Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
1
473

Viss sākās 1986.gada 26.aprīļa pulksten 01:23. Notika divi sprādzieni, pēc kuriem gaisā virs reaktora numur 4 bija redzama gaisma. Reaktorā izcēlās ugunsgrēks. Jau šajā brīdī rodas pirmais reaktora upuris – viens no reaktora darbiniekiem.

Plkst 0130 reaktora... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
1.

Plkst. 01:30 reaktora direktors Viktors Brukhanovs saņem zvanu no ķīmiskās nodaļas priekšnieka. Viņš no balkona redzējis gaismas uzplaiksnījumu virs reaktora un neesot varējis sazināties ar reaktora darbiniekiem. Brukhanovs lūdz izsludināt ārkārtas situāciju. Ugunsdzēsēji notikuma vietā ierodas bez nekādiem īpašiem aizsarglīdzekļiem un saņem milzīgu radiācijas devu. Viņu sejas pārklāj sarkani apdegumi, sākas vemšana un apziņas zudums.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoČernobiļā notika... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
2.

‘’Černobiļā notika katastrofa, un neviens tai nebija gatavs. Ne aizsargspēki, ne mediķi, ne ugunsdzēsēji nesaprata, ko darīt. Uz vietas pat nebija pietiekami daudz radiācijas mērierīču, lai saprastu, cik slikti viss ir. Nākamajā dienā turpat tuvumā tika svinētas kāzas. Bērni laukā spēlējās. Netika izsludināta trauksme. Nenotika automātiska reaktora izslēgšanās vai jebkas tāds. Uzreiz pēc negadījuma sāka veidoties radiācijas pilni mākoņi, ar kuriem radiācija izpletās tūkstošu kilometru attālumā. Vai kāds to ievēroja? Vai kāds kaut ko izmērīja? Nē.’’

Mihails Gorbačovs, bijušais CPSU ģenerālsekretārs

 

01:55 reaktora direktors ieradās notikuma vietā un piezvanīja uz Maskavu. Aleksandrs Lelečenko, elektriskās divīzijas vadītāja vietnieks, upurē sevi un no ģeneratoriem izpumpē slāpekli, lai novērstu vēl vienu, krietni lielāku sprādzienu. Uzreiz pēc tam viņš tika aizvests uz slimnīcu, no kuras vairākkārt izbēga, lai turpinātu saglābt maksimāli daudz. 11 dienas vēlāk viņš nomira.

 

02:45 reaktora direktors lūdz evauēt pilsētu. Viņa lūgumam tiek atteikts. Visi gaida pavēles no Maskavas. Tikmēr gaisā nonāk aizvien vairāk radioaktīvu dūmu.

 

3,5 stundas pēc sprādziena Pripjatas pilsētas policijas priekšnieks bloķē ceļus uz atomreaktoru. Tā kā vietējās slimnīcās nebija pietiekami daudz gultu, ugunsdzēsējus un reaktora darbiniekus transportēja uz Ivankivu – tuvāko pilsētu – vai uz radioloģijas slimnīcu Maskavā.

 

Parastie iedzīvotāji tikmēr pamodās it kā parastā sestdienas rītā. Vīri devās maksķerēt, bērni devās uz skolu. Uz ielām bija kareivji maskās, kuri mērīja radiācijas līmeni. Viņi cilvēkiem varēja teikt tikai to, ko zināja paši – šīs ir tikai apmācības.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoSkolā notika... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
3.

‘’Skolā notika lietas, kas nekad iepriekš nebija notikušas. Zem katrām durvīm bija pabāzts slapjš dvielis. Uz visām izlietnēm bija atrodams ziepju gabals, ar ko nomazgāt rokas. Pa skolu apkārt skraidīja sievietes, kuras mazgāja visu, ko ieraudzīja. Un protams, baumas. Loģiski, ka baumas no otrklasnieka par to, ka atomreaktorā noticis sprādziens, neviens īsti neņēma par pilnu. Skolotāji neteica neko. Tāpēc es īpaši neuztraucos. Otrās mācību stundas sākumā klasē ienāca divas sievietes, kuras katram iedeva divas mazas tabletītes…’’

 

Plkst. 11:40 atomreaktora darbinieki ar savām ģimenēm devās prom pārpildītā kuģī. Saule šķita nedabiski balta.

