›

Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti līnijā Gulbene-Alūksne (-Ape)16

60 0

Gulbenes-Alūksnes bānītis... Mazais vilcieniņš, kurš jau vairāk kā 100 gadus nesteidzīgi vizina ļaudis pa šobrīd vienīgo palikušo šaursliežu dzelzceļu, kurā notiek regulāri pasažieru pārvadājumi.

33km garais un 750mm platais (vai šaurais) Gulbenes-Alūksnes dzelzceļš ne vienmēr ir bijis tāds, kādu mēs to zinām šobrīd. Tā pirmsākumos tā bija 212km gara šaursliežu līnija, kura savienoja Stukmaņus (tagad - Pļaviņas) caur Gulbeni, Alūksni un Api ar Valku. Vēstures griežos šī līnija ir gan saīsināta, gan pārbūvēta par platsliežu līniju.

Pirmā informācija par būvējamo šaursliežu līniju Pļaviņas-Valka vēstures avotos atrodama jau 1890.gada dokomentos. 1902.gadā atklāj pagaidu preču-pasažieru vilcienu satiksmi posmā Alūksne-Valka.

Vispārējai lietošanai līniju atklāj 1903.gada 15.augustā. 1916.gadā posmu Pļaviņas-Gulbene armijas vajadzībām pārbūvē par platsiežu līniju.

Pirrmais Pasaules karš atnes posījumus arī dzelzceļam un vilcienu kustību posmā Gulbene-Alūksne atjauno 1920.gadā. Gadu vēlāk vilcienu kustība tiek atjaunota arī atlikušajā posmā līdz Valkai.

Arī Otrais Pasaules karš nes sev līdzi postījumus, dzelzceļš ir bojāts, bet jau 1945.gadā atjauno vilcienu kustību posmā Gulbene-Ape. Tā kā Valkas dzelzceļa mezglu pēc kara neatjauno, tad līnija tiek pievilkta pie Valgas stacijas un 1958.gadā vilcieni sāk kursēt arī posmā Ape-Valga.

60.-70.gadi Latvijā pienāk ar šaursliežu dzelzceļu slēgšanas bumu. Tas nepaiet secen arī Gulbenes-Valgas līnijai. 1970.gadā tiek slēgts posms Ape-Valga, bet kopš1973.gada 1.janvāra vilciens vairs nekursē arī no Alūksnes līdz Apei. Loks ir noslēdzies - no 212km garās dzelzceļa līnijas ir atlikuši 33km, kurus izmanto arī mūsdienās.

1984.gadā vilcieniņu atzīst par vietējas nozīmes kultūras pieminekli. 1987.gadā uz laiku pārtrauc pasažieru pārvadājumus, bet, saņemot trīs jaunus Krievijā būvētus pasažieru vagonus, pasažieru pārvadājumus atjauno.

1998.gadā dzelzceļam piešķir valsts nozīmes vēstures pieminekļa statusu.

2000.gadā notiek pirmie Bānīša svētki. Kopš tā laika katru gadu septembra pirmajā sestdienā gan Gulbenes, gan Stāmerienas un Alūksnes stacijās notiek Bānīša svētki, kurus ļaudis ir iemīļojuši un bānīša sveicēji brauc no plašas apkaimes.

Gulbene (Vecgulbene)

Vecgulbenes šaursliežu dzelzceļa stacija celta 20.gs. sākumā vienlaicīgi ar dzelzceļa būvniecību. Ēka kā stacija izmantota līdz 30.gadu beigām, kad visus pasažierus sāka apkalpot jaunā Gulbenes platsliežu dzelzceļa stacija. Vecā ēka tika pielāgota dzīvokļu vajadzībām dzelzceļniekiem un viņu ģimenēm.

Attēlā: vecā Vecgulbenes dzelzceļa stacijas ēka mūsdienās.

Scaroneit pie 1926gadā celtās... Autors: Carloss Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti līnijā Gulbene-Alūksne (-Ape)

Šeit pie 1926.gadā celtās stacijas ēkas sākas šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne.

Arhitektoniski iespaidīgā ēka celta pēc Pētera Federa (1868-1936) projekta 1926.gadā. 1939.gadā pie jaunās, platsliežu dzelzceļa vajadzībām celtās stacija ēkas, tika pievilkts šaursliežu sliežu ceļš.

Stacijas ēka stipri cieta Sarkanās Armijas aviobombardēšanas laikā Otrājā Pasaules karā 1944.gadā. Gandrīz pilnībā nopostīto stacijas ēku faktiski no jauna uzcēla vācu karagūstekņi. Atjaunošanas darbs tika paveikts labā kvalitātē, un ēka arhitektoniski un plānojuma ziņā būtiski neatšķiras no oriģināla. Tā joprojām ir viena no lielākajām un greznākajām staciju ēkām Latvijā.

