Mirklis neuzmanības uz visiem laikiem mainīja kāda dzelzceļa strādnieka dzīvi, kad viņš 1848. gadā klāja sliedes Vermontā, ASV. 25 gadus vecais Fineass Geidžs netīšām iedūra metru garu dzelzs stieni tieši klints iedobē, kur atradās šaujampulveris. Dzirkstele aizdedzināja pulveri, kas ar blīkšķi eksplodēja, bet dzelzs stienis atlēca no klints iedobes un izurbās cauri Geidža galvaskausam. Šokētie aculiecinieki lūkojās uz ievainoto Geidžu, kurš bija apkritis augšpēdus un gulēja asins peļķē. Asinis strūklām plūda pa abiem caurumiem – zem acs un galvasvidū. Pēc pāris minūtēm Geidžs piecēlās un sāka runāties ar pārējiem, it kā nekas nebūtu noticis. Darbabiedri tomēr aizveda viņu pie ārsta, kurš konstatēja, ka pa galvaskausa caurumu izspiesta „pustase smadzeņu masas”. „Es ceru, ka mans ievainojums nav nopietns,” Geidžs sacīja ārstam, kamēr asinis iekrāsoja sarkanu kušeti, uz kuras viņš gulēja.
Lai vai kā, Geidžs neizprotamā kārtā itin drīz atlaba, un fiziskie bojājumi ārēji bija nelieli – zaudēta redze vienai acij un noslīdējis plakstiņš. Tomēr no iepriekšējā Geidža bija palikusi vairs tikai ēna. Agrāk sirsnīgais ģimenes loceklis bija kļuvis par bezjūtīgu garastāvokļa cilvēku, kas meloja un bārstīja jēlības. Viņam bija zudusi spēja jebko mīlēt un pieņemt lēmumus. Fineass Geidžs tā arī nevarēja atgriezties darbā un līdz pat nāvei 1860. Gadā iztiki pelnīja ar dažādām sīkām nodarbēm. Viena no tādām bija sevis izrādīšana cirka un tirgus laukumos, kur viņš pozēja ar sešus kilogramus smago dzelzs stieni, kas bija caururbis viņa galvu. Tagad, kad veikti Geidža galvaskausa mērījumi, ir zināms, ka viņam bija traumēta pieres daiva, un tieši tas izraisīja personības izmaiņas.
Cerams, ka patika!