 

16:00 cilvēki jau zināja par ugunsgrēku, jo debesīs mutuļoja tumši dūmi. Bet panikas nebija. Cilvēki joprojām klaiņoja pa ielām un apsprieda iepriekšējās nakts futbol maču starp Dinamo un Spartaku. Daži iedzīvotāji bija devušies pie ārsta. Ārsti izrakstīja joda un ūdens mikstūru. Reaktora direktors saņem vēl vienu atteikumu evakuēt pilsētu.

 

16:50. Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Boriss Ščerina kopā ar Valēriju Legasovu, Kurčatova Atomenerģijas institūta direktora pirmo direktora vietnieku, lido no Maskavas uz Kijevu. Černobiļas atomelektrostacijas likvidācijas komandas locekļiem bija tikai pāris stundas, lai izprastu, kā darbojas atomreaktors.

 

Pripjatas pilsētā jau rietēja saule. Saulriets virs reaktora iekrāsojās īpaši sarkans, kas pārbiedēja vietējos. Joprojām nebija nekādu brīdinājumu par briesmām un pa ielām klīda cilvēki maskās, kuri mērīja radiācijas līmeni.

 

20:30 sākās sapulce. Ķīmiķu brigāde un helikopteri ieradās Pripjatā. Helikopteru propelleri izgaiņāja dūmus. Kļuva redzams, ka reaktors tiešām ir eksplodējis. Pirms tam tika uzskatīts, ka sprādziens noticis blakus, nevis pašā reaktorā. Zinātnieku spiediena ietekmē tika pieņemts lēmums no rīta sākt pilsētas evakuāciju.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoPolitiķi un... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
4.

‘’Politiķi un valdības locekļi domāja tikai par savu ģimeņu drošību. Tika atcelti lidojumi no Ukrainas, jo lidmašīnas jau bija pārpildītas ar politiķu ģimenēm. Viņiem nerūpēja nekas cits.’’

 

Georgijs Lepins, fizikas profesors, kurš strādāja kā brīvprātīgais Černobiļas atmoreaktorā laikā no 1986.līdz 1992.gadam

 

28.aprīļa plkst. 05:00 Ļeņingradas atomreaktors uztver augsta radiācijas līmeņa signālus. Nekavējoties tiek pārbaudītas visas sistēmas un secināts, ka radiāciju atnesis mākonis, kuru vējš atpūtis no Černobiļas.

 

Vienu stundu vēlāk atomreaktors Oskaršamnā Zviedrijā uzzina, ka PSRS notikusi atomreaktīvo vielu noplūde gaisā. Ap šo pašu laiku Valērijs Legasovs iesaka reaktoru aplaistīt ar speciālām vielām, kuras neļautu radioaktīvajām vielām nokļūt gaisā. 1250 autobusi, 350 kravas mašīnas un 2 vilcieni ierodas Pripjatā, lai evakuētu gandrīz 50 000 cilvēku.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoDevos mājās ar... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
5.

‘’Devos mājās ar mugursomu vienā rokā un spainīti otrā rokā, dungodams pie sevis dziesmiņu. Redzēju divas ugunsdzēsēju mašīnas, kuras priežu silā lēja ūdeni uz kokiem. Es jau biju vecāks, nu… 10 gadus vecs, tāpēc man tas īpaši neinteresēja, bet mazāki bērni priecīgi spēlējās ūdenī, ignorēdami ugunsdzēsēju brīdinājumus to nedarīt. Nokļuvu uz ceļa, kas savieno Pripjatu un Černobiļu. Tikai tad sapratu patieso situācijas nopietnību. Apmēram 30 kilometru garumā uz ceļa stāvēja rinda ar autobusiem. Jebkādiem autobusiem. Tika ņemti visi autobusi, kuri bija spējīgi braukt. Pāri laukiem un pļavām brauca bruņumašīnas, un uz ielām bija pilns ar vīriem aizsargtērpos.’’

