Datorvīruss11

Datoru kļūst arvien vairāk, līdz ar to pieaug arī programmu skaits. Gandrīz visi ir dzirdējuši par datoru vīrusiem, daudzi lietotāji ir ar tiem saskārušies un zina, cik tas ir nepatīkami. Tā kā lielākā daļa cilvēku strādā ar personālajiem datoriem, arī vairums vīrusu ir sarakstīti tieši tiem. Droši vien tikai daži ir domājuši par to, kas notiktu, ja kāds, pat ne ļaundabīgs, vīruss sāktu aktīvi darboties kādā lielā sistēmā, kādā lielā tīklā.
ASV ir datorpasaules pamats, valsts, kas var jau sākt uzskatīt sevi par informatizētu sabiedrību. Taču par visu šajā pasaulē ir jāmaksā, un visvairāk maksā tas, kurš iet pa priekšu. ASV ir spiestas risināt vairākas problēmas, turklāt ne tikai zinātniskas un tehniskas, bet arī sociālas:
1) ar datoriku saistītā noziedzība;
2) datoru vīrusi;
3) hakeru subkultūras;
4) atkarība no aparatūras un programmu pareizas darbības.
Ja sabiedrība ir vadošā kādā jomā, tai jāspēj ātri tikt galā ar problēmām, kurām nav risinājuma piemēru. Tie, kas seko līderim, mācās no viņa pieredzes, cenšas nepieļaut viņa kļūdas, lieto labākas metodes. Visi, kas iet vienu ceļu, agri vai vēlu sastopas ar vienām un tām pašām grūtībām, tāpēc būtu nopietni jāapsver, vai ir vērts izvēlēties savu attīstības ceļu, ar kuru, protams, saistīti arī kritieni, vai ir vērts vēlreiz izgudrot velosipēdu.
Lai cik skumji tas nebūtu, pēdējos gados idejas par informatizētu sabiedrību aizēnojusi vīrusu problēma. Šo parādību bez pārspīlējuma var nosaukt par informātikas laikmeta mēri. Daži eksperti uzskata, ka sistēmām kļūstot sarežģītākām, tās kļūst neaizsargātākas un atvērto sistēmu ēra var beigties ar to krahu. Tāpēc datorvīrusi ir nopietns jautājums, kas šobrīd būtiski ietekmē datortehnikas attīstību. Pēdējā laikā vīrusi kļuvuši pazīstami visdažādākajos sabiedrības slāņos. Speciālisti cītīgi pēta šo problēmu. Programmu izstrādātāji lauza galvas, kā radīt labākus aizsardzības līdzekļus. Programmētāji un sistēmu administratori šķendējoties ķer vīrusus savās sistēmās. Lielo vairumu lietotāju pārņem šausmas jau tikai izdzirdot par kādu vīrusu. Citi cilvēki ar neizpratni vai ar interesi datoravīzēs un žurnālos lasa mazus paziņojumus par kārtējo vīrusu, kurš nez no kurienes uzbrucis datoram.
Ar datorvīrusa fenomenu sabiedrība saskārusies jau sen. Pirmais oficiālais ziņojums par šādu parādību bijis 1978. gadā, kaut arī to nevar uzskatīt par problēmas rašanās gadu. Uzskata, ka vārdu vīruss datorprogrammu sakarā pirmo reizi lietojis Freds Koens 1984. gadā datorsistēmu darbībai veltītajā konferencē. Savu nosaukumu vīrusi ieguvuši pēc līdzības ar dabā sastopamajiem. Tie spēj patstāvīgi vairoties, tiem piemīt liels izplatīšanās ātrums, tie inficē tikai noteiktas sistēmas, spēj iekļūt vēl neskartās sistēmās utt. Pēdējā laikā rodas arvien jaunas jau pazīstamu vīrusu modifikācijas, kā arī jauni vīrusi, kas parādās visās pasaules malās. Taču, ja bioloģisko vīrusu rašanās un īpašības saistītas ar varenajiem dabas spēkiem, tad datorvīrusu gadījumā vainojama cilvēku bezatbildība un murgainas idejas.
Pagaidām datorvīrusu epidēmijas atgadījušās reti. Lielākais vīrusu uzbrukums, kas jelkad ir skāris nacionālās datorsistēmas notika 1988. gada 2.novembrī. Pilnīgi precīzi vētraino notikumu gaitu šodien nav iespējams restaurēt. Laikā, kad tie risinājās, galvenais uzdevums bija ātrāk lokalizēt un izdzēst vīrusu no datoru sistēmām, nevis veikt precīzu notikumu gaitas pierakstu. Šis apstāklis vēlāk ļoti traucēja izmeklēšanas darbu. Turklāt vīruss ātri bloķēja tīklus, kuros nonāca, tādējādi pārtraucot sakarus starp lietotājiem. Kopumā tika inficētas aptuveni 6000 datorsistēmu. Kā ziņoja Nacionālā datornoziedzības informācijas centra direktors, vīrusa darbības seku novēršana Losamosas laboratorijai izmaksāja 250’000 ASV dolārus. Pagāja piecas dienas, kamēr vīruss pilnībā tika pieveikts. Jau 4.novembrī tika arī atrasts vainīgais “dzīru vaininieks”- 23 gadus vecais Kornela universitātes pēdējā kursa students Roberts Tapans Moriss. Šis Morisa vīruss bija “tīkla tārps”. Līdz pat šai dienai nav zināms patiesais motīvs, kādēļ Moriss radīja savu vīrusu. Ir daudzas versijas, viena no tām ir tāda, ka Moriss gribējis, apejot drošības sistēmas, to tīklā un pēc kāda laika to publiski paziņot. Nav grūti iedomāties, kāds troksnis saceltos.
Lielākā daļa datorvīrusu epidēmiju bijušas ar vietēju raksturu. Visbiežāk vīrusu izplatīšanās notiek ar disketēm. Taču plašumā vēršoties datortīkliem un globālajam tīklam Internet, paplašinās arī infekcijas pārnēsātāju loks un ar bīstamiem vīrusiem var aplipt milzums daudz datoru. Lai uz šo situāciju laikus reaģētu IBM zinātnieki izstrādājuši jaunu stratēģiju, kuras pamatā ir masveidīga vakcinēšana un ārstēšana. Izmantojot datoru imūnsistēmas ir atklāti vairāk nekā 2.5 tūkstoši vīrusu, kuri spēj parazitēt IBM datoros.(1991.-1995.g.)