Ļaunākais, kas varētu notikt (un notika) bērēs. Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski.
Citi bich bich šausminoši stāsti, kuri jāizlasa:
Epic fail bēres :)12
208
3
Bēres, kurās tika izmantots nepareizais līķis. Bēres parasti ir procedūra, kuras notiek pēc vienādas formulas. Tātad, ja esi bijis vienās bērēs, tad labi zini, ko var sagaidīt nākamajās. Tajās parasti ir sērīga noskaņa un ir iespējams flirtēt ar seksīgiem pretējā dzimuma pārstāvjiem (tas gan ir atkarīgs no tā, cik tuvs tev ir bijis aizgājušais). Parasti galdā ir tradicionāli ēdieni un bēru ceremonija notiek ar pareizo līķi. Pēdējā lieta ir vissvarīgākā. Bet ne vienmēr tā ir ievērota. Kad nomira Kenets „Tex” Robertss, krematorijā laikam bija tā reize, kad tās darbinieki nejaušām sameta vairākus līķus vienā kaudzē un kad vajadzēja saģērbt Robertsu, izvilka no kaudzes nepareizo cilvēku. Kad atraitne norādīja krematorija darbiniekiem uz to, ka zārkā neatrodas viņas vīrs, viņi pārliecinoši sāka klāstīt, ka pēc nāves cilvēks var izmainīties. Tā, ka atceries. Pēc nāves cilvēkam var izaugt pat skaisti sakoptas ūsiņas kādas viņam nekad nav bijušas. Tomēr ar laiku atraitnei izdevās pārliecināt krematorija darbiniekus, ka tas ir nepareizs cilvēks un viņi piekrita atrast īsto. Izrādījās, ka Robertss atradās pilnīgi citā krematorijā un tā kā pareizā līķa meklēšana krietni vien aizkavēja bēru ceremoniju, katafalka šofera lielajā steigā, Robertss bija „nedaudz” izkritis no zārka. Bet viss beidzās labi, jo galu galā zemes klēpī nonāca īstais cilvēks.
Kremē nepareizo ķermeni. Kā jau iepriekš lasījāt, ja uz bērēm atved nepareizo līķi, tad vēl ir visas iespējas to samainīt. Tikai ne tad, ja īstais līķis tiek sadedzināts pelnos. Krematorija darbinieki sajauca ķermeņus vienu saģērbjot bērēm, bet otru tajā pašā laikā kremējot. Tas ir grūti aptverams, kādas bija divu ģimeņu sajūtas, kad Aurēlija Džermēna Tucillo tika kremēta laikā, kad viņas tuvinieki gaidīja viņu mājās, bet viņas zārkā tika ievietota cita sieviete. Jāpiebilst, ka krematorija vadība sakarā ar šo incidentu tikai nosūtīja ģimenēm atvainošanās vēstules. Ļoti forši!
Reklāma
Līdzjūtības pašnāvība. Laikā, kad jūsu vecmātes bija jaunas, Rūdolfs Valentīno bija viens no pasaules slavenākajiem mēmo filmu aktieriem. Pēc izskata viņš bija kaut kas līdzīgs Breda Pita sajaukumam ar diētisko jogurtu un dārgiem apaviem. Viņš bija elks ļoti daudziem, it īpaši sievietēm. Kad viņš negaidīti mira 31 gada vecumā, cilvēki vienkārši sajuka prātā. 100 tūkstoši ņujorkiešu, kas tam laikam bija nenormāls skaitlis, izgāja ielās pavadīt Valentīno pēdējā gaitā.
Cilvēki sita ārā aizslēgtās baznīcas logus, lai pēdējo reizi ieraudzītu savu elku. Bet daudzi bija tik ļoti sarūgtināti par sava varoņa zaudējumu, ka mēģināja atņemt sev dzīvību. Divas sievietes mēģināja izdarīt pašnāvību slimnīcas priekšā, kur Valentīno nomira. Mazs zēns ar Valentīno attēliem rokās mēģināja noindēties ar cianīdu, 27 gadus jauna aktrise mēģināja izdarīt pašnāvību sava drauga mājās, novietojot sev blakus Valentīno attēlus un vēstules, kuras viņa nebija paspējusi nosūtīt savam ideālam. Lūk, cik daudz cilvēkam var nozīmēt personīgi pat pilnīgi nepazīstama cilvēka nāve.