Attēls no: brightside.me
Helikopteru dēļ vēl vairāk... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
6.

Helikopteru dēļ vēl vairāk radioaktīvo putekļu nokļuva gaisā. Arī autobusu rindas dēļ radioaktīvais piesārņojums tika izplatīts tālāk.

 

Dienas vidū BBC ziņo par par augstajiem radiācijas līmeņiem un negadījumu PSRS atomreaktorā. PSRS situāciju nekomentē, jo gatavojas Darba svētku parādei. 21:00 ziņu programmā Vremja tiek parādīts īss ziņojums par Černobiļas atomreaktora avāriju, tomēr netiek teikts nekas par radiāciju un tās bīstamību.

Attēls no: brightside.me
Arī kareivji piedalījās... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
7.

Arī kareivji piedalījās evakuācijā. Igors Hirjaks bija viens no viņiem, turklāt vienīgais tumšādainais. Viņš kopā ar citiem kareivjiem uz Pripjatas upes uzbūvēja pontonu, kas palīdzēja evakuēt iedzīvotājus. Pēc divarpus mēnešu darba viņam parādījās rīkles apdegumi.

 

Visas vasaras garumā kareivji uz maiņām vāca gruvešus, apglabāja mirušos ciematus un izšāva dzīvniekus, lai novērstu radiācijas izplatību.

 

Pirmajā maijā austrumu bloka pilsētas kā ierasts devās Darba svētkiem veltītajās parādēs. Pripjatā palika tikai militārie spēki, policija, likvidatori, atomreaktora darbinieki un daļa valdības.

 

‘’Tolaik dzīvojām Tallinā. Atceros, kā mamma raudāja. Man bija deviņi ar pusi gadi, un, protams, es neapzinājos, cik nopietna bija situācija. Tad mēs uz ielām ieraudzījām cilvēkus halātos un istabas čībās. Tas Igaunijā bija kas neiedomājams. Tie bija bēgļi. Un viņu bija daudz. Viņiem palīdzību piedāvāja visi. Pilnīgi VISI.’’

 

Virs atomreaktora strādāja gandrīz tūkstotis helikopteru, un veselo pilotu skaits strauji saruka. Pilotiem, kuri atradās Afganistānā, tika pavēlēts doties uz Pripjatu.

 

2.maijā Pripjatas iedzīvotāji cerēja atjaunot iznīcināto reaktoru uz Oktobra revolūcijas gadadienu. Vakarā sākās evakuācija 30 kilometru zonā ap Pripjatas pilsētu. Likvidatori, kuri uz notikuma vietu bija devušies pirmie, slimnīcās mira. Ārsti nēsāja aizsargtērpus, lai pasargātu sevi no pacientu izstarotās radiācijas.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoEsmu austrietis un... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
8.

‘’Esmu austrietis, un piedzimu 1983.gadā. Mana drauga tētis piedalījās kaut kādās militārās apmācībās, kad sākās radioaktīvais lietus. Militārās amatpersonas tobrīd noteikti zināja par visu, bet negrasījās pasargāt savus kareivjus. Mana drauga tētis nomira no vēža deviņdesmito gadu sākumā. Mūsu kaimiņš lietus laikā izgāja pastaigāties ārā. Pēc dažām nedēļām viņam nogāja visi mati, kuri tā arī nekad neatauga.

Atceros, ka skolas laikā visiem sākumskolēniem un bērnudārzniekie deva joda tabletes.’’

 

Eksperti saprata, ka radioaktīvā degviela no eksplodējušā reaktora varētu izkausēt cementu un nokļūt ūdenī, kas varētu novest pie vēl vienas katastrofālas eksplozijas. Trīs inženieri bez jebkādiem aizsargtērpiem devās iekšā pa pusei applūdušajā telpā un atbrīvojās no ūdens.

