Tilti ASV vai arī kur citur pasaulē jau ir pastāvējuši ilgi pirms Bruklinas tilta konstrukcijas. Tiesa, tie nav bijuši tik lieli. Tilta būvniecība sākās 1869. g. kā hibrīds starp suspensijas un vanšu tiltu.
Tilta balsti tika izīrēti kā vieta kur uzglabāt vīnu, tādā veidā arī apmaksajot tilta būvniecību. Pats tilts bija Džona Augustusa Roblinga meistarbs, pie kura viņs strādāja vairāk nekā 10 gadus. Pēc plānu apstiprināšanas vajadzēja 14 gadus, lai tiltu pabeigtu. Tas oficiāli tika atvērts 1883. g. 24. maijā.
Pēc tilta atklāšanas no Bruklinas uz Manhetenu devās vairāk nekā 2000 transporta līdzekļi un 150 000. Tas nebija ērts savienojums ņujorkiešiem, bet gan arī izklaide pārējai pasaulei. Mašīnām kļūstot izplatītākām arī tiltam vajadzēja vairāk aprūpes.
Eižens de Salignaks bija oficiālais Ņujorkas tiltu fotogrāfs no 1906. līdz 1934. g. Laikā, kad pilsēta pārvērtās no zirgu pajūgu pilsētas par debesskrāpju metropoli. Viņš arī uzņēma 1914. g. 7. oktobrī bildi, kur strādnieki krāso tiltu un ir izkārtojušies uz tilta vantīm gandrīz vai "muzikāli".
Pats fotogrāfs vēsturniekiem ir diezgan noslēpumaina personība. Neviens pat nezināja par šīm fotogrāfijām, kas atradās arhīvā, līdz 1999. g., kad tās pamanīja kāds no arhīva kuratoriem. SAvas karjeras laikā fotogrāfs uzņēma ap 20 000 fotogrāfijām. 1943. g. fotogrāfs mira, bet neviens īsti nezināja par viņa ieguldījumu līdz 1999. g. "atklājumam".
