Būs garšs( vai garšš, vai garsš nezinu kā rakstās) raksts, bet tiem kuriem interesē veselīgs uzturs tie varēs izlasīt!
Esi vesels!11

Uztura piramīda.
Mēs bieži vien dzirdam runājot par veselīgu uzturu, bet ne visiem ir skaidrs, ko tas nozīmē. Bieži vien jēdziens “veselīgs uzturs” tiek uztverts par vispārēju frāzi, lai gan tam ir būtiska nozīmē ikviena cilvēka dzīvē. Uzturs jeb barības vielas ir nepieciešamas normālu dzīvības procesu uzturēšanai organismā. Uzturs ir organisma enerģijas avots, kas nodrošina fizisko aktivitāti un organisma iekšējo orgānu funkcijas.

Augļi un dārzeņi.
Katru dienu ēdot dārzeņus un augļus, ir pilnīgi iespējams uzņemt nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu dienas devu. Izvēloties savu ikdienas uzturu papildināt ar vismaz 500 g svaigu dārzeņu, mēs uzņemsim magniju, kāliju, varu, mangānu u.c. minerālvielas un vitamīnus

Tomāti.
Sarkani, oranži, dzelteni un pat tumši brūni. Lieli, ovāli, ķekaros un pavisam mazi. Tomātus iesaka iekļaut ikdienas ēdienkartē, jo jau izsenis ir zināma to ārstnieciskās īpašības. Tomāti satur folskābi, dzelzi, kāliju un citas vērtīgas minerālvielas. Tomātus iesaka lietot sirds asinsvadu slimību profilaksē, tie palīdzēs cīnīties ar lieko svaru un daudzām citām kaitēm.
Viens vidēji liels tomāts nodrošina 1/3 no pieaugušam cilvēkam nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Tie bagātīgi satur arī kāliju, dzelzi un karotīnu.

Brokoļi, un ziedkāposti.
Bagātīgs kālija, C vitamīna un selēna avots. Regulāri lietoti, tie rūpēsies par pareizu vielmaiņu un stiprinās imunitāti

Burkāns.
Šajā dārzenī ir ne mazums minerālvielu, kas nepieciešamas cilvēka organismam: kālijs, fosfors, dzelzs, kobalts, jods, varš, cinks, fluors, niķelis un magnijs. Īpaši burkāns tiek cienīts tā augstā karotīna satura dēļ, kas cilvēka organismā pārvēršas par A vitamīnu. Tas nepieciešams, lai uzturētu labā stāvoklī gļotādu un ādu. Viens vidēja lieluma burkāns satur ap 200 % no pieaugušam cilvēkam nepieciešamās beta karotīna dienas devas. Burkāns ir viens no pirmajiem dārzeņiem, kuru izmanto mazuļu piebarošanai. Lai burkāni nezaudētu savas vērtīgās īpašības, tos nav ieteicams ilgi turēt ūdenī mizotus, jo ūdenī sadalās C vitamīns un zūd minerālvielas.

Paprika.
Saldie jeb bulgāru pipari bagātīgi satur ēteriskās eļļas un lieliski iederēsies salātos, sautējumos, zupās un uzkodu platēs. Ēteriskās eļļas patīkami smaržo un labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Ikdienas uzturā paprika izmantojama gan svaiga, gan konservēta.
Tās galvenā vērtība – augstais askorbīnskābes (C vitamīna) saturs, kas paprikā ir visvairāk no visiem dārzeņiem: 100 g zaļajā paprikā ir 150 mg C vitamīna, bet 100 g sarkanajā paprikā – pat 200 mg. C vitamīna paprikā ir 6 reizes vairāk nekā citrusaugļos.

Āboli un bumbieri.
Ēdiet ābolus un bumbierus katru dienu, jo ābolos esošās pektīnvielas un organiskās skābes pazemina holesterīna līmeni asinīs, regulē asinsspiedienu un uzlabo sirdsdarbību.
Āboli mazina apetīti, palielina organisma aizsarg spēju pret dažādām slimībām, palīdz organismam attīrīties no dažādiem sārņiem un uzlabo ādas izskatu.
Arī bumbieri satur daudz vērtīgu vitamīnu (A, B, C , E) un minerālvielu. Tie, tāpat kā āboli, attīra organismu no kaitīgām vielām un sārņiem, bet tos īpaši iesaka lietot uzturā stresa un noguruma nomocītiem cilvēkiem.

Citrusaugļi.
Visi citrusaugļi ir bagāti ar vitamīniem un ēteriskajām eļļām. Citrusaugļos esošās organiskās skābes uzlabo vielmaiņu un apetīti. Neliels apelsīns vai 1/2 greipfrūta nodrošina 2/3 no pieaugušam cilvēkam nepieciešamās C vitamīna dienas devas. Tāpat citrusaugļi bagātīgi satur šķiedrvielas. Dzeriet arī svaigi spiestas citrusaugļu sulas, ieteicams 20-30 minūtes pirms ēšanas.
Izmēģiniet vismazāk pazīstamo citrusaugli – kumkvatu. Pēc izskata kumkvati ir kā mazi apelsīniņi, kas ēdami ar visu mizu un pārsvarā no mizas vien sastāv. Miza ir salda, bet augļa vidiņš – skābs. Kumkvati labi iederas gan salātos, gan kā dekorācija saldajos ēdienos un kūkās. Tos izmanto arī ārstniecībai, piemēram, saaukstēšanās un klepus gadījumā, kumkvatus saspaida un novieto uguns tuvumā, lai izdalās ēteriskās eļļas. Tās ieelpojot, pavisam drīz saaukstēšanās un klepus atkāpsies.

Sīpoli un ķiploki.
Sīpoli, loki un ķiploki bagātīgi satur ēteriskās eļļas, kuru smarža pastiprinās, šos garšaugus sasmalcinot. Sīpoli un ķiploki ir iecienīti gandrīz ikvienā virtuvē, jo tie piešķir stipru garšu gan svaigiem, gan vārītiem, gan sautētiem un ceptiem ēdieniem. Sīpoli iznīcina baktērijas, tāpēc bieži tiek lietoti saaukstēšanās gadījumos. Medus ar sīpolu sulu ir labs līdzeklis pret klepu. Sīpollokos ir 3 reizes vairāk C vitamīna nekā pašos sīpolos, tāpēc to sezonas laikā pēc iespējas biežāk lietojiet sīpollokus pie salātiem, zupām un sautējumiem.
Ķiploks ir īsta veselības “bumba” un lielisks līdzeklis, kas palīdz tik galā ar daudzām kaitēm, piemēram, ķiplokus lietojot uzturā regulāri, samazinās risks saslimt ar infarktu.

Skriešana.
Mūsdienās, kad cilvēki arvien vairāk laika pavada ofisā, pie TV ekrāniem un datoriem, ir svarīgas jebkura veida aktivitātes. Galvenais ir izvēlēties to kustību veidu, kas sagādā prieku, citam labprātāk patīk nodarbības trenažieru zālē, bet kādam citam – skrējiens tuvējā mežiņā!
Skriešana ir viens no labākajiem veidiem, kā atbrīvoties no liekajiem kilogramiem vai arī noturēt svaru normas robežās, kā arī tā palīdz atbrīvoties no stresa, uzlabo fizisko un garīgo labsajūtu.
Tev patiks šie raksti
