Izveidoju 2. daļu par dzīvniekiem, kurus pielūdz kā dievu.
Šoreiz raksts mazliet savādāks, par Ēģiptiešu svētajiem dzīvniekiem.
1. daļa šeit:
http://www.spoki.lv/vesture/Dzivnieki-dievi/598195">Dzīvnieki - dievi.
Dzīvnieki - dievi. 2.daļa4
37
3
Senajā Ēģiptē pret ibisiem, kurus šajā zemē varēja ieraudzīt ļoti bieži, izturējās ar dievinošu bijību. Dabā visvairāk bija sastopami divi šo interesanto putnu veidi – svētie jeb baltie ibisi un melnie ibisi. Ja cilvēku salīdzināja ar melno ibisu, tas bija liels apvainojums, jo šo putnu paradumu – barības meklēšanu visdažādākos atkritumos – personificēja ar personas dzīvesveidu. Toties svētos – baltos – ibisus pielūdza.
Baltos ibisus uzskatīja par dieva Tota (seno ēģiptiešu mitoloģijā – gudrības dievs, rakstības ieviesējs) simbolu un pielūdza. Skulptūrās Totu attēloja ar putna galvu. Ibisus turēja Totam veltītajos tempļos, bet pēc nāves viņus balzamēja un apglabāja speciālās galerijās. Par šo putnu nogalināšanu tika piespriests nāves sods.
Reklāma
Ibiss ietverts arī hieroglifa zīmē šī dieva apzīmēšanai.
Ra ir saules dievs, viens no galvenajiem dieviem Senās Ēģiptes mitoloģijā.
Ēģiptieši domāja, ka pa dienu Ra laivā ceļo pa Debesu Nīlu, pa nakti pa pazemes Nīlu, kur Ra bija kaķa izskatā. Katru reizi viņam uzbrūk čūska, un tā katru reizi tiek nogalināta. Bet, ja čūska nogalinātu Ra, saule nekad vairs neatspīdētu, un pasaules gals būtu klāt. Ra svētais dzīvnieks ir piekūns.
Senajā ēģiptē cilvēka dvēsele (Ba) tika attēlota kā vanags ar cilvēka galvu.
Dzīvības spēku var uzskatīt par cilvēka dvēseli. Hieroglifos to attēloja kā putnu ar cilvēka galvu. Tas norādīja uz to, ka dvēsele spēj pārvietoties arī pēc nāves. Dzīvības spēka pēc nāves atdalās no cilvēka. Mirušā atdzīvošanās iespējama tikai tad, kad ba atgriežas atpakaļ ķermenī.
Reklāma
Atsevišķos Ēģiptes rajonos pielūdza arī aunus un lauvas. Bija zināmas apmēram 60 dievības, kas attēlotas lauvas vai lauvenes izskatā.
Tāpat par svētajiem uzskatīja tumšos suņus un šakāļus. Viņus identificēja ar pazemes dievu, mirušo aizbildni Anubisu.
Parasti Anubiss tika attēlots kā cilvēks ar šakāļa vai suņa galvu.
Reklāma
Īpašu vietu ieņēma svētā vabole skrabejs. Šim kukainim bija liela nozīme Ēģiptes reliģijā. No senseniem laikiem skrabejs bija dieva Hepri iemiesojums, kas saistīts ar Saules noslēpumiem. Skrabejs, kura forma aizgūta no necilās mēslu vaboles, Senajā Ēģiptē bija visizplatītākais veiksmes amulets.
Šo vaboli uzskatīja par svētu, jo tās neatlaidība, garu ceļu veļot mēslu lodītes, lai tajā sadētu olas, atgādināja Saules gaitu pa debesīm. No mēslu piciņām izšķiļas jaunas vaboles. Tās it kā simbolizēja dzīvības rašanos uz zemes. Skrabeju amuletus kā atdzimšanas simbolu bieži apraka kopā ar mirušajiem. Ar skrabeju attēliem tika rotātas piramīdas, kapenes, kaujas vairogi. Viena no skrabeju sugām tā arī nosaukta par svēto skrabeju.
Tev patiks šie raksti
