Fakti par Lāčplēša dienu.0
1. Lāčplēša dienas saknes sniedzas 1919. gadā, kad 11. novembrī Latvijas armija pēc daudzu dienu cīņas atbrīvoja Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Cīņas neatslāba un turpinājās vēl daudzas dienas līdz Latvijas atbrīvošanai, tomēr galvaspilsētas atbrīvošana tika uzskatīta par ārkārtīgi nozīmīgu notikumu, pēc kura Brīvības cīņas varēja beigties tikai ar uzvaru. 11. novembris kļuva par otro svarīgāko Latvijas svētku dienu, kas ir arī atjaunota mūsdienu Latvijā ar nosaukumu "Lāčplēša diena". Ieskatīsimies šīs dienas vēsturē.
2.1919. gada 11. novembrī, dienā, kad tika atbrīvota Rīga, tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis.
3. 1920. gada 11. novembrī Lāčplēša Kara ordenis pirmo reizi tiek piešķirts pirmajiem tā kavalieriem un no šī brīža 11. novembris ir svētku diena. Šī gan nav diena, kad tiek pieminēti Latvijas karavīri, kā tas ir mūsdienās, bet gan Lāčplēša Kara ordeņa svētki (pie tam ordeņa nosaukums parasti tiek pierakstīts ar vienu lielo burtu – Lāčplēša kaŗa ordenis). Svētkus organizē Lāčplēša Kara ordeņa dome, protams, ar armijas atbalstu.
4.1929. gada 19. oktobrī ar Kara ministra 26. pavēli tiek pasludināts, ka "nosaku šā gada 11. novembri kopā ar Lāčplēša svētkiem, par mūsu armijas 10 gadu pastāvēšanas svētkiem" un tālāk tekstā ministrs uzdod 11. novembri svinēt kā visas armijas gada svētkus. Tātad 11. novembris tika uzskatīts par Latvijas armijas gadadienu, nemaz neņemot vērā formālo Latvijas armijas izveidošanas dienu, 10. jūliju. Un arī tikai no šī brīža Lāčplēša diena ir visas Latvijas armijas, ne tikai Brīvības cīņu izcilāko dalībnieku piemiņas diena.
5. 1930. gadā 11. novembrī pie svētkiem tiek pievienota "invalīdu diena". Turpmāk lietoto svētku nosaukumu variantu skaits ļoti pieaug. Līdzās "Lāčplēša Kara ordeņa un armijas gada svētki", kas acīmredzot uzskatāms par svētku īso nosaukumu, ap 1935. gadu ir sastopams pat variants "Armijas, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, kara invalīdu un Brīvības kara dalībnieku svētki".
6. Lāčplēša diena nav vēsturiski svētki. Tie nav svētki, kuros mēs pieminam vienu uzvaru (pie tam vienu no daudzām) 1919. gada 11. novembrī.
7.Lāčplēša diena ir pārlaicīgi svētki, kuros mēs pieminam visus latviešu karavīrus un visas uzvaras, lai kad un kur tās būtu notikušas.