 

Ogļrači kopā ar Kijevas metro būvnieku brigādi izraka tuneli dzesēšanas sistēmai un uzcēla aizsargsienu, kas neļautu degvielai nokļūt zemūdens avotos, Dņepras upē un Melnajā jūrā. Viņi pat uzcēla dambi Pripjatas upei.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoMēs studenti no... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
9.

‘’Mēs, studenti no Kijevas, atgriezāmies no brīvdienām un nesapratām, cik nopietni viss ir. Vilciena konduktori skatījās uz mums kā uz jukušajiem un jautāja: ‘’Visi dodas uz Odesu. Kādēļ jūs dodaties atpakaļ?’’ Mums tika pavēlēts atgriezties, citādi mēs tiktu izslēgti no skolas. Tāpēc mēs atgriezāmies, salasījām pāris lilijas un apēdām dažas radioaktīvas zemenes…’’

 

Likvidatori ap savam teltīm uzcēla svina vairogus, lai pasargātu sevi no radiācijas. Apkārt valdīja kapa klusums. Bija daudz ārstu un fotogrāfu. Cilvēki bieži mazgājās un pārģērbās.

 

15.maijā pirmā likvidatoru brigāde devās prom. Valērijs Legasovs un daži citi zinātnieki palika, lai turpinātu darbu pie vairoga ap reaktoru izstrādes.

 

23.maijā izcēlās ugunsgrēks pie iznīcinātā reaktora kodola. Vajadzēja 8 stundas, lai ugunsgrēku nodzēstu. Ugunsdzēsējiem tikai aizliegts teikt ārstiem, kas ar viņiem noticis.

Attēls no: brightside.me
lsquorsquoMūsu militārā bāze... Autors: The Diāna Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja
10.

‘’Mūsu militārā bāze atradās uz lauka starp diviem ciematiem. Cilvēkiem netika ļauts šeit dzīvot, bet kareivjiem ļāva. Mēs dzīvojām teltīs pa 36-38 katrā, gulējām divstāvu gultās un mums bija divas krāsniņas. Mums piegādāja ēdienu, bet ne malku. Izmantojām vietējo malku. Lai apturētu radiācijas izplatību, tika aprakti veseli ciemati. Daži puiši teltīs mēģināja sasildīties, izmantojot miniatūrus atomreaktorus. Viņi saņēma lielāku radiācijas devu nekā likvidatori.’’

Sergejs Šalkevičs, Černobiļas likvidators

 

30 kilometru ekskluzīvajā zonā notika dažādi izklaides pasākumi. Pirmais uzstājās Džozefs Kobzons. Viņa priekšnesums notika pilsētas administrācijas ēkā, kurā radiācijas līmenis bija ārkārtīgi augsts. Pēc tam uzstājās arī Valērijs Leontjevs, Alla Pugačova, Na Na un citi.

 

Augustā Legasovs devās uz Vīni, lai pastāstītu pasaulei par notikušo. Viņš teica, ka tā esot bijusi cilvēka kļūda. Kad viņš notikumu komentēja PSRS, viņš teica, ka eksplozija notikusi tehnikas dēļ un ka vainīgs bijis pats reaktors. Viņš lūdza valdību pārstāt izmantot šāda tipa atomreaktorus. Lūgumu noraidīja. Novembra beigās virs Černobiļas atomreaktora tika uzlikts sarkofāgs. Tas ar laiku sāka sodalities, tādēļ 2010.gadā sākās jauna sarkofāga būvniecība. Tam vajadzētu kalpot 100 gadus.

Attēls no: brightside.me
1
473
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [54]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
blusu_kerajs avatars
Medaļa BestsellersMedaļa Admins iesakaMedaļa Sensācija
  blusu_kerajs 18.06.19 00:12
23
0

Es domāju, ka Černobiļas avārijai vajadzētu būt labam mācību materiālam visām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā nerīkoties kritiskās situācijās, nevis būt par pamatu paņirgāties par PSRS nespēju būt rīcībspējīgai!

