Uz Laimiņas es raudāju,
Ne uz savas māmuliņas:
Laima mūža licējiņa,
Māmuliņa auklētāja.
Donncoi, màrga, nabàdoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyùreņa
Séd sudobra laìveņâ,
Séd sudobra laìveņâ,
Zalta krùne galveņâ.
Uz Laimiņas es raudāju,
Ne uz savas māmuliņas:
Laima mūža licējiņa,
Māmuliņa auklētāja.
Donncoi, màrga, nabàdoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyùreņa
Séd sudobra laìveņâ,
Séd sudobra laìveņâ,
Zalta krùne galveņâ.
Vaj tā mana Laima bija,
Vaj tā mana nelaimiņa:
Tikušam atsacīju,
Ar netikli saderēju.
Laima brida rudzu lauku,
Samta svārkus sacēluse;
Kad nolaida samta svārkus,
Nolīkst visas rudzu vārpas.