Fakti I. Nepatiesības un viltojumi.54

2009. gada 15. oktobrī visu pasauli saviļņoja ziņa par sešus gadus veco puisēnu Felkonu Hinu (Falcon Heene) no Kolorado, kuru gaisā aiznesis paštaisīts gaisa balons. Zēnam draudēja nopietnas briesmas tāpēc, ka viņš varētu nosalt vai nosisties. Kad balons piezemējās vienā no laukiem, glābēji, kas bija ieradušies glābt zēnu, atrada balona grozu tukšu. Parādījās informācija, ka zēns varētu būt izkritis no groza lidojuma laikā. Taču drīz noskaidrojās, ka zēns ir dzīvs un vesels, un vispār nekur nav lidojis, bet tas ir joks, ko organizējuši Felkona vecāki. Agrāk viņi bija piedalījušies realitātes šovā un tagad viņiem gribējies kļūt slaveniem vēl vienu reizi. Rezultātā pret viņiem tika ierosināta krimināllieta.

Šī ir viena no vispazīstamākajām kolāžām. Attēls pieder ungāru tūristam Petram Guzli (Peter Guzli). 2001. gada 11. septembris. Viņš stāv uz Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) jumta. Viņam aiz muguras pie debesskrāpja pielido teroristu nolaupītā lidmašīna...

Libāniešu fotogrāfs Adnans Hadžs (Adnan Hajj), kurš strādāja „Router”, savās fotogrāfijās izdomāja „izpūst dūmus”. Reportierim izlikās, ka postījumi nav pietiekoši iespaidīgi, tāpēc viņš nolēma ar dūmu palīdzību dramatizēt attēlus. Viņš gan tikai gribēja pievērst pasaules sabiedrības uzmanību kara šausmām.

Daudzi atceras Aleksandra Fleminga (Alexander Fleming) vārdu, kad runājam par penicilīnu. Vēl pašā Fleminga bērnībā viņa tēvs nozvērējās, ka dēls saņems labu izglītību. Tā arī notika, Aleksandrs absolvēja medicīnas skolu, prata atklāt penicilīna dziedniecisko spēku, kurš esot izglābis dzīvību Vinsonam Čērčilam (Sir Winston Leonard Spencer-Churchill), kad tas bija saslimis ar pneimoniju. Bet izrādās, ka viss nav nemaz tik vienkārši. Patiesībā Čērčils netika ārstēts ar penicilīnu un Flemings nebija tas cilvēks, kurš to atklāja. Kas izgudroja šīs zāles, to īsti pateikt nespēj neviens, bet vēl ilgi pirms Fleminga Ziemeļāfrikas ciltis izmantoja šo līdzekli. 1897. gadā Ernests Dučesnē (Ernest Duchesne) izmantoja pelējuma sēni tīfa ārstēšanai jūras cūciņām. Zinātnes vēsturē šie bija diezgan bezjēdzīgi pētījumi, tomēr tie varēja apstiprināt penicilīna ārstnieciskās īpašības. Citi zinātnieki viņa pētījumus neuztvēra nopietni un patentu viņš nekad nav saņēmis. Nomira zinātnieks no slimības, kuru varēja izārstēt ar penicilīnu. Arī Flemings, kad daudz vēlāk, nejauši atklāja penicilīnu, neticēja, ka preparāts spēj kādam palīdzēt un pārtrauca pētījumus. To pabeidza izstrādāt citi zinātnieki.

Visās zinātniskajās grāmatās ir teikts, ka tieši Alberts Einšteins (Albert Einstein) izstrādāja relativitātes teoriju. Vai tiešām tas ir tā un kurš īstenībā to izdarīja? Ne visi zina, ka Anrī Puankarē (Henri Poincare) stāvēja pie šīs teorijas pirmssākuma un vēl krietni ilgi pirms Einšteina noformulēja relativitātes principus. Pats Einšteins ļoti ilgi noliedza, ka ir pazīstams ar Puankarē darbiem. Viņa daudzskaitlīgajos zinātniskajos darbos (30 grāmatas un 500 raksti) neviens neieraudzīs jebkādu atsauci uz Puankarē.

1983. gadā pazīstamais vācu žurnāls „Stern” publicēja sensacionālus fragmentus no it kā atrastajām Ādolfa Hitlera dienasgrāmatām. Dažus bloknotus ar „fīrera piezīmēm” no 1932.- 1945. gadiem žurnāls esot nopircis par milzu naudu - vairākiem miljoniem marku. Drīz izrādījās, ka Hitlera dienasgrāmatas ir pamatīgs viltojums. Atmaskošana kļuva par vēl lielāku sensāciju nekā pašas dienasgrāmatas. Noskaidrojās, ka aiz mistifikācijas slēpjas bijušie nacisti, kas vēlējās reabilitēt Hitlera tēlu.

Vašingtonas štata iedzīvotājs Rodžers Patersons (Roger Patterson) daudzus gadus vāca ziņas par sniega cilvēku un vairākas reizes mēģināja to atrast. 1967. gada 20. oktobrī Blufkrīkā (Bluff Creek) viņam paveicās. Viņš bija pirmais, kurš nofilmēja sniega cilvēku. 1999. gadā neatkarīgi amerikāņu datorspeciālisti veica filmas analīzi. Maksimāli palielinot filmas kadrus viņi spēja saskatīt uz sniega cilvēka ādas...rāvējslēdzēju.

Otrā pasaules kara beigās nekādas „Photoashop” programmas, protams, neeksistēja. Tomēr viltotas un pārveidotas fotogrāfijas bija jau tad. Krievu fotoreportiera Jevgēnija Haldeja (Евгений Халдей) fotogrāfija, uz kuras redzams kā sarkanās armijas karavīri 1945. gadā ieņemtajā Berlīnē virs Reihstāga paceļ sarkano karogu ir iestudēta – pirmais karogs pazuda uzreiz pēc saulrieta. Pēc atkārtoto kadru uzņemšanas Haldejs negatīvus ar lidmašīnu nogādāja Maskavā. Tikai attīstot attēlus, viņš saprata, ka vienam no trīs uz jumta esošajiem padomju karavīriem ir divi pulksteņi – pa vienam uz katras rokas – acīmredzama liecība par marodierismu, kas nesaderēja ar varonīgās armijas tēlu. Viņš no negatīva izkasīja otro pulksteni, un nedēļu vēlāk attēls tika nodrukāts žurnālā. Vēlāk viņš veica vēl dažas izmaiņas attēlā – fonā pievienoja vairāk dūmu mākoņu un oriģinālo karogu nomainīja ar lielāku.