Starp citu, vai kāds ir padomājis par civilās aizsardzības situāciju Latvijā, kopš no mūsu valsts NZ (neaizskaramo rezervju) noliktavām ir izņemts pats elementārākais - derīguma termiņa beigas piedzīvojušās gāzmaskas, ar kurām teorētiki vajadzētu nodrošināt VISUS teritorijā atrodošos civilos?!

Ja rīt notiktu kāda avārija vai ķīmiskā sabotāža - vienīgais glābiņš ko spētu piedāvāt valsts - būs mitrs dvielis no jūsu pašu vannas istabas, un tas arī ir tikai tajā gadījumā, ja par šādu galēja līdzekļa noderīgumu jūs kāds būs painformējis!!!!

JavascriptPilots avatars
Medaļa BērndārznieksMedaļa Spoks
  JavascriptPilots 18.06.19 07:45
15
0

Centīgi un daudz rakstīts, bet ar daudzām nepilnībām un apšaubāmiem faktiem. Vai pats spēj vispār iztēloties "miniatūrus atomreaktorus" teltīs, lai sasildītos? Bojāto reaktoru mēģināja apbērt ar smiltīm un boru nevis aplaistīt ar kaut ko.

coldasice avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa Redaktors iesakaMedaļa Recidīvists
  coldasice 18.06.19 06:53
11
0

atbildot uz Epicents komentāru " Ko sestdienā bērni meklēja skolā? ... "

PSRS laikā,ilgu laiku sestdienās bija jāiet uz skolu,tāpēc arī pamatskola bija 8klases un vidusskola 10...

9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 18.06.19 15:29
9
0

Ok, pardon, par datumu kļūdījos. Bet neatceļ visu pārējo bulšitu. Īsumā:

- Kas tie par darbiniekiem, kas devās prom ar kuģi? Darbs atomelektrostacijā nebeidzās - pārējie reaktori ta turpināja darboties vēl ilgi.

- Kādi tumši dūmi? Visos video no notikuma virs reaktora kūp mazliet gaišu dūmu, nekā tāda, ko varētu nosaukt par mutuļošanu. Un par to, ka kkas ir noticis, gan jau ka tauta zināja, jo sprādzienu diez vai varēja nedzirdēt.

- Kā ārsti jau pirmajā dienā varēja izrakstīt jodu, ja par avāriju neviens vēl oficiāli nezināja?

- Pripetes iedzīvotāji nevarēja vērot `saulrietu virs reaktora`, jo stacija/reaktors atrodas uz dienvidaustrum-austrumiem no Pripetes...

- Maijā slimnīcās mira ugunsdzēsēji un tie AES darbinieki, kas bija dabūjuši letālu dozu jau pirmajā naktī, nevis likvidatori.

- PSRS nebija politiķu, bija partijas (un nevis CPSU bet PSKP) darbinieki. Un viņi ar nemaz tik brīvi nekur mukt paši uz savu galvu nevarēja...

- Miniatūrie atomreaktori, protams, arī iespārda.

Dadzis72 avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Zoles 3000 spelesMedaļa Maska
  Dadzis72 18.06.19 11:51
9
0

Džozefs Kobzons - šādu vēl nebiju dzirdējis  

Bet skan diezgan labi 

Ciepanick avatars
Medaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa Patīk komentārsMedaļa Soarkana Rūžeņa
  Ciepanick 18.06.19 09:43  
5
0
atbildot uz salinas komentāru " Īsti precīzi neatceros, bet mācīšanos setdien... "

Es 87. uzsāku mācības skolā un mācījos arī sestdienās. Neatceros vairs kā bija otrajā klasē. Tā kā ....
Leo111xx avatars
Medaļa VUGD priekšnieksMedaļa Olu mednieksMedaļa Intelektuālis
  Leo111xx 23.06.19 11:25  
5
0
Paldies par rakstu.loti maz par to zināju.
Epicentrs avatars
Medaļa DarbaholiķisMedaļa KomiķisMedaļa Docents
  Epicentrs 18.06.19 11:00
5
0

"Černobiļā notika katastrofa, un neviens tai nebija gatavs"

Nu, kā nebija gatavs? Atomkaram, ķīmiskajam un bioloģiskajam iebrukumam visu laiku gatavojās. Bija neskaitāmas bruņumašīnas, helikopteri, gāzmaskas, ķīmiskās aizsardzības tērpi, bunkuri utt.