Videi draudzīgas bēres. Kas nāk prātā, dzirdot šo vārdu savienojumu? Koka zārka vietā varētu izmantot kaut kādā veidā izveidotu kartona zārku, lai glābtu vienu kociņu. Vēl varētu uz kapa iestādīt jaunu kociņu, kas ar laiku varētu uzņemt barības vielas no auglīgās zemes. Nu kaut kā tā. Kad Klēra Valleršteina nolēma apbedīt savu tēvu videi draudzīgā veidā, viņa noteikti domāja apmēram tāpat. Fakts ir tāds, ka ekobēres nav diez ko populāra prakse, tāpēc ir grūti iegūt pārāk plašu informācijas klāstu. Bet jebkurā gadījumā viņa nevarēja iedomāties, ka viņas tēvs tiks apglabāts dažus metrus no dzīvnieku kapsētas. Viņa arī nebija paredzējusi to, ka viņas tēvs vairākas dienas pirms bērēm tiks turēts saldētavā, līdz ar to viņš bija tik ļoti sasaldēts, ka nebija vēlams zārku vērt vaļā. Izrādījās, ka arī kociņu nedrīkst stādīt uz kapa uzreizpēc bērēm, bet vairākus mēnešus jāļauj zemei nosēstie. Tas nozīmē, ka ja neviens nepapūlējās iespraust mietu uz kapa (puķes pēc vairākiem mēnešiem droši vien tur vais nebūs), tad pēc šiem dažiem mēnešiem piederīgajiem vajadzēja zīlēt cik soļus no pēdējā papagaiļa kapa atradās vieta, kur viņi apbedīja savu tuvinieku.
Reklāma
Savu bēru runas plaģiāts. Braiens Mūrs augstskolā nodarbojās ar sportu. Kādu dienu viņam nācās teikt runu kristiešu biedrības sporta entuziastiem. Viņš nāca klajā ar runu, kuru nosauca „Room”. Šī runa visus pilnībā saviļņoja. Tas bija stāsts par zēnu, kurš satika Jēzu istabā, kas bija pilna ar dažādiem rakstiem, kur katrā bija aprakstīts kāds notikums no zēna dzīves. Patiesībā tas bija Mūra debesu valstības redzējums un tas cik slikti viņš jūtas, apzinoties savus sliktos darbus. Pēc diviem mēnešiem Mūrs nomira. Šī pati runa tika nolasīta viņa bērēs un tā bija tik laba, ka to publicēja vietējais laikraksts. Un tad pēkšņi vairāki laikraksta lasītāji sāka sūtīt uz redakciju vēstules, kurās norādīja, ka šī stāsta autors ir kāds Džošua Hariss. Izrādās, ka Mūrs, kas tika dēvēts par izcilu studentu un rakstnieku, bija arī izcils plaģiātu meistars. Viņš nozaga cita studenta rakstu un pasniedza to kā savējo.
Līķa piekaušana. 2007. gadā Timotijs Klīrijs devās uz baznīcu, kurā notika bēru ceremonija. Kad viņš iegāja baznīcā, šķiet viņam aizbrauca jumts un viņš dusmu pārņemts metās virsū līķim zārkā. Tikai ar sērojošo tuvinieku palīdzību Klīriju izdevās novilkt no līķa un izsaukt policiju. Vēlāk policijā noskaidrojās, ka Klīrijam nebija pilnīgi nekādu vismaz plašāk zināmu iemeslu uzbrukt aizgājušajam, viņš to pat nepazina.
Tev patiks šie raksti
nespēju izvelēties seja bija kā apavi, vai tomēr jogurta trauciņš..
