Emocijas ir psihisks stāvoklis. Tam raksturīgas kompleksas organisma reakcijas uz ārējās vides vai iekšējām izmaiņām.
Emocijas ir parādību un situāciju reālās jēgas atspoguļojums subjektīva pārdzīvojuma formā.
Emocijas iedala pēc vairākiem kritērijiem.
Pēc ilguma izšķir 3 veidus:noskaņojums – ilgstoša, bet maz izteikta emocija,kaisle – mazāk ilgstoša, bet jau izteiktāka emocija,afekts – īslaicīga, bet ļoti spēcīga emocija – vētrains, emocionāls “uzliesmojums”.
Pavisam izdala 9 galvenās emocijas:
1) prieks,
2) interese – satraukums,
3) izbrīns,
4) bailes,
5) dusmas,
6) riebums,
7) nicinājums,
8) bēdas,
9) kauns.
Emocijas atspoguļo cilvēka vajadzības – pareizāk sakot, kā šīs vajadzības tiek apmierinātas. Viss, kas atvieglo vajadzību apmierināšanu, rada pozitīvu emocionālo pārdzīvojumu. Turpreti, viss, kas kavē to, veicina negatīvas emocijas.
Kā uzturēt labu psihisko stāvokli? Lielā mērā tas atkarīgs no paša cilvēka. Viens no nosacījumiem, lai neieslīgtu smagos emocionālos pārdzīvojumos, ir censties apmierināt savas vajadzības. Emocionāls komforts iespējams, ja cilvēks gūst to, kas viņam ir nepieciešams. Svarīga nozīme ir darbam, kurā cilvēks jūtas ieinteresēts, kurš viņu aizrauj un sniedz gandarījumu. Pētījumi liecina, ka ilgdzīvotāji ir intensīvi strādājuši visu mūžu, pat lielā vecumā. Nozīmīga ir pozitīva attieksme pret dzīvi un notiekošo. Jāmāk iepriecināt gan sevi, gan citus. Nepieciešama māksla valdīt un kontrolēt savas emocijas.
Emocijas palīdz orientēties apkārt notiekošajā, novērtēt priekšmetus un parādības atkarībā no tā, cik tie ir vēlami vai nevēlami, derīgi vai kaitīgi. Tās bieži vien nosaka mūsu uzvedību.
Būtiski nejaukt emocijas ar jūtām. Jūtas ir relatīvi noturīgs un pastāvīgs pārdzīvojums, bet emocijas ir kā atbilde uz konkrētu situāciju. Protams, jūtas un emocijas ir cieši savstarpēji saistītas.
Ir sen noskaidrots, ka ilgstošas negatīvas emocijas un smagi pārdzīvojumi ir cēlonis vairākām smagām, hroniskām slimībām. Tās bojā nervu sistēmu, sirds – asinsvadu sistēmu, pavājina aizsargmehānismus.
Reklāma
Emocijas galvenokārt ir atkarīgas no centrālās nervu sistēmas īpatnībām, kas nosaka cilvēka temperamentu. Viena no temperamentu raksturojošām komponentēm ir emocionalitāte. Cilvēkus iedala emocionāli noturīgos un emocionāli nenoturīgos. Noturīgie ir savaldīgi un māk kontrolēt savas izjūtas. Turpretim, emocionāli nenoturīgie cilvēki ir nesavaldīgi un atklāti izrāda savus pārdzīvojumus.
Emociju izpausme ir atkarīga arī no audzināšanas, vispār pieņemtajiem pieklājības noteikumiem, dzīves pieredzes un cilvēka ieradumiem.
Emocijas organismā izraisa gan subjektīvas, gan objektīvas izmaiņas. Subjektīvā komponente ir mūsu emocionālais pārdzīvojums, kuru nav iespējams objektīvi novērtēt vai izmērīt. Objektīvo komponenti var novērtēt, un tā sastāv no organisma veģetatīvajām reakcijām un somatiskajām izpausmēm.
Reklāma
Veģetatīvās reakcijas rodas sakarā ar izmaiņām centrālā nervu sistēmā un nav pakļautas cilvēka gribai.
Veģetatīvās reakcijas izpaužas kā: acu zīlīšu paplašināšanās, īpaši bailēs,
