Sīrupi ir gatavoti no parastā cukura, kurā daļa saharozes ir pārvērsta fruktozē un glikozē jeb invertcukurā. Šādi gatavots, tas nesacukurojas un vieglāk ir to pārstrādāt.
Dzidrais cukura sīrups ir lieliski piemērots konditorejas izstrādājumu (izņemot trauslo cepumu) pagatavošanai. Tā kā tam ir neitrāla garša, to var lietot arī parastā cukura vietā kā piedevu ēdieniem un dzērieniem.
Zeltainais cukura sīrups ir piemērots gandrīz jebkuriem ēdieniem - desertiem, konditorejas izstrādājumiem, gaļas ēdieniem, mērcēm un marinādēm. Tam ir zeltaina krāsa un viegla karameļu garša.
Tumšais cukura sīrups ir ar izteiktu karameļu garšu un cukurniedru sīrupa aromātu. Šis sīrups ideāli piemērots maizes gatavošanai. Lieliski noder piparkūku mīklas pagatavošanai un kā garšviela pie desertiem, konditorejas izstrādājumiem, mērcēm, marinādēm un gaļas ēdieniem.
Niedru sīrups gatavots no cukurniedru jēlcukura. Tam piemīt izteikta cukurniedru melases un karameļu garša un zeltaina krāsa, kas padarīs ēdienu aromātiskāku un kārdinošāku. Sīrupa saldums līdzsvaros ēdiena garšu un uzlabos struktūru. Šo sīrupu var izmantot arī kā gatavu mērci, pārlejot pankūkas, saldējumu vai biezputru, kā arī aizvietot ar to medu receptēs, kur nepieciešama tā karsēšana.
Vēl ir daudzi citi cukuri, taču šie cukuri neprasa īpašus paskaidrojumus – ievārījuma cukurs, pūdercukurs, vaniļas cukurs, kanēļa cukurs, cukura pērlītes (sasmalcināts presētais graudu cukurs) un ekoloģiskais cukurs.
Ceru, ka raksts bija izsmeļošs un deva daudz jaunu zināšanu. Paldies, ka lasījāt un ielieciet lūdzu plusiņu! ;)
ļauj minēšu - raksts tulkots pat neiedziļinoties būtībā. minēji, ka glikoze ir vīnogu cukurs, kas tā arī ir. turpat tālāk jau saki, ka vīnogu cukurs ir sastopams tikai vīnogās. glikoze a.k.a vīnogu cukurs ir saharozes un laktozes sastāvā (visplašāk zināmie savienojumi) tā kā nav gan tikai vīnogās. ok ejam tālāk. "nopērkot parasto balto cukuru 1 kg pakā un Jelgavas cukuru" - tātad Jelgavas cukurs ir neparastais baltais cukurs. nav tāda lieta kā parastais un neparastais baltais cukurs - tā ir viena un tā pati lieta. tālāk minēji invertcukuru - tas ir fruktozes un glikozes ūdensšķīdums, ko iegūst saharozi izšķīdinot ūdenī (ūdens daudzums atkarīgs no tā, cik koncentrētu gribi sīrupu), uzkarsējot līdz vismaz 60 grādiem un atstāj uz pāris minūtēm, lai notiek hidrolizācijas process. Invertcukuru neiegūsi nehidrolizējot saharozi, kas savukārt tiek panākts tikai ūdens klātbūtnē.
"tūlītējs enerģijas avots, ko organisms spēj uzņemt, pārstrādāt un izmantot uzreiz, teiksim atšķirībā no taukiem vai olbaltumvielām,"
Uzreiz tikai nevainīgs čalis beidz pirmajā naktī. Vienīgais cukurs ko mūsu organisms var izmantot "uzreiz" ir glikoze. Lieku pēdiņās, jo arī tur ir process lai no glikozes dabūtu enerģiju, nerunājot jau par visiem blakusproduktiem, kas ir jādabuj ārā no organisma.
Tu uzskati, ka šis raksts ir labāks par manējo?
Baigi interesanti lasīt par cukuru! Tā tik turpināt!
baltais cukurs un brūnais cukurs atšķiras ar to, ka centrifūgā no brūnā cukura tiek izmesta melase, jo melase ir apmēram divas reizes lielāka par cukura graudiņu, un rezultātā tiek iegūts tas pats baltais cukurs.
un brūnais nav veselīgāks, bet tur ir pāris mikroni kaut kādas minerālvielas, kas ir melasē.
Tu saki, ka te ir viss par cukuru? Nav gan, tu esi pilnībā aizmirsis par cukura kaitīgo pusi.
bet cukuram saku nē jau....oi 13 gadus 