Vienkārši nebija reālas pieredzes.

Autobusus saorganizēt sestdienas dienā gan bija diezgan problemātiski. Nebija ne mobilo telefonu, ne e-pastu.

 

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 18.06.19 10:23
4
0

atbildot uz Epicents komentāru " Ko sestdienā bērni meklēja skolā? ... "

PSRS laikos bērni arī sestdienās gāja uz skolu.. - tā tas bijā visā PSRS .. to atcēla kautkad ap '86-87 gadu - bet katrā republikā atsevišķi - škiet ka Latvijā tas notikās mazliet ātrāk ...

9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 19.06.19 23:42
4
0

‘’Mana mamma ir no Vācijas. Viņa teica, ka pēc negadījuma viņiem tika aizliegts mežā lasīt sēnes. Vairākus mēnešus neviens uzturā nelietoja pienu. Sēnes Vācijā neēd joprojām, jo augsne esot saindēta. Tāpat neviens neēd mežacūku gaļu.’’

Paraoniķi.

1991.gadā radiācijas līmenis reaktora tuvumā joprojām bija ļoti augsts – 171 mikrotrentgens stundā (normāli 20-25).

Tas `normāli` ir dabīgais fons, tā pārsniegums vēl nav automātiski kaitīgs. 170 mikrorentgeniem stundā atbilst aptuveni 15 milizīvertiem gadā - kas ir vairāk kā 3 reizes nekā atļautā gada doza darbiniekiem, kas strādā ar radiāciju (60 milizīverti gadā).

Būs nepieciešami vēl 1000 gadi, lai izzustu bīstamās ķimikālijas.

Būsim precīzi - izotopi, nevis ķimikālijas. Ne tuvu nav viens un tas pats.

Tomēr reālais skaits cilvēku, kuriem ir vai vēl tikai radīsies veselības problēmas šīs katastrofas dēļ, ir mērāms miljonos.

Tas, ka cietušo skaits ir lielāks kā oficiālie 50 cik tur cilvēki - taisnība, bet izvērtēt, kurš onkoloģijas pacients (pat tad, ja viņš ir bijušais likvidators) ir Černobiļas upuris un kurš - ne, nav īsti iespējams. Kancerogēni ir mums arī daudzu pavisam citu iemeslu dēļ.

salinas avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa MasonsMedaļa Masons
  salinas 18.06.19 08:01
4
0

atbildot uz coldasice komentāru " PSRS laikā,ilgu laiku sestdienās bija jāiet ... "

Īsti precīzi neatceros, bet mācīšanos setdienās pārtrauca ar nākamo mācību gada sākumu pēc pārejas uz 5 dienu darba nedēļu 1966 vai 1967 gadā.

toffiks avatars
Medaļa NostradamsMedaļa RainisMedaļa Dienas joks
  toffiks 18.06.19 17:51
3
0

miniatūrie atomreaktori?  

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 19.06.19 08:58
2
0

atbildot uz RandomUser komentāru "Josifs Kobzons. Kà par brīnumu, nodzīvoja diezg... "

99% radiācijas briesmas ir no putekļiem. Ieelpojot radioktīvos putekļus tie nosēžās plaušās un var starot visu mūžu, un vēl 10 tūkstošus gadu pēc tam ...  otra bīstamība ir apēst.. tas pats.. radioktīvie izatopi nonāk asinīs un tālāk uzkrājās audos.. 

Par to ieelpošanu, apēšanu tieši šī iemesla deva joda tabletes, jo radioktīvais joda izatops mēdz uzkrāties vairogdziedzerī, ja organismam ir joda pārpilnība (tabletes), tad tā teorētiski nenotiek....

