Šie līderi – sapņotāji iedvesmoja tādas Eiropas Savienības radīšanu, kādā mēs dzīvojam šodien. Bez viņu enerģijas un motivācijas mēs nedzīvotu mierā un stabilitātē, ko uzskatām par garantētu. Dibinātāji piederēja pie dažādām ļaužu grupām, sākot no pretošanās cīnītājiem līdz juristiem, kam bija vienādi ideāli – mierīga, vienota un pārtikusi Eiropa. Bez zemāk aprakstītajiem dibinātājiem pie Eiropas projekta nenogurstoši strādāja un to iedvesmoja vēl daudzi citi.
Konrātds Adanauers - pragmatiks demokrāts un nenogurdināms vienotības aizstāvis
Pirmais Vācijas Federatīvās Republikas kanclers, kurš atradās pēc kara jaunizveidotās valsts vadībā no 1949. līdz 1963. gadam, izmainīja pēckara Vācijas un Eiropas vēsturi vairāk nekā jebkurš cits.
K. Adenauera ārpolitikas stūrakmens bija izlīgums ar Franciju. Kopā ar Francijas prezidentu Šarlu de Gollu tika panākts vēsturisks pavērsiens: 1963. gadā kādreizējās ienaidnieces Vācija un Francija parakstīja draudzības līgumu, kas kļuva par vienu no pagrieziena punktiem ceļā uz Eiropas integrāciju.
Jozefs Behs - kā maza valsts var spēlēt izšķirošu lomu Eiropas integrācijā
Jozefs Behs bija Luksemburgas politiķis, kurš palīdzēja nodibināt Eiropas Ogļu un tērauda kopienu piecdesmito gadu sākumā, un viens no vadošajiem Eiropas integrācijas veidotājiem piecdesmito gadu nogalē.
Kopējs Beniluksa valstu memorands bija svarīgs faktors, kas veicināja Mesīnas konferences sasaukšanu 1955. gada jūnijā, bruģējot ceļu Eiropas Ekonomikas kopienai.
Vinstons Čērčils - aicināja veidot Eiropas Savienotās Valstis
Vinstons Čērčils, bijušais armijas virsnieks, kara reportieris un britu premjerministrs (no 1940. līdz 1945. gadam un no 1951. līdz 1955. gadam), bija viens no pirmajiem, kurš runāja par “Eiropas Savienoto Valstu” izveidi. Pēc Otrā pasaules kara viņš bija pārliecināts, ka tikai vienota Eiropa var garantēt mieru. Viņa mērķis bija vienreiz par visām reizēm atbrīvot Eiropu no nacionālisma un kara kurināšanas sērgas.
Alčida De Gasperi - iedvesmots demokrātijas un brīvības aizstāvis Eiropā
Laika posmā no 1945. līdz 1953. gadam Alčide de Gasperi, būdams Itālijas pirmais pēckara premjerministrs un ārlietu ministrs, ielika pamatus valsts liktenim nākotnē.
Piedaloties Māršala plāna īstenošanā un veidojot ciešas ekonomiskās saites ar citām Eiropas valstīm, jo īpaši Franciju, viņš atkal un atkal ierosināja iniciatīvas, kuru mērķis bija Rietumeiropas saliedēšana.
Valters Halšteins - Eiropas straujas integrācijas diplomātiskais dzinējspēks
Valters Halšteins bija pirmais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs no 1958. līdz 1967. gadam, pārliecināts Eiropas idejas piekritējs un izlēmīgs Eiropas integrācijas atbalstītājs.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā V. Halšteins centās panākt ātru kopējā tirgus izveidošanu. Viņa dzirkstošais entuziasms un pārliecināšanas spējas virzīja uz priekšu integrācijas lietas pat tad, kad viņš vairs nebija Komisijas priekšsēdētājs. Viņa pilnvaru laikā integrācija ritēja ar ievērojamiem panākumiem.
Siko Mansholts - lauksaimnieks,pretošanās kustības cīnītājs un īstens eiropietis
Siko Mansholts bija lauksaimnieks, Nīderlandes pretošanās kustības dalībnieks Otrajā pasaules karā, valsts politiķis un pirmais par lauksaimniecību atbildīgais Eiropas komisārs. S. Mansholta idejas radīja kopējās lauksaimniecības politikas pamatus Eiropas Savienībā, un tā ir viena no redzamākajām politikām kopš tās izveidošanas laika.
Pieredzējis bada šausmas Nīderlandē Otrā pasaules kara beigās, S. Mansholts bija pārliecināts, ka Eiropai pašai jāspēj sevi apgādāt un visiem jāgarantē stabils pārtikas nodrošinājums par pieejamām cenām.
Žans Monē - Eiropas Savienības tapšanas vienojošais spēks
Franču politiskais un ekonomiskais padomdevējs Žans Monē sevi veltīja Eiropas integrācijas lietai. Viņu iedvesmoja Šūmana plāns, kurš paredzēja Rietumeiropas smagās rūpniecības apvienošanu.
Ž. Monē bija no Konjakas reģiona Francijā. Pēc skolas pabeigšanas 16 gadu vecumā viņš ārzemēs ceļoja kā konjaka izplatītājs, vēlāk arī kā banķieris. Abu pasaules karu laikā viņš ieņēma augstus amatus saistībā ar rūpnieciskās ražošanas koordinēšanu Francijā un Lielbritānijā.
Roberts Šūmans - Eiropas integrācijas projekta arhitekts
Valstsvīrs Robērs Šūmans, kvalificēts jurists un Francijas ārlietu ministrs no 1948. līdz 1952. gadam, tiek uzskatīts par vienu no vienotās Eiropas dibinātājiem.
Sadarbojoties ar Žanu Monē, viņš izveidoja starptautiski atzīto Šūmana plānu, ar kuru nāca klajā 1950. gada 9. maijā, datumā, kuru tagad uzskata par Eiropas Savienības dzimšanas dienu. Viņš ierosināja kopīgi kontrolēt ogļu un tērauda ražošanu, kas ir vissvarīgākie materiāli kara rūpniecībā. Galvenā doma bija tāda, ka tie, kuri nekontrolēs ogļu un tērauda ražošanu, nevarēs karot.
Pols - Anrī Spāks - Eiropas reģis un talantīgs pārliecinātājs
Eiropas valstsvīrs — tāds bija beļģis Pols Anrī Spāks savā ilgajā politiķa karjerā.
P. A. Spāks bija viens no galvenajiem Romas līguma satura izstrādātājiem. Mesīnas konferencē 1955. gadā sešu valstu valdības, kas tajā piedalījās, viņu iecēla par priekšsēdētāju darba komitejai, kas izstrādāja līgumu.
Altjero Spinelli - nelokāms federālists
Itālijas politiķis Altjero Spinelli bija viens no Eiropas Savienības dibinātājiem. Viņa vadībā tika izvirzīts Eiropas Parlamenta priekšlikums noslēgt līgumu par federālu Eiropas Savienību — tā dēvētais “Spinelli plāns”. Eiropas Parlaments to pieņēma 1984. gadā ar pārliecinošu balsu vairākumu, tas bija arī būtisks iedvesmas avots ES līgumu nostiprināšanai astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados.
