Runā, ka nogaršojot cilvēka miesu, dzīvniekiem raksturs mainās ne uz to labāko pusi...
Dzīvnieki - cilvēkēdāji.35
323
4
Njombe - tas ir apvidus Tanzānijā. To apdzīvo 420 tūkstoši afrikāņu un melnā kontinenta viesu. Bet lauvu, kuri skaitās vieni no labākajiem plēsējiem un visiem iedveš šausmas - ir ne vairāk kā 300. Tas ir tagad, toties 1932. gadā tautas bija mazāk, bet lauvu daudz vairāk.
Un lūk, uzradās apkārtnē nevis cilvēkēdājs - vientuļnieks, bet vesels bars, kuri naktīs devās pēc barības uz tuvējo ciemu. Iedzīvotāji pie visa vainoja atlaisto burvi Matamulu Mangeri, kurš it kā rīdot virsū lauvas saviem tautiešiem aiz atriebības. Bet vainoja klusībā. Vietējie pat iepīkstēties baidījās par lauvu uzbrukumiem, domāja - uzdzirdēs zvērs, atskries un aprīs. Lauvas turpināja medīt un par viņu medījumu kļuva apmēram 1500 cilvēku (citi runā, ka visi divi tūkstoši). Tad pazīstams mednieks Džordžs Rušbijs apžēlojās par nelaimīgajiem, nolēma ''kanibālismam'' pielikt punktu un personīgi nošāva 15 lauvas - cilvēkēdājus. Pārējie bara locekļi, zaudējuši barvežus, izklīda. Kas tieši sakrita ar Mangeras atjaunošanu burvja amatā.
Reklāma
1998. gada beigās Filipīnās 32 gadus veco Gumilidu Lantodu, sešu bērnu tēvu, norija milzīgs pitons, čūska, kuru vietējie sauc ''sava''. Viņš viens pats devās uz džungļiem medīt zupai sikspārņus. Septiņus metrus garais rāpulis saķēra mednieku aiz kājas un nožņaudza. 60 kilogramus smagais vīrietis tika norīts vesels. Pēc kāda laika kaimiņi, kas dzīvoja Lantodam līdzās, izvilka miegaino čūsku no alas un uzšķērda tai vēderu, atrodot tur savu kaimiņu visai neparastā stāvoklī. Žņaudzējčūskas ne visai bieži ēd cilvēkus, tām parasti ir pietiekoši barības. Tāpēc cilvēki reti, bet tomēr ''atriebjas'' čūskām par kodieniem un cilvēku aprīšanām. Piemēram, gatavo un ēd čūsku zupas.
Krokodils Gustavs ir mūsu laikabiedrs, milzīgs Nīlas krokodils - tēviņš, kura adrese ir nabadzīgā, pārapdzīvotā Burundi republika ar tās devīzi ''Vienotība, darbs, progress''. Gustavs ir pats lielākais plēsējs visā Āfrikas kontinentā. Uz tā sirdsapziņas ir 300 cilvēku dzīvības. Tas, protams, ir mazāk, kā nacionālajās ķildās kritušo, kas ir ierastas Burundi.
Runā, ka Gustavs nogalina cilvēkus ne tikai, lai paēstu, bet arī izpriecas pēc. Tāpat runā, ka katrā ''kanibālisma'' gājienā krokodils aizvelk pāris Burundi mietpilsoņus, pēc kā nozūd uz gadu vai pusotru, lai atkal uzrastos negaidīti jaunā vietā. Klīst baumas, kā krokodils - cilvēkēdājs saplosījis gabalos begemotu tēviņu, kas tomēr nav visai ticami. Uz Gustava ķermeņa ir redzamas vairums nažu un šķēpu atstātu rētu, pat ložu pēdas, neskatoties uz ko slepkava dzīvo jau vairāk kā 60 gadus. Viņš vairs nav jauns, bet arī mirt Gustavam ir vēl par agri. Nacionālajā parkā Ruzizi pieredzējušajam krokodilam biologi uzbūvēja jaunas mājas. Tagad tie cer noķert Gustavu un izolēt bīstamo dzīvnieku no nelaimīgajiem cilvēkiem.
Tev patiks šie raksti
tādam nezvēram tāds mīlīgs vārds