Pats starojums, dod tikai 1% no ilgtermiņa kaitējuma - ja vispār ko dod.. - palielinās iespēja ka kādā vietā tiks bojāta DND, kas izraisīs vēzi ...

Protams saņemot milzu starojuma devu ir cits stāsts - tur burtiski tiek saārdīta imūnsistēma, asinsrades sistēma un citas lietas - faktiski organisms tiek uzcepts.. bet tad sekas iestājās ļoti ātri.. 

Tātad ja neieelpoji putekļus, neēdi neko, nedzēri.. tad ja nenomiri pirmā gada laikā - iespēja nodzīvot līdz dabīgam vecumam ir ļoti liela.. 

P.S. nevajag aizmirst, ka mēs visi katru dienu saņemam zināmu radiācijas devu, ja konkrētais starojums uzkrātos, tad cilvēki mirtu no staru slimības, nevis vecuma.

gelandewagen avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  gelandewagen 18.06.19 11:38
2
0

atbildot uz Grey Wolf komentāru " Noteikti nē.. par visiem 1000% procentiem pat... "

Vēl 90./91. mācību gadā 1.ģimnāzijā sestdienās bija stundas, pie tam ne tās mīļākas stundas - latviešu valoda un literatūra, katra pa 2 gab un audzināšanas stunda. Tad visi besījās.

Bet patiesību par katastrofu ČAES mēs uzzināsim 2036.gadā, kad beigsies 50.gadu noilgums. Es esmu pārliecināts, ka vaina vairāk bija reaktorā un mazāk personālā, pie tam arī personāla vaina sadalījās vairāk militāristu kļūdās nekā civilo iznženieru kļūdās. Personāls vienkārši nezināja, ko darīt, kad jauda krītas pie tam nekontrolētā veidā. Ja nebūtu militāristu uzstājīgie pieprasījumi par katru cenu veikt eksperimentu (kuru varēja arī vispār neveikt, jo tajā dienā ukrainā vienam TEC radās problēmas, ko daudzi aizmirst pieminēt, un TEC kopā ar AES nodrošina stabilitāti un bāzes jaudu, HES sedz pīķa stundas patēriņus, eksperiments tika pārcelts uz nakti, kad varēs samazināt sistēmas bāzes jaudu), pie šādas tehnogēnās kļūdas reaktors tiek atslēgts, pilnībā atdzesēts un pēc 72 stundām tiek palaists pa jaunu (var arī pēc 48h, ja tiek veikti visi sagatavošanas darbi, bet steiga aptumšo prātu).

p.s. problēmu ir radījis cits RBMK fenomens - ielaižot visus neitronus slāpējošos stieņus, reaktora jauda īslaicīgi palielinās. Ja dzesēšana strādā, īsslaicīgs jaudas palielinājums nerada bīstamību, jo ūdens nepaspēj pārsniegt kritisko vērtību. Kāpēc tas tā notiek, to neviens nezina. Bet šis faktors bija arī Ignalinas AES slēgšanai, jo tajā bija 2 RMBK tipa reaktori, kā arī gribēja vēl 2 uzstādīt.

Pēc ČAES avārijas visi zina, ka dzesēšanu nedrīkst atslēgt nekādā gadījumā. Tāpēc esmu pārsteigts par japāņu rīcību fukušimas gadījumā, kad vajadzēja jau tajā pašā stundā, kad atslēdzās visas sistēmas, kaut vai atdzīt pažarnieku autiņus un sūknēt ūdeni kaut vai no jūras iekšā, tādā veidā vismaz būtu novērsti sprādzieni. Fukušimā bija VVR tipa reaktori.   

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 18.06.19 11:50
2
0

atbildot uz gelandewagen komentāru " Vēl 90./91. mācību gadā 1.ģimnāzijā sestdienā... "

Par Fukušimu piekrītu. Bet cik esmu sapratis, tur nostrādāja Japānu tradīcijas - neko nedrīkst darīt bez priekšnieka ziņas.. kamēr visi priekšnieciņi nav apstiprinājuši ..  - starp citu - tie paši krievi piedāvāja nodrošināt armijas ģenerātorus Fukušimai- lepni atteicās.. -  - jo tur jau vienkārši salēja rezerves akumulātorus- kuri zināmu laiku turēja... (šiet ka viss aizgaja pa gaisu kādā 3 dienā).. /iespējams ka kļūdos/ .. 

