9

 354  0

Pasaules vēsturē bijuši daudzi neparasti cilvēki, kuri devuši raksniekiem iedvesmu stāstiem un mudinājuši zinātniekus pētīt slimības.

Komentāri 9

0/2000

Interesants raksts. Medaļiņa.

Gribētos arī 2. daļu. Protams ja ir iespējams.

 19  1 atbildēt

Interesants raksts, paldies.   

 6  0 atbildēt

Johaidi ^^

 2  0 atbildēt

Ui interesanti!!!

 2  0 atbildēt

    

 2  0 atbildēt

Ļoti interesanti 👍

 2  0 atbildēt

Diāna ir tik debila, ka nav izlabojusi Google translate kļūdas un vēl pielikusi savējās, jo nezina gramatikas likumus!

 1  0 atbildēt

Visumā ir tāds tramvajs, kurš ir pilns ar sūdiem un kuru izmanto, lai cilvēkus nelaistu ārā čurāt un kakāt (lai nevajadzētu pauzēt), un lai viņi atslēgtos no smakas.

Kad man bija 10, es iekāpu tramvajā, kas smirdēja kā zobārsta pirdiens un nesapratu kā varēju vienă mirklī attapties Liepājā, ja biju Rīgā. Man pa vidu rēgojăs roltoni.

11 gadu vecumă uzzināju, ka cilvēki mēdz parubīties sūdu tramvajos no smakas. Tas es sapratu, ka es biju tramvajā parubījusies. Gribējās pamēģināt atkal, bet nevarēju izlūgties,lai man nopērk biļetīti.

Tad 23 gadu vecumā man vajadzēja braukt uz Ziepniekkalnu. Ieraugu tramvaju, kas ir pēc formas līdzīgs cūkai. Pat vagonu starpas ir saslēgtas ar rozetēm un smird tālāk nekā skan Raimšteina koncerts. Pzg. Iekāpu tramvajā un saprotu, kas notiks. Sākumā travajs tiek apliets ar tualetes ūdeni, tas ir, truba no stacijas tualetēm iet uz tramvaju, kuru apšļaksta. Taf viss sāk smirdēt. Suka bļeģ, es nomurminu un parubos. Kad atsjēdzos, viss apkārt bija sūdos, centos iedomāties, ka strādāju Nutellas ražotnē un tad dzirdu, ka sieviete blakus kliedz, ka nosprāgs un cilvēks gāzmaskā bez biksēm saka, ka citi nesūdzas. Tad nākamā pietura Ziepniekkalns, es izkāpju laimīgi ārā un saku: "Nemaz tā nesmird, bet pazemojoši gan.

Nākamreiz, kad redzēšu krājkasi uz sliedēm, uzvilkšu gāzmasku un ietīšos plēvē.

 0  0 atbildēt