4. Pazudušais bloknots A.Koļevatova rokā: Ir meklētāju liecības, ka Koļevatova rokā tika atrasts piezīmju bloknots(kurā varētu būt pēdējās nakts notikumu liecības). To esot pasteidzies paņemt un pārbaudīt meklēšanas darbu štāba priekšnieks, pulkvedis Ortjukovs (viņš ir brīvprātīgais meklētājs, gan kādas Sverdlovskā izvietotas karaspēka daļas komandieris, gan Djatloviešu institūta militārās katedras pasniedzējs). Ir pieejama pat tā mirkļa fotogrāfija (protams, ka neko konkrētu tur nevar saskatīt). Ar aptuveniem vārdiem: “Žēl, nekas nav uzrakstīts...”, Ortjukovs esot bloknotu iebāzis savā kabatā, un tālāk, lietā, tas nekur neparādās.
Vispār, ja tādas liecības ir bijušas, situācija aizdomīga:
a) Kāpēc vesels pulkvedis, norīkots vadošā pozīcijā, personīgi un uzcītīgi slapinās pa grāvi, nevis vada darbus? Personīgā iniciatīva- varbūt, jo viņš tomēr bija tāds pats brīvprātīgais, kā visi citi...
No otras puses- viņš ir vesels pulkvedis... Armijnieks, ar pielaidēm, uzkrātu izdienas pensiju un Urālu kara apgabala komandiera tiešā pakļautībā... Kam vēl ērtāk uzticēt pieskatīt “pareizu” meklēšanas gaitu?
b) Koļevatova rakstīšana bloknotā parādoties vairākās Djatloviešu dienasgrāmatas epizodēs- vai tiešām NEKAS tajā nebija ierakstīts? Cits bloknots? Tinte izskalojās? Pavisam? Vispār jau lauka apstākļos un mīnusos raksta ar zīmuli... Tinte sasalst, bet zīmulis neizplūst pat uz mitra papīra...
c) Bloknots esot iznīcināts kopā ar radioaktīvajiem apģērba gabaliem. Arī bija radioaktīvs? Aizdomīgi ērti!
5. Sajauktie datumi: aizdomas rada arī apstāklis, ka galvenajam izmeklētājam, kas ieradās izmeklēt lietu kaut kad martā (varu kļūdīties), tika izsniegti jau iesāktas lietas materiāli, kas datēti ar 6.februāra datumu. Kaut gan grupas meklēšanu vietējās iestādes neuzsāka ātrāk kā 18.februārī.
Tas vedina domāt, ka kāds jau agrāk ir ierosinājis lietu, jo zinājis par negadījuma apstākļiem, bet izmeklēšanu apzināti novilcinājis.
Ir liecības, ka tā ir tikai drukas kļūda, bet noticēt, ka pat mazpilsētas milicis, pamostoties vissmagākajās paģirās, sajauks nevis dienas, bet vesela mēneša kārtas skaitli, šķiet, mazākais, dīvaini...
Arī apstāklis, ka krimināllieta par 9 cilvēku bojāeju tiek iesākta un pabeigta trīs mēnešu laikā, meklēšanas darbus ieskaitot, liekas, visai aizdomīgs apstāklis. Nepamet sajūta, ka tā ir atrakstīta atrakstīšanas pēc.