Bet zinot par milzu postijumiem citur- šamie laikam nepadomāja par vel nopietnākām sekām.. 

- Secinājums- atomspēstacijas ir samērā drošas, ja vien pie vadības nav idioti.. 

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 18.06.19 18:24
2
0

atbildot uz 9K116 komentāru " Ok, pardon, par datumu kļūdījos. Bet ne... "

kā ar kādu kuģi? Ar kosmisko kuģi, jo jūras, upes jau tur nav... 

The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 18.06.19 14:55
2
0

atbildot uz 9K116 komentāru " Rakstā ir TIK daudz muļķību... Sāksim j... "

Bet... maijs jau īsti nefigurē. 26. aprīlis bija sestdiena.

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 18.06.19 12:17
2
0

atbildot uz Epicents komentāru "Bijušie vietējās izpildkomitejas pārstāvji liel... "

Organizēt sāka.. imitējot kādas darbības..  Par panikas celšanu - 25 gadi labākajā gadijumā, faktiski nošaušana- pants Dzimtenes nodevība.. - neko norganizēja- tik stāsta, piesedzot savu pakaļu.. - savas ģimenes un radus aizsūtija tālāk.. tas arī viss... 

- tas ka bija zināms ko darīt, tas fakts, tikai PSRS - tāds bardaks ka maz nelikās.. 

Epicentrs avatars
Medaļa DarbaholiķisMedaļa KomiķisMedaļa Docents
  Epicentrs 18.06.19 12:11
2
0

atbildot uz Grey Wolf komentāru " Kādas problēmas pašus autobusus dabūt, šoferu... "

Bijušie vietējās izpildkomitejas pārstāvji lielījās, ka sākuši organizēt evakuāciju vēl pirms Maskavas rīkojuma. Jo redz bija civilās aizs. dokumenti, kuros atrunāts pie kādiem radiācijas līmeņiem jāsāk evakuācija, un par nerīkošanos arī bija paredzēta atbildība.

Grey Wolf avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas doma
  Grey Wolf 18.06.19 12:45
2
0

atbildot uz Epicents komentāru " Lūk, tagad Tu nonāc pretrunās. Bardaks, tieš... "

Nekādas telegrammas.. iebrauc autoparkā un savāc visus busus kas stāv .. - nekādu problēmu.. - jā šoferus kas aizmuka no darba, tā arī nenosūtija, lielu daļu "likvidātoru" vienkārši noķēra uz ielas - vārda tiešākā nozīmē.. noķēra, atbilstošs vecums- viss.. mājās vairs netiec...  Liela daļa jau sākumā neko nezināja.. atnāca uz darbu, un viss, tur arī savāca... ateikties nevarēji (precīzāk varēji, bet tās draudēja ar smagu pantu- dzimtenes nodevība).. - visi autobusi PSRS bija valsts īpašums (nosacīti, arī kolhozu- kas itkā bija privāts)... 

- degvielu uzpildīt- ta tikai privātajiem degvielas nebija- armija to lēja grāvjos.. salēja cik vajadzēja..., jo visu operāciju kordinēja armija - faktiski kara laika apstākļi...  

- neviens jau tā nesūtija, sākumā tajos autobusos, savāca "likvidātorus", un tad prapora pavadībā - kolonnās sūtija uz turieni..  

- pie tam daļa tikai autobusā uzzināja kur tiek vesta...   

papildus- VISUS, pilnīgi visus sakarus PĀRVALDIJA ARMIJA... nekādas telegrammas - tiešie zvani, kur vajag...  Tas civilie nevarēja sazvanīt- armija varēja noorganizēt sakarus pāri visai PSRS dažu minūšu laikā.. 

« 1  2  3 »