Pilnīgi piekrītu autoram, ka pareizais domu gājiens ir tāds - lai kāds bija iemesls, tas bija pietiekams, lai pamestu telti pusplikiem lielā salā, tumsā un vētrā, bez ekipējuma, kas, visdrīzāk, nozīmē nāvi. Acīmredzot, viņuprāt, palikt teltī bija vēl drošāka nāve. Tie noteikti nebija ne bandīti, ne zvēri, ne jetijs, jo kas gan ārpusē mainīsies?
Militārā versija šķiet ticama, bet tā tomēr man liek uzdot jautājumus.
1) Lai arī militārie objekti padomijā bija kā sēnes pēc lietus, vai tomēr netiktu piemeklēta atbilstošāka vieta militārajām mācībām vai ieroču izmēģinājumiem, kas nesakrīt ar potenciāliem tūrisma maršrutiem. Ņemot vērā, ka tūristiem šis maršruts bija jāskaņo un tas bija vispārzināms maršruts. Protams, nolaidība padomijā arī bija ierasta parādība.
2) Ir jābūt ļoti lielai varbūtībai, ka tik plašā teritorijā kāda bumba skars telti. Varbūtība tikt ievainotam ārpus telts tikai palielinās un arī mežā nesamazinās. Saprotu, ka kādiem no viņiem bija militāra pieredze, to viņi būtu spējuši izspriest. Tāpat sprādzienu pēdām būtu jābūt redzamām izmeklēšanā. Par aviācijas bumbām, šķiet, vispār lieki runāt, tās atstāj palielus krāterus, arī artilērijas lādiņu bedres varētu redzēt. Cita veida ("vakuuma" bumbas?), iespējams, būtu atstājušas pēdas tuvējam mežam? Es tikai spriežu, cik nu man tās saprašanas.
Varētu diezgan piekrist tam, ka attāli sprādzieni triggerēja kādus nelielus sniega noslīdējumus vai nogruvumus telts virzienā. Tūristiem šķita, ka varētu notikt liels nogruvums, tāpēc steigā pameta telti. Varbūt ar īslaicīgu mērķi. Bet skarbajos apstākļos jau nostrādā cilvēciskais faktors, sals kož nenormāli, sākas panika, katrs glābjas kur nu kurais un rezultāts ir tāds, kāds ir.
Īsumā: man kaut kā subjektīvi šķiet, ka reālākais iemesls pamest telti tādā steigā un apstākļos, ir drauds, ka teltij tūlīt kaut kas uzgāzīsies. Tas būtu tikai loģiski.