local-stats-pixel fb-conv-api

Černobiļas katastrofa: Tas, ko seriālā neparādīja55

521 1

Viss sākās 1986.gada 26.aprīļa pulksten 01:23. Notika divi sprādzieni, pēc kuriem gaisā virs reaktora numur 4 bija redzama gaisma. Reaktorā izcēlās ugunsgrēks. Jau šajā brīdī rodas pirmais reaktora upuris – viens no reaktora darbiniekiem.

521 1 55 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 55

0/2000

Es domāju, ka Černobiļas avārijai vajadzētu būt labam mācību materiālam visām valstīm, tostarp arī Latvijai, kā nerīkoties kritiskās situācijās, nevis būt par pamatu paņirgāties par PSRS nespēju būt rīcībspējīgai!

Starp citu, vai kāds ir padomājis par civilās aizsardzības situāciju Latvijā, kopš no mūsu valsts NZ (neaizskaramo rezervju) noliktavām ir izņemts pats elementārākais - derīguma termiņa beigas piedzīvojušās gāzmaskas, ar kurām teorētiki vajadzētu nodrošināt VISUS teritorijā atrodošos civilos?!

Ja rīt notiktu kāda avārija vai ķīmiskā sabotāža - vienīgais glābiņš ko spētu piedāvāt valsts - būs mitrs dvielis no jūsu pašu vannas istabas, un tas arī ir tikai tajā gadījumā, ja par šādu galēja līdzekļa noderīgumu jūs kāds būs painformējis!!!!

25 0 atbildēt

Centīgi un daudz rakstīts, bet ar daudzām nepilnībām un apšaubāmiem faktiem. Vai pats spēj vispār iztēloties "miniatūrus atomreaktorus" teltīs, lai sasildītos? Bojāto reaktoru mēģināja apbērt ar smiltīm un boru nevis aplaistīt ar kaut ko.

17 0 atbildēt

Ok, pardon, par datumu kļūdījos. Bet neatceļ visu pārējo bulšitu. Īsumā:

- Kas tie par darbiniekiem, kas devās prom ar kuģi? Darbs atomelektrostacijā nebeidzās - pārējie reaktori ta turpināja darboties vēl ilgi.

- Kādi tumši dūmi? Visos video no notikuma virs reaktora kūp mazliet gaišu dūmu, nekā tāda, ko varētu nosaukt par mutuļošanu. Un par to, ka kkas ir noticis, gan jau ka tauta zināja, jo sprādzienu diez vai varēja nedzirdēt.

- Kā ārsti jau pirmajā dienā varēja izrakstīt jodu, ja par avāriju neviens vēl oficiāli nezināja?

- Pripetes iedzīvotāji nevarēja vērot `saulrietu virs reaktora`, jo stacija/reaktors atrodas uz dienvidaustrum-austrumiem no Pripetes...

- Maijā slimnīcās mira ugunsdzēsēji un tie AES darbinieki, kas bija dabūjuši letālu dozu jau pirmajā naktī, nevis likvidatori.

- PSRS nebija politiķu, bija partijas (un nevis CPSU bet PSKP) darbinieki. Un viņi ar nemaz tik brīvi nekur mukt paši uz savu galvu nevarēja...

- Miniatūrie atomreaktori, protams, arī iespārda.

12 0 atbildēt

Džozefs Kobzons - šādu vēl nebiju dzirdējis emotion 

Bet skan diezgan labi 

11 0 atbildēt

‘’Mana mamma ir no Vācijas. Viņa teica, ka pēc negadījuma viņiem tika aizliegts mežā lasīt sēnes. Vairākus mēnešus neviens uzturā nelietoja pienu. Sēnes Vācijā neēd joprojām, jo augsne esot saindēta. Tāpat neviens neēd mežacūku gaļu.’’

Paraoniķi.

1991.gadā radiācijas līmenis reaktora tuvumā joprojām bija ļoti augsts – 171 mikrotrentgens stundā (normāli 20-25).

Tas `normāli` ir dabīgais fons, tā pārsniegums vēl nav automātiski kaitīgs. 170 mikrorentgeniem stundā atbilst aptuveni 15 milizīvertiem gadā - kas ir vairāk kā 3 reizes nekā atļautā gada doza darbiniekiem, kas strādā ar radiāciju (60 milizīverti gadā).

Būs nepieciešami vēl 1000 gadi, lai izzustu bīstamās ķimikālijas.

Būsim precīzi - izotopi, nevis ķimikālijas. Ne tuvu nav viens un tas pats.

Tomēr reālais skaits cilvēku, kuriem ir vai vēl tikai radīsies veselības problēmas šīs katastrofas dēļ, ir mērāms miljonos.

Tas, ka cietušo skaits ir lielāks kā oficiālie 50 cik tur cilvēki - taisnība, bet izvērtēt, kurš onkoloģijas pacients (pat tad, ja viņš ir bijušais likvidators) ir Černobiļas upuris un kurš - ne, nav īsti iespējams. Kancerogēni ir mums arī daudzu pavisam citu iemeslu dēļ.

