Ekspedīcijai bija paredzēts kļūt par pirmo Antarktīdas šķērsošanu. Pēc Roalda Amudsena 1911.g. Dienvidpola sasniegšