Evolūcijas kļūdas, kas atspoguļojušās cilvēka attīstībā.
Neliels ieskats mūsu anatomijā. Pastāv viedoklis, ka cilvēka ķermenis ir nevainojami uzbūvēta bioloģiska mašīna, kurai daba visas "detaļas" rūpīgi un gudri sakārtojusi savās vietās, tā, lai tā darbotos ar maksimālu efektivitāti. Taču, ja paskatamies tuvāk un uzmanīgāk, viegli pārliecināmies, ka tā nebūt nav.
Rīkles dubultfunkcija.
Fakts, ka mēs izmantojam vienu un to pašu kanālu - rīkli - gan pārtikas uzņemšanai, gan elpošanai, vēstures laikā prasījis dzīvību vairākiem miljoniem cilvēku, kas gājuši bojā no pārtikas nokļūšanas elpošanas ceļos.
Nespēja ražot C vitamīnu.
C vitamīns ir viens no nepieciešamākajiem vitamīniem cilvēka organisma dzīvībai. Tas spēlē svarīgu lomu kolagēna sintēzē (latviski - palīdz ādai atjaunoties), kā arī, tas ir spēcīgs antioksidants (stiprina imūnsistēmu un neļauj mūsu organismos iemitināties dažādām sērgām).
Tā nu ir sanācis, ka cilvēka organisms (tāpat arī citi primāti, jūras cūciņas, sikspārņi, un dažu sugu putni) evolūcijas laikā ir zaudējuši spēju patstāvīgi ražot C vitamīnu, tāpēc esam spiesti to uzņemt no tabletēm, kāpostiem, citrusaugļiem un visa pārējā.
C vitamīna trūkums organismā, kā jau minēju, novājina mūsu imūnsistēmu, un, atsevišķi smagos gadījumos noved pie cingas, vai, skorbuta. Izplatīta slimība starp jūrniekiem. Šausmīga padarīšana, kad sāk kustēties un krist ārā zobi, āda kļūst pelēcīga, no sīkiem sasitumiem veidojas lieli zilumi, un kā gals visam iestājas gals. Ēdiet, draugi, C vitamīnu un neslimojiet.
Neērts urīnpūslis vīriešiem.
Urīnizvadkanāli vīriešiem izvietoti tā, ka tie nosedz prostatas dziedzeri, tā vietā lai ērti sakārtotos blakus tai vai citā veidā to nenosegtu. Un kanāla pietūkšanas gadījumā (piemēram, ja radies iekaisums) tiek bloķēda cilvēku stādāmkociņa funkcija.
Pārlieku tuvās attiecības starp dzimumorgāniem un taisnās zarnas izeju.
Šāda "kaimiņu būšana" ir neērta un nehigiēniska, un galu galā var novest pie urīnizvadkanālu un urīnpūšļa infekciju izveidošanās, īpaši tas attiecas uz sievietēm(atceraties, dāmas, no priekšas uz aizmuguri).
Mūsu ģenetāliju daudzfinkcionalitāte.
Vienu un to pašu orgānu izmantošana gan priekš atkritumu izvadīšanas, gan priekš reprodukcijas ir ļoti ērta un tiek atzīta no dizaina puses, taču tā gādā par daudz citām problēmām, kas saistītas ar ekspluatāciju. Piemēram, dzimumakta procesa laikā baktērijas var tikt urīnizvadkanālos, kas var novest pie dažādām dzimumceļu infekcijām, piem. hlamidiozes, mikoplazmozes u.c.
Ļoti šaurais dzemdes kakls.
Dzemdības sievietēm ir visai sāpīgs process - tas tāpēc, ka mamma daba parūpējusies, lai cilvēka mātītēm būtu ļoti šaurs dzemdes kakla kanāls. Neskatoties uz nepatīkamajām sajūtām, šī anatomiskā īpašība paaugstina traumu risku dzemdību laikā kā mātei, tā arī bērnam. Pēc visa skatoties, pārlieku šaurais dzemdes kakla kanāls varētu būt sekas pēc straujā cilvēka evolūcijas lēciena, kad no četrām kājām, tas piecēlās uz divām.
Pārlieku noslogotais mugurkauls.
Evolūcija cilvēkam dāvājusi iespēju stalti staigāt uz divām kājām, bet iespēja stalti staigāt uz divām kājām tam dāvājusi problēmas ar muguru. Paleontologs Brūss Latimers skaidro:
"Kad cilvēki sāka pārvietoties vertikāli, viņu mugurkauls evolucionēja, lai kļūtu stingrāks un pielāgotāks jaunajai slodzei, piemēram, rāpties pa kokiem un klintīm. Taču, lai noturētu ķermeni virs jostasvietas taisnā stāvoklī, noturētu galvu un netraucētu reproduktīvajai sistēmai, mugurkaulam jābūt, nevis taisnam, bet izliektam uz priekšu, vienā vārdā tas saucās lordoze, t.i. mugurkaulam jābūt "s" burta formā. Viss, ko cilvēki papildus nēsā virs jostasvietas rada spiedienu uz mugurkaulu, kā rezultātā ar laiku veidojas izliekumi mugurkaulā, hronisks nogurums un muguras sāpes. Pat ja ļoti labi rūpējas par savu muguru, mugurkauls bez problēmām spēj funkcionēt 40-50 gadus."
Pārlieku vienkāršā cilvēku pēdu uzbūve.
Antropologs Džeremijs DeSilva no Bostonas universitātes stāsta:
"Mūsu kājas satur tik daudz "detaļu" tāpēc, ka tas bija nepieciešam mūsu senčiem-primātiem, lai tie varētu pārvietoties pa koku zariem. Bet kopš tā brīža, kad mēs "nokāpām no kokiem" un sākām pārvietoties pa cietu zemi, kāja izmainīja savu formu lai dotu mums lielāku stabilitāti. Lielais pirksts pārstāja pielāgoties pārējiem kājas pirkstiem un pēdas priekšdaļa sāka strādāt kā amortizators. Taču problēma šeit slēpjas tajā, ka pēdās vēl joprojām paliek ļoti daudz kustīgu daļu un saišu, kuru loma mūsdienu cilvēka pārvietošanās funkcijai nav nepieciešama. Un pateicoties tam, mums ir tādas "patīkamas" lietas, kā pēdas locītavas sastiepumi, potītes lūzumi un plantārais fascīts(t.i. kad papēdis sāp).
Daudz ērtāk pārvietoties būtu, ja mums kāju uzbūve vairāk līdzinātos strausam. Bet mums nav tādu kāju, kā strausam, varbūt tāpēc, ka cilvēka evolūcija vēl ir salīdzinoši "jauna" strausi savas kājas dabūjuši jau 230 miljoni gadus atpakaļ, vēl dinozauru laikmetā, kamēr cilvēkveidīgais vertikāli staigā tikai 5 miljonus gadu."
Ceļgali arī ne pārāk
Iemesls tas pats, kas mugurkaulam - vertikālas staigāšanas radīta pārslodze, kas ar laiku apgrūtina ceļgalu locītavu funkcionalitāti. Mēs esam spiesti visu savu svaru sadalīt tikai uz divām ekstremitātēm, kā rezultātā rodas sāpes ceļgalos un artrīts.
Tikai viens zobu komplekts
Mums ir tikai viens zobu komplekts, nu, ja neskaita piena zobus, un tas ir uz visu mūžu - un uz statistikas cipariem balstoties, mēs to pilnā komplektācijā varam nosargāt līdz gadiem 35. Zobi neatjaunojas - tas ir vēl viens piemērs tam, ka evolūcija cilvēkiem devusi vienu pamata funkciju - bērnu radīšana un (samērā īss) viņu aprūpes periods. Vairs nekā.
Aizmirsi aklās zarnas piedēkli. Mazais mūdzis, kas mēdz salasīt apēsto drazu un iekaist, novedot mūs uz operāciju galda, ir mantojums no laika, kad primātu senčiem zarnu trakts bija garāks.