Attēlā: Gulbenes stacija 2009.gadā.

izveidot rakstu izveidot testu

Gulbenes stacijai nav... Autors: Carloss Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti līnijā Gulbene-Alūksne (-Ape)

Gulbenes stacijai nav gājuši secen arī Latvijas vēstures traģiskie brīži. No stacijas sākās daudzu simtu Latvijas iedzīvotāju sāpju un moku ceļš uz Sibīriju gan 1941.gada 14.jūnijā, gan 1949.gada 25.martā.

Attēlā: Gulbenes stacijas iekšskats.

Birze

Birzes pieturas punkts izveidots pēc Otrā Pasaules kara 50.gados. 80.gados uzbūvētā pasažieru nojume nav saglabājusies, pieturvietu iezīmē pie staba piestiprināts tās nosaukums. Kopš 2011.gada 1.februāra vilciens stacijā apstājas pēc pieprasījuma (ja pasažieri vēlas iekāpt vilcienā vai izkāpt no tā).

Attēlā: Birzes pieturas punkts 2009.gadā.

Pūriņi

Pieturas punkts izveidots 70.-80.gados. Sākumā tā nosaukums ir "6.kilometrs", 90.gados pārdēvēts par Pienakalnu, vēlāk par Pūriņiem, pēc tuvumā esošo Pūriņu un Jaunpūriņu māju nosaukimiem. Pasažieru nojume uzbūvēta 80.gados. Kopš 2011.gada 1.februāra vilciens pieturvietā apstājas pēc pieprasījuma.

Attēlā: Pūriņu pieturas punkts 2009.gadā.

Stāmeriene

Stacija atklāta līdz ar līnijas būvniecību. 20.gs. sākumā Stāmerienē plānots izveidot mezgla staciju, pagarinot līdz šejienei līniju Abrene-Sita, tomēr tas netika īstenots.

Sākotnēji stacijas nosaukums bija Stāmere, bet 1927.gada 1.maijā staciju pārdēvēja par Stāmerieni. Vēlāk stacija pārveidota par pieturas punktu, tās pievedceļi demontēti, tomēr kravas rampas uzbērums pretī stacijas ēkai ir saglabājies un tiek izmantots arī mūsdienās kā estrāde.

Attēlā: Stāmerienes stacija 2011.gadā.

Kalniena

Stacija atklāta līdz ar līnijas uzbūvēšanu kā Kalnamuižas stacija. Kopš 1927.gada 1.maija tās nosaukums ir Kalniena. Vēlāk stacija pārveidota par pieturas punktu un tās pievedceļi nojaukti. Tomēr 2005.gadā uzbūvē otru sliežu ceļu, lai šeit vajadzības gadījumā varētu izmainīties pretimbraucošie vilcieni. 2011.gadā uzsākta vēsturiskās stacijas ēkas rekonstrukcija tās sliktā stāvokļa dēļ.

Attēlā: Kalnienas izmaiņas punkts 2010.gadā.

Dunduri

Pieturas punkts atklāts 1979.gadā pēc vietējā mežsarga un sēņotāju lūguma kā p.p. 20.kilometrs. 90.gados pārdēvēts par Dunduriem pēc tuvējo māju nosaukuma. Nojume uzbūvēta 80.gados. Kopš 2011.gada 1.februāra vilciens pieturas punktā apstājas pēc pieprasījuma.

Attēlā: Dunduru pieturas punkts 2011.gadā.

Paparde

Stacija atklāta 1907.gadā meža vešanas atzara vajadzībām un sākumā saukta par Annenhofu. 1919.gadā tā pārdēvēta par Annasmuižu, bet 1927.gadā par Annu. Tagadējais nosaukums stacijai ir kopš Otrā Pasaules kara. Stacijas pievedceļi un lokomatīves apgriešanās trijsūris mūsdienās ir nojaukts un tā ir kļuvusi par pieturas punktu, bet ir daļēji saglabājušies bijušo sliežu ceļu uzbērumi. Kopš 2011.gada 1.februāra vilciens stacijā apstājas pēc pieprasījuma.

Attēlā: Papardes pieturas punkts 2011.gadā.

Umernieki

Umernieku pieturas punkts atklāts 1928.gadā pēc vietējo iedzīvotāju lūguma. Stacijas ēka būvēta 1937.gadā, tā celta ar pieticīgiem līdzekļiem guļbūves konstrukcijā ar kaļķu javas apmetumu.

Attēlā: Umernieku staijas ēka 2010.gadā.

«‹ 1 2 »›

60 0 16 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0