6 0 atbildēt

"Černobiļā notika katastrofa, un neviens tai nebija gatavs"

Nu, kā nebija gatavs? Atomkaram, ķīmiskajam un bioloģiskajam iebrukumam visu laiku gatavojās. Bija neskaitāmas bruņumašīnas, helikopteri, gāzmaskas, ķīmiskās aizsardzības tērpi, bunkuri utt.

Vienkārši nebija reālas pieredzes.

Autobusus saorganizēt sestdienas dienā gan bija diezgan problemātiski. Nebija ne mobilo telefonu, ne e-pastu.

6 0 atbildēt
Paldies par rakstu.loti maz par to zināju.
5 0 atbildēt

miniatūrie atomreaktori? emotion 

3 0 atbildēt

Ko sestdienā bērni meklēja skolā?

3 1 atbildēt

Mazliet paturpināsim antibulšitu:

Ugunsdzēsēji notikuma vietā ierodas bez nekādiem īpašiem aizsarglīdzekļiem un saņem milzīgu radiācijas devu.

A viņiem arī nekādi aizsarglīdzekļi nepalīdzētu. Vienīgā alternatīva, kā sevi no radiācijas pasargāt, būtu bijis neierasties un nedzēst. Bet tad avārijas sekas visdrīzāk būtu vēl traģiskākas.

 2.maijā Pripjatas iedzīvotāji cerēja atjaunot iznīcināto reaktoru uz Oktobra revolūcijas gadadienu.

2. maijā Pripetes iedzīvotāji jau sen vairs neatradās Pripetē un visdrīzāk ka viņus satrauca citi, daudz ikdienišķāki un sadzīviskāki jautājumi (kur dzīvot, kur strādāt, kas vispār būs tālāk, vai tiešām visa iedzīve Pripetē pagalam).

Likvidatori ap savam teltīm uzcēla svina vairogus, lai pasargātu sevi no radiācijas.

Nu pirmkārt, kur viņi ņēma tik daudz svina, lai izveidotu kvadrātmetriem lielus vairogus, un uz kā viņi tos balstīja? Otrkārt, uz to brīdi, kad ieradās likvidatori (kas vairs nebija ne AES darbinieki, ne ugunsdzēsēji no sākotnējām brigādēm), starojošā radiācija jau vairs nebija tāds drauds, kā putekļi un higiēnas neievērošana.

23.maijā izcēlās ugunsgrēks pie iznīcinātā reaktora kodola. Vajadzēja 8 stundas, lai ugunsgrēku nodzēstu. Ugunsdzēsējiem tikai aizliegts teikt ārstiem, kas ar viņiem noticis.

Nekomentēšu.

Mūsu militārā bāze atradās uz lauka starp diviem ciematiem. Cilvēkiem netika ļauts šeit dzīvot, bet kareivjiem ļāva.

Jā, doh, tāpēc ka cilvēki tur turpinātu dzīvot visu mūžu, bet kareivji tikai tik ilgi, cik ilgtu viņu komandējums (nezinu, cik tas bija, bet diez vai ilgāks kā pāris mēneši). Tā ir būtiska starpība.

Augustā Legasovs devās uz Vīni, lai pastāstītu pasaulei par notikušo. Viņš teica, ka tā esot bijusi cilvēka kļūda.

Un nav jau nepatiesība, atrubīt visas iespējamās automātiskās aizsardzības sistēmas plus izvilkt no aktīvas zonas ārā visus vadības stieņus = padarīt reaktoru nevadāmu. Kas neizslēdz to, ka nevadāmību lielā mērā veicināja arī konstruktīvās un ekspluatācijas procedūru dokumentācijas nepilnības.

1 0 atbildēt

Atceros to dienu.... bija anormāls karstums

1 0 atbildēt

Rakstā ir TIK daudz muļķību... Sāksim jau ar to, ka 1986. gada 26. maijs bija PIRMDIENA.

1 0 atbildēt

raksts labs,viss jau n tās reizes lasīts,bet cik zinu,tad militārisitiem ir mācības nevis apmācības..

1 0 atbildēt

emotion

0 0 atbildēt

👌

0 0 atbildēt

Interesanti emotion  emotion 

0 0 atbildēt

Sekas Černobiļai jutīsim vēl ilgi. Radiācija izplatījas daudzos veidos, tostarp ar no zonas izbēgušajiem dzīvniekiem un no avārijas zonas izvestajiem priekšmetiem. Likvidatori no nabadzīgiem PSRS reģioniem, tā vietā, lai mantas apraktu, kā bija paredzēts, šo to nosūtīja uz mājām... 

Reiz skolā jautājām ķīmijas skolotājai, kādas veselības problēmas varētu piemeklēt 1986. gada pavasarī un vasarā dzimušos. Viņa atbildēja, ka vairāk riskam pakļauti 1986. rudenī un 1987. gada sākumā dzimušie. Pirms 2 gadiem apmeklēju prezentāciju, kurā bija apkopoti dati par zīdaiņu mirstību - 7 mēnešus pēc Černobiļas bija vērojams krass pieaugums.

0 0 atbildēt
Biju tur pirms kāda laika. Nekur nav tāds miers. Klusums.
0 0 atbildēt

Es laikam vēl īsti neesmu informēta, bet no kā tā katastrofa izcēlās?  emotion 

0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt