis islāma klerikālis Saims al Dahrs. 1378. gadā viņu par to pakāra.

Senie ēģiptieši ticēja, ka zeme ir plakana un apaļa, savukārt Nīla tek cauri tās centram.

Senās Ēģiptes kareivji vienlaikus pildīja arī iekšējā policijas karspēka funkcijas, kā arī iekasēja faraonam nodokļus.

Katrā Senās Ēģiptes dievnamā bija ierādīta speciāla vieta faraonam, no kurienes viņam vajadzēja pildīt savus pienākumus. Protams, visiem dievnamiem nepietika faraonu, tāpēc attiecīgo svēto vietu ieņēma konkrētā dievnama augstākais priesteris.