Dzimumorgānu un izvadorgānu atrašanās vieta no evolūcijas viedokļa ir pilnīgi loģiska. Tur pie vainas ir gravitācija un nekas cits. Tās iespaidā visi šķidrumi un mīkstumi, kas necirkulē, pārvietojas uz leju, sakrājoties ķermeņa apakšā. Tāpēc evolūcija "atrada" tam visam izeju tieši tur. No otras puses iznāca arī kosmētiskais efekts - diez vai klātesošie vēlētos, piemēram, peni deguna vietā ;)
Par zobiem gan skāde. Cerams, ka zinātnes attīstība šo lietu kaut kā labos.
Pārsteidzoši sakarīgs raksts - me impressed.
Par zobiem absolūti piekrītu - it īpaši tādēļ, ka bieži jādodas pie dokoratōra savu "jauko" gēnu dēļ. Kaut arī rūpējos par zobiem kā psihiska nūtrija - diegi, beršana pēc katras ēdienreizes, košļenes, skalojamie, ik gadu higiēna - still that bitch gets "dirty" :@
Ar laiku tāpat kāds izgudros, ka kautkam nevajag pastāvēt :D Evolucijas kļūda ir pats cilvēks, un smadzenes, jo pārāk daudz domā. Un nekas nav pa tukšo :D
Ar evolūcijas teoriju ir lielas problēmas. Pēc šīs teorijas ir jābūt kaudzēm starpproduktiem starp dažādām formām, taču nav ne vienas. Ja pieņem lēcienveidīgu teoriju, tad atkal ir problēmas. bija jābūt kaudzei ar neveiksmīgiem evolucionēšanas paraugiem, taču tādi arī nekur nav atrodami. Un vēl kas - evolūcijas teorija tiek uzspiesta kā aksiomātiska, līdzīgi kā tas ir ar speciālo relativitātes teoriju.Šīs teorijas nav pārbaudāmas zinātniskā ceļā un arī šo teoriju izveidošanās ir savāda. Ja visas teorijas sākas ar teorētisku pamatojumu, tad šīs abas faktiski balstās uz postulātiem, kas nav teorētiski pamatojami.
līdzība - civēki izdomā doties ceļojumā ar mašīnu. visi sakāpj mašīnā, paiž kruīza kontroli, "noliek" tā,lai tā "turās" savā joslā, tad postulē: "ceļš ir taisns un līkumi nav iespējami.." un tālāk atstāj autiņu braukt pilnīgā pašplūsmā.. tikai viens jautājums - vai postulāts padara to ceļu par pilnīgi taisnu?
Par pēdējo attēlu- skāde sportistēm. Foršs,vingrs augums, bet līdz ar roku ar krūšu muskuļu trenēšanu sadeg krūšu taukaudi,apjoms mazinās, jāiztiek ar pieticīgu B vai jāliek basketbola bumbas.
Daudzas no šīm problēmām sāk izpausties vecumā. Un kā zināms, evolūcijai ir svarīgs tieši reproduktīvais vecums. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc evolūcijas gaitā cilvēkiem nav pazudusi tendence uz audzējiem. Ja audzēji izpaustos agrākā vecumā, tad slimības skartie nespētu radīt tik daudz pēcnācēju, cik veselie un šādi gēni tiktu nodoti tālāk arvien mazāk.
Tas viss tāpec, ka daba te ne ko nav radijusi. Cilvēks ir ģenetiski konstruets citās civilizācijas labaratorijās.
nav par gudrības zobiem,- tie arī nafig nav vajadzīgi, rada vairāk problēmu nekā jēgas no viņiem!
interesants skatījums uz jautājumiem, bet, ja būtu citādi, arī varētu atrast vājās vietas. man gan vairāk gribētos domāt, ka daba zina ko dara un savus trūkumus ātri kompensē. problēma tik tāda, ka daba netiek līdz cilvēka tehnoloģiskajam progresam, kas maina cilvēka dzīvesveidu līdz ar ko organisms netiek ekspluatēts tā kā daba to paredzējusi.
