daudz kas par dinozaruiem
Dinozauru atklasana2
24
0
Ap 1820. gadu tika atrasti lieli zobu un kaulu pārakmeņojumi, kas izraisīja angļu un franču zinātnieku interesi. Viņiem pakāpeniski kļuva skaidrs, ka tik lieli kauli varēja piederēt tikai ļoti lieliem rāpuļiem, kuri dzīvojuši sen. 1822. gadā angļu ārsts Džeimss Parkinsons pētīja ģeologa Viljama Buklenda kolekcijas fosilijas. Viņš secināja, ka kauli varēja piederēt ļoti lielam mūsdienās neeksistējošam dzīvniekam, kuru viņš nosauca par megalozauru, kas tulkojumā nozīmē "milzu ķirzaka". 1824. gadā Buklends pats sāka zinātniski nosaukt un aprakstīt savus atradumus. Tā bija pirmā reize, kad zinātnieki izpētīja dinozauru kaulus un deva dinozauriem atbilstošus nosaukumus.
1825. gadā cits angļu ārsts Gideons Mantels ziņoja par otru saviļņojošu atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem pludmalē kādā ceļmalas akmenī atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā akmeņlauztuvē tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošas ķirzakas iguānas zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par iguanodonu, kas tulkojumā nozīmē "iguānas zobs".
1837. gadā, kad Anglijā bija jau atrastas dinozauru fosilijas, arī Vācijā netālu no Nirnbergas tika atrasti dinozauru kauli. Iepriekš nevienam zinātniekam nebija ienācis prātā, ka jaunatklātie dzīvnieki pieder pilnīgi atšķirīgais rāpuļu grupai. Šo faktu kontatēja Ričards Ovens, profesors no Londonas, kurš 1841. gadā ierosināja visus šīs grupas rāpuļus saukt par dinozauriem. Vārds "dinozaurs" nozīmē "briesmīgā ķirzaka".
Līdz mūsdienām ir saglabājušies galvenokārt tikai dinozauru kauli. Zinātnieki priecājas par ļoti retajiem skeletu un galvaskausu, kuros ir saglabājušies zobi, atradumiem. Paleontologiem - zinātniekiem, kuri pēta izmirušos augus un dzīvniekus - visbiežāk jāsamierinās ar kaulu fragmentiem vai atsevišķiem zobiem. Ķermeņa mīkstās daļas nav spējušas saglabāties, tomēr dažkārt atrodami dinozaura ādas fragmentu nospiedumi, pēc kuriem var spriest, kā izskatījās dinozaura āda. Pārakmeņotu olu vai to čaumalu fragmentu atradumi vienmēr ir liela sensācija. Diemžēl, var tikai minēt, kuriem dinozauriem tās ir piederējušas. Arī tad, ja atrod ligzdu ar olām un tai pāri guļošu skeletu, kas šķietami pieder ligzdai, nevar droši apgalvot, ka olas un skelets ir no vienas dinozauru sugas, jo pastāv iespēja, ka skelets piederējis dinozauram, kas aplaupījis ligzdu. Zinātnieki īpašu uzmanību pievērš pārakmeņojušām barības atliekām, kuras atrod dinozaura kuņģa apvidū. Piemēram, mazā plēsīgā kompsognata skeletā starp ribām ir atrasti kādas ķirzakas kauli. Arī pārakmeņojušies izkārnījumi liecina par dinozauru barību. Ļoti vērtīgi ir pēdu nospiedumi, jo no tiem var gūt ziņas par dzīvnieka pārvietošanās ātrumu, dzīvesveidu un ķermeņa izmēriem.
2005.gadā amerikāņu paleontologi atrada mīksto audu un asinsvadu fragmentus 68 miljonus vecā karaliskā tiranozaura (Tyrannosaurus rex) augšstilba kaulā, kas izraisīja sensāciju zinātnieku aprindās. Parasti saglabājās tikai dinozauru kaulu un zobu cietās daļas, kurās zinātniekiem ir maz cerību kaut ko atrast, tāpēc tās sīkāk netiek pētītas. Taču šajā gadījumā ievietoja pārakmeņojušos augšstilba kaulu vajā skābes šķīdumā, kas lēnām izšķīdināja fosilijas minerālvielas. Par lielu pārsteigumu tika atrasti elastīgi audi. Pētnieki vēl nav veikuši pilnīgu unikālo audu analīzi un izdarījuši galīgo slēdzienu, bet ir cerība, ka tie ļaus uzzināt, vai karaliskais tiranozaurs bijis aukstasiņu vai siltasiņu dzīvniek
Reklāma
Dinozauru lielums variēja no cāļa izmēriem līdz pat milzenim. Piemēram, Brachiosaurus svēra vairāk nekā 50 tonnas. Daži dinozauri iespējams bija siltasiņu dzīvnieki, tāpēc varēja būt aktīvāki un veiklāki. Iespējams, ka daži pat perēja olas un rūpējās par mazuļiem.Dinozauri bija lielākā un daudzveidīgākā aizvēsturisko rāpuļu grupa; saskaņā ar 2006. gada pētījumu[2], pāri 500 dinozauru gēniem ir identificēti, un lielākais daudzums, kas ir saglabājies fosilijās, ir 1850, tuvu 75%, kas vēl nav atklāti. Agrāks pētījums[3] paredzēja ka ap 3400 gēniem eksistēja, ieskaitot daudzus, kas nevarētu saglabāties. Daži bija plēsēji, daži zālēdāji. Daži divkājaini, daži četrkājaini, un daži kā amozaurs un iguanodons, varēja staigāt gan uz divām, gan četrām kājām tikpat viegli.
