Īsumā viss par saldo cukuru!
Īsumā viss par saldo cukuru!
Mūsdienās virtuvē ir sastopami daudz nedažādi pārtikas produkti, garšvielas un garšas uzlabotāji. Kas kādreiz bija ekskluzīvs un dārgs produkts, sastopams tikai pie ”biezajiem”, tad tagad ir jebkurā normālā virtuvē, šajā gadījumā cukurs. Cukurs ir īpašs ar to, ka ir dabīgais saldinātājs un konservants, to pat mēdz dēvēt par saules enerģijas produktu, jo tas no ūdens, ogļskābās gāzes un saules gaismas iedarbībā rodas visos zaļajos augos.
Cukuru ražo no cukurniedrēm un cukurbietēm, kuras tiek mazgātas, smalcinātas, vārītas, filtrētas, centrifugētas vakuumā līdz izveidojas tīri cukura kristāli.
Cukurs ir sastopams dažādos veidos, taču visbiežāk redzamais ir baltais cukurs jeb saharoze. Saharoze ir dubultais cukurs jeb disaharīds. Puse no tā ir glikoze jeb vīnogu cukurs, bet otra puse – fruktoze jeb augļu cukurs. Cukura kristāli ir caurspīdīgi, bet kristālu šķautnes, laužot gaismas starus dažādos leņķos, izskatās baltas. Tātad – jo ”baltāks” un mirdzošāks cukurs, jo tas ir tīrāks. Dzeltenīgi vai nespoži cukura kristāli liecina par slikti attīrītu cukuru. Der atcerēties, ka ir dažādu cukura veidi – fruktoze, laktoze (piena cukurs), saharoze un vīnogu cukurs (sastopams tikai vīnogās).
Cukurs pēc savas būtības ir ogļhidrāts, tas nozīmē, ka tas ir tūlītējs enerģijas avots, ko organisms spēj uzņemt, pārstrādāt un izmantot uzreiz, teiksim atšķirībā no taukiem vai olbaltumvielām, kur sašķelšanas process norit ilgāk līdz organisms spēj to izmantot kā enerģiju darba veikšanai. Tas ir arī iemesls, kādēļ apēdot tukšā dūšā konfekti mums parādās uzreiz kāds neliels spēks. Taču, kas par daudz, tas par skādi, saskaņā ar veselīga uztura ieteikumiem, ikdienā uzņemtajam cukura daudzumam nevajadzētu pārsniegt 50 g diennaktī.
Latvijā kādreiz bija 3 cukurfabrikas, taču visas aizklapēja ciet un tagad ir klusums šajā nozarē, bet pāri ir palikusi Jelgavas cukurfabrikas etiķete, ko var sastapt veikalos uz 1 kg cukurpakām. Šis cukurs ir Dansukker ražojums, ražots Zviedrijā, taču pēc tādām pašam metodēm un receptūras kā vecais Jelgavas cukurfabrikas cukurs, atšķirību var manīt cukura graudiņu izmēros, ko var salīdzināt nopērkot parasto balto cukuru 1 kg pakā un Jelgavas cukuru. Taču, man šķiet, ka tā ir tikai maza ēna no vecā, labā Jelgavas cukura, taču iespējams maldos un grimstu nostaļģijā. :D
Ir daudz dažādu cukura veidu, pastāstīšu par daudziem no tiem. Kristāliskie cukuri viens no otra atšķiras ar izmēriem vai krāsu. Parastais baltais cukurs ir visvienkāršākais kristāliskā cukura veids. Tas ir pārtikas cukurs, kuru var izmantot gandrīz visu ēdienu pagatavošanai, cepšanai, lai pievienotu tējai un kafijai, ievārījumu pagatavošanai un saldajiem ēdieniem.
Demerara cukurs ir no cukurniedrēm izdalīts un kristalizēts tumšais cukurs. Tā krāsa un aromātiskā garša rodas no cukurniedrēs esošajām minerālvielām un melases. Šo cukuru var izmantot tā pat kā parasto balto cukuru. Degustējot šo cukuru, varu teikt tikai tos labākos vārdus un pat to, ka man šķiet, ka šis cukurs ir pat labāks par parasto balto cukuru.
Tumšie cukuri ir piemēroti cepšanai un ēdienu pagatavošanai un piešķir tiem patīkamu garšu un smaržu. Jo tumšāks ir cukurs, jo spēcīgāks kļūs aromāts un garša. Tumšais un gaišais muscovado cukurs ir niedru ar ļoti izteiktu aromātu.
Farīna cukurs ir izgatavots no baltā cukura un cukurniedru sīrupa.
Graudu cukurs ir kubiņos sapresēts baltais vai brūnais cukurs. Cukurgraudi ir piemēroti karsto dzērienu saldināšanai. Graudu cukurs var atšķirties gan pēc izmēra, gan pēc blīvuma. Tas var būt gan ātri šķīstošs, gan cietākos graudos.
ļauj minēšu - raksts tulkots pat neiedziļinoties būtībā. minēji, ka glikoze ir vīnogu cukurs, kas tā arī ir. turpat tālāk jau saki, ka vīnogu cukurs ir sastopams tikai vīnogās. glikoze a.k.a vīnogu cukurs ir saharozes un laktozes sastāvā (visplašāk zināmie savienojumi) tā kā nav gan tikai vīnogās. ok ejam tālāk. "nopērkot parasto balto cukuru 1 kg pakā un Jelgavas cukuru" - tātad Jelgavas cukurs ir neparastais baltais cukurs. nav tāda lieta kā parastais un neparastais baltais cukurs - tā ir viena un tā pati lieta. tālāk minēji invertcukuru - tas ir fruktozes un glikozes ūdensšķīdums, ko iegūst saharozi izšķīdinot ūdenī (ūdens daudzums atkarīgs no tā, cik koncentrētu gribi sīrupu), uzkarsējot līdz vismaz 60 grādiem un atstāj uz pāris minūtēm, lai notiek hidrolizācijas process. Invertcukuru neiegūsi nehidrolizējot saharozi, kas savukārt tiek panākts tikai ūdens klātbūtnē.
"tūlītējs enerģijas avots, ko organisms spēj uzņemt, pārstrādāt un izmantot uzreiz, teiksim atšķirībā no taukiem vai olbaltumvielām,"
Uzreiz tikai nevainīgs čalis beidz pirmajā naktī. Vienīgais cukurs ko mūsu organisms var izmantot "uzreiz" ir glikoze. Lieku pēdiņās, jo arī tur ir process lai no glikozes dabūtu enerģiju, nerunājot jau par visiem blakusproduktiem, kas ir jādabuj ārā no organisma.
Tu uzskati, ka šis raksts ir labāks par manējo? Baigi interesanti lasīt par cukuru! Tā tik turpināt!
baltais cukurs un brūnais cukurs atšķiras ar to, ka centrifūgā no brūnā cukura tiek izmesta melase, jo melase ir apmēram divas reizes lielāka par cukura graudiņu, un rezultātā tiek iegūts tas pats baltais cukurs.
un brūnais nav veselīgāks, bet tur ir pāris mikroni kaut kādas minerālvielas, kas ir melasē.
Tu saki, ka te ir viss par cukuru? Nav gan, tu esi pilnībā aizmirsis par cukura kaitīgo pusi.