Žilbinošs smaids ir neatņemama sastāvdaļa tam, lai labi izskatītos. Cauri zobi ne tikai bojā kopējo tēlu, bet arī sāp. Kariess ir slimība, kas ir atbildīga par cauriem zobiem, bet tā nav bijis vienmēr, vismaz ne pēc cilvēku sapratnes. Lai gan kariess ir aizvēsturiska slimība, ar ko cilvēki ir slimojuši kopš savas rašanās, agrāk tika uzskatīts, ka caurumus zobos rada tārpi. Pat seno šumēriešu tekstos 5000 g. pr. Kr. šie tārpi ir nosaukti par cēloni cauriem zobiem. Līdzīgs uzskats valdīja arī Ēģiptē, Indijā, Ķīnā un Japānā. Eiropā tas nostiprinājās tikai 8. gs. Neskatoties uz to, ka neviens nekad nebija redzējis zobu tārpu (šeit nav runa par reāliem parazītiskiem tārpiem, kas var iemitināties smaganās), līdzīgi kā Lohnesa briesmoni un sniega cilvēku, tam ticēja līdz pat 20.gs., atsevišķās vietās vēl nedaudz ilgāk. Uzskatu maiņa ir saistāma ar kopējo uzskatu un izpratnes pārveidošanos - aklas ticības vietā stājās uz novērojumiem balstītas zināšanas un no tām sekojošas darbības.
Cīņa ar zobu tārpu8
Zobu tārps darbojas nemanīts, tas sāk grauzt zobus un, kad ir pietiekami daudz vietas, tas iemitinās zobā. Zobu sāpes ir izskaidrojamas ar tārpa kustībām, brīžos, kad zobs nesāp, tārps atpūšas. Diemžēl no ēģiptiešu tekstos nav saglabājies tārpa izskata apraksts, bet pēc Britu salu folkloras tas esot izskatījies līdzīgi zutim, vācieši uzskatīja, ka tārps līdzinās vairāk kāpuram un ir sarkanā, zilā un pelēkā krāsā. Viduslaikos pret zobu sāpēm cīnījās sāpošos zobus izraujot, kas ir diezgan efektīvi. Senajā Ēgiptē katrā ziņā bija zobārsti un tieši no šejienes nāk ziņas par vecāko zināmo zobārstu Hesy-Ra. Viņš bija augstmanis ar vairākiem tituliem, no kuriem svarīgākais bija Galvenais Dentists un Fiziķis.
Koncepts, ka tārpi ir vainīgi pie dažādām slimībām, t. sk. arī pie zobu sāpēm, var tikt saistīts ar Seno Ēģipti, jo siltais klimats ir ļoti labvēlīgs dažādu parazītu dzīvei. Tāpat tas bija zināms arī Mezopotāmijā, kur pēc šumeru mitoloģijas tārpi bija vieni no pirmajiem, kas radās pēc pasaules radīšanas. Meklējot sev ēdienu viņi atteicās no dieva Ea (Enki) piedāvātajām vīģēm un aprikozēm, bet izvēlējās baroties no cilvēka zobu un smaganu asinīm. Par cik Ea piedāvājums tika noraidīts, tad tas viņam deva tiesības tārpu iznīcināt. Pie šī dieva cilvēki vērsās ar lūgšanām atbrīvot no zobu sāpēm. 2. attēlā var redzēt šo lūgšanu ķīlrakstā
Laikiem ejot šis priekšstats saglabājas. Izņēmums ir Aristotelis, kurš uzskatīja, ka no saldu vīģu ēšanas rodas zobu bojājumi, lai gan viņa līdzgaitnieks Hipokrāts zobu sāpes pamatoja ar sabojājušos ķermeņa sulu sastāvēšanos. Toties viduslaiku Eiropā pazina tārpus, kas izsauc zobu sāpes. Balstoties uz šo pieņēmumu tika piedāvāti dažādi ārstēšanas paņēmieni. Uz kvēlojošām oglēm ir nepieciešams uzbērt driģeņu (saukta arī par herba dentaria) sēklas. Radušos dūmus vajag elpot. Tas arī atbrīvos no sāpēm un tārpiem. Zem oglēm bija trauks ar ūdeni, kur iekrita zobu tārpi.
Jakobs Kristians Šāfers bija vācu pētnieks, kurš nodarbojās ar botāniku, mikoloģiju un ornitoloģiju. Tāpat viņš nodarbojās ar dažādu lietu pētīšanu. 1757.g. izdotajā grāmatā "Iedomātie zobu tārpi" viņš detalizēti apraksta tos "tārpus", kuri tika atrasti traukā zem oglēm. Kā viņš konstatē, šie tārpi ir nekas vairāk kā siltuma ietekmē pārveidotas driģeņu sēklas. Neskatoties uz šiem atklājumiem pagāja daudz laika, kamēr vairums sabiedrības atteicās no domas, ka zobu sāpes ir saistītas ar tārpiem. ASV šis uzskats tika iedragāts 1960.g. ar dr. Paula Keja pētījumu, kur viņš pierādīja, ka pateicoties īpašiem streptokokiem kariess ir infekcioza un nododama slimība.
Sapratnes nomaiņa par zobu bojāšanās cēloņiem var tikt lietota kā ilustrācija attieksmei pret lietām. Ja zobus bojā tārps, tad to var uztvert kā sodu, bet ja pieņem, ka saldumu ēšana izraisa caurumus, tad tā jau ir paša cilvēka atbildība par saviem darbiem. Šāda veida uzskats atbilst lielākai sapratnei par sevi. Lai gan arī šeit atrodas zināmi izņēmumi. Ja kādam ir radusies interese par zobu ārstēšanu, piedodiet, tārpu izdzīšanu no zobiem, tad vajag aizbraukt uz Ķīnu. Kā tradicionālās Ķīnas medicīnas daļa, tādas procedūras tiek piedāvātas arī mūsdienās. Ārstēšanas kurss var ilgt 3 mēnešus, kuru laikā 3 reizes dienā vajag elpot dažādu zālīšu dūmus. Procedūras laikā var palikt sauss kakls, kas izsauc klepošanu, bet tas, pēc vietējo pūšļotāju vārdiem, savukārt sniedz papildus efektu, lai atbrīvotos no zobu tārpiem...
P.S manā profilā atradīsiet arī citus rakstus par medicīnas tēmu