Lielākais plēsīgais dinozaurs, kurš jebkad ir dzīvojis uz sauszemes, bija karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus Rex).[4] Savukārt, mazākais dinozaurs bija Compsognathus. Pieaudzis šīs sugas dzīvnieks bija tikai 70-75 cm garš, un tā masa bija aptuveni 3 kg.Kopš 18.gadsimta, kad tika atpazītas pirmās dinozaura fosilijas, milzīgi dinozauru skeleti kļuva par populāru apskates objektu pasaules muzejos. Tie ir kļuvuši par daļu populārās kultūras.
Iguanodoni (latīņu: iguanodon - "iguānas zobs") ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri. Viņi spēja pārvietoties gan uz visām četrām kājām, gan tikai uz divām. Tādēļ iguanodoni tie tiek uzskatīti par evolūcijas posmu, kad daļa no cerapodiem sāka staigāt tikai uz divām kājām. Ir bijušas dažādas iguanodonu sugas, kuras tiek datētas sākot ar Juras laikmetu līdz Krīta laikmeta beigām. Iguanodonu fosīlijas ir atrastas gan Eiropā, gan Āzijā, gan Ziemeļamerikā. Iguadononu vislielākā atšķirība no citiem līdzīgiem dinozauriem bija tāda, ka kāju galos tam bija dzelkšņi, kas iespējams nodrošināja aizsardzību pret plēsoņām. Lielie un apjomīgie zālēdāji ir vieni no iguanodontu grupas dinozauriem.
1825. gadā angļu ārsts Gideons Mantels ziņoja par savas sievas atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem pludmalē kādā ceļmalas akmenī bija atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā akmeņlauztuvē tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošas ķirzakas iguānas zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par iguanodonu, kas tulkojumā nozīmē "iguānas zobs". Līdz ar to iguanodons kļuva par otro dinozauru, kam tika dots zinātnisks nosaukums (pirmais bija Megalosaurus).
Stegozauri (latīņu: stegosaurus) ir dinozauru ģints, kura dzīvoja Juras laikmeta beigās Ziemeļamerikā. 2006. gadā tika pasludināts, ka stegozauri dzīvojuši arī Portugāles teritorijā, tātad Eiropā tie arī tik pat labi varēja dzīvot.[1] Pateicoties savai īpatnējai astei un bruņu plāksnēm, stegozaurs ir viens no atpazīstamākajiem dinozauriem līdzās tiranozauriem, triceratopiem un brontozauriem. Nosaukums stegozaurs cēlies no grieķu vārda stegos, kas nozīmē "jumts", "patvērums".[2] Pagaidām ir atklātas tikai 3 stegozauru sugas un aptuveni 80 indivīdi.Stegozauri bija zālēdāji, bet lielais un masīvais ķermenis, kas bija klāt ar kaula izaugumiem un bruņām, pēc daudzu zinātnieku domām ir bijis paredzēts aizsardzībai un izmantots termoregulācijā. Stegozauriem bija īsas priekšējās ekstremitātes, līdz ar to tā galva biju tuvu zemei, savukārt aste bija stīva un pacelta uz augšu. Stegozauri bija lielākie stegozauru dzimtas dzīvnieki. Citi no šīs dzimtas, piemēram, Kentrosaurus un Huayangosaurus, bija mazāki. Visiem stegozauru dzimtas pārstāvjiem ir raksturīgas bruņas un kaula izaugumi.
Reklāma
Psitakozauri (latīņu: Psittacosaurus) ir putniegurņa dinozauru kārtas ģints. Šī dinozaura latīniskais nosaukums veidots no grieķu valodas un tas nozīmē "papagaiļu ķirzaka". Psitakozauri dzīvoja agrā krīta periodā (pirms 130-100 miljons gadiem) tagadējās Āzijas teritorijā.
Triceratopsi jeb trīsradži (latīņu: triceratops - "trīs ragu seja") ir cerapodu apakškārtas ģints dinozauri, kuri dzīvoja Krīta perioda beigās pirms 68-65 miljons gadiem Ziemeļamerikas teritorijā. Tas bija viens no pēdējiem dinozauriem, kuri piedzīvoja dinozauru izmiršanu, kas notika liela meteorīta sadursmē ar Zemi.[1] Triceratopsi ir vieni no pazīstamākajiem dinozauriem. Tie līdzinās mūsdienās vēl dzīvojošajam degunradzim, jo arī triceratopsam uz deguna ir izaugums. Bet atšķirībā no degunradža, triceratopam vēl ir divi ragi, kā arī ap kaklu liels kaula vairogs.
Lai gan triceratopsa skelets nav atrasts pilnībā,[2] triceratopss zinātniekiem ir jau zināms kopš 1887. gada.
Skolozauri jeb eiplocefali (latīņu: Euoplocephalus) bija dinozauru ģints, kuri dzīvoja Ziemeļamerikas rietumos. Skolozauri bija zālēdāji. Skolozauri bija klāti ar bruņveida ādu, kas aizsargāja dinozaurus no uzbrucējiem. Savukārt spēcīgās kājas padarīja skolozaurus par izveicīgiem skrējējiem. Skolozauriem bija spēcīga, šūpoties spējīga aste, kas bija iespaidīgs ierocis. Astes galā atradās kaula astes vāle.
Tev patiks šie raksti
