Tu domā, kan nespēj bez iemesla nodarīt pāri otram? Padomā vēlreiz...
Eksperiments, kas parādīja, cik ļauns ir cilvēks10
1312
0
Kāds slavens eksperiments reiz netieši norādīja uz to, cik ļauns spēj būt cilvēks. 20. gadsimta sākumā veikta psiholoģiska pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai cilvēka sejas izteiksme pie dažādām emocijām ir universāla un vienāda visiem cilvēkiem. Lai to noskaidrotu, pētījuma dalībniekiem vajadzēja veikt dažādus uzdevumus, bet pētījuma veicēji fotografēja dalībnieku sejas izteiksmes šajā brīdī. Uzdevumi bija dažādi - sākot ar pornogrāfijas skatīšanos un beidzot ar galvas noraušanu žurkām - turklāt dalībniekiem bija pašiem jānorauj žurkām galvas. Daudzi no viņiem atsacījās to darīt, tādēļ pētījuma veicēji to izdarīja viņu vietā. Taču pārsteidzošākais bija tas, ka 2/3 dalībnieku tomēr norāva žurkām galvas paši, lai gan to nevēlējās.
Šis nelielais atklājums tajā laikā palika nepamanīts. Pētījums notika 1920. gadā un tā veicēju galvenais uzdevums tomēr bija dalībnieku sejas izteiksmes. Taču eksperimenta rezultāti lika uzdot jautājumus par to, cik cilvēks spēj būt ļauns - it īpaši, ja viņu mudina kāda autoritāte. Kad mēs redzam ziņas par to, ka kāds izdara kaut ko patiešām šausminošu, visbiežāk mums parāda parastu cilvēku, kurš ne ar ko neatšķiras no citiem. Vai katrs mēs spētu izdarīt kaut ko briesmīgu, ja to prasītu apstākļi?
Reklāma
Šo ideju nolēma pārbaudīt 1960. gados. Jeilas Universitātes psihologs Stenlijs Milgrams organizēja eksperimentu, lai praksē pārbaudītu ideju par "paklausības" efektu cilvēku dzīvēs un to, cik tālu cilvēks ir gatavs aiziet, ja izveido tam piemērotus apstākļus. Milgramu iedvesmoja nacistu tiesas prāvas, kurās viņi attaisnoja sevi ar to, ka vienkārši pildīja citu cilvēku pavēles. Viņš vēlējās noskaidrot vai vienkāršs cilvēks (pat tāds, kuru sauktu par labu) izdarītu kaut ko ļaunu; kaut ko, kas būtu pilnībā pret šī cilvēka dabu.
Eksperimenta būtība bija visai vienkārša. Divi dalībnieki ņemtu dalību eksperimentā vienlaicīgi. Tie bija cilvēki, kas atsaucās uz sludinājumu avīzēs par to, ka tiek meklēti dalībnieki pētījumam par atmiņu. Viens no dalībniekiem bija "māceklis", bet otrs "skolotājs". Patiesība bija tāda, ka "māceklis" bija kāds no Milgrama padotajiem, kas zināja visu par eksperimenta reālo būtību. "Māceklis" tika ievietos atsevišķā istabā, bet "skolotāja" lomas izpildītājs citā istabā ar kādu no eksperimenta vadītājiem, kas pildīja autoritatīvas figūras lomu. "Skolotāja" uzdevums bija uzdot "māceklim" jautājumus. Ja "māceklis" atbildēja nepareizi, tad "skolotājam" vajadzēja sodīt viņu ar elektrisko triecienu. Ar katru nepareizi atbildētu jautājumu elektriskā šoka stiprums pieauga - sākot no 15V līdz 450V, kuru atzīmēja kā XXX jeb nāvējošu.
"Mācekļa" uzdevums bija speciāli atbildēt nepareizi, lai redzētu, ar cik lielu elektriskā šoka devu cilvēki būtu gatavi viņu sodīt. Ikreiz, kad "skolotājs" sāka protestēt, ka viņš nespēj vai negrib sodīt cilvēku ar tik lielu elektriskā šoka devu, eksperimenta vadītājs izteica kādu no sekojošām frāzēm - "Lūdzu, turpiniet.", "Eksperiments nosaka to, ka Jums jāturpina.", "Ir svarīgi, lai Jūs turpinātu.", "Jums nav citas izvēles kā vien turpināt.".
Reklāma
Pirms Milgrams publicēja savus rezultātus, viņš aptaujāja psihiatrus un psihologus, lai noskaidrotu viņu domas par to, cik daudz cilvēku spētu pielietot nāvējošu elektrošoka devu. Viņi apgalvoja, ka aptuveni 3%. Patiesais cilvēku skaits, kas pielietoja "nāvējošo" elektrošoka devu bija 65%. Visi "skolotāji" pielietoja 300V spēcīgu elektrošoku. Daudzi no viņiem protestēja un dusmojās uz eksperimenta vadītāju, kurš lūdza viņus turpināt, bet viņi tomēr nepārtrauca dalību eksperimentā. Eksperimenta vadītājs atstāja uz viņiem tik spēcīgu iespaidu, ka viņi patiešām neredzēja citu izvēli.
Tev patiks šie raksti
Tā tik turpini 
Un tas tiešām liek aizdomāties par sevi un cilvēkiem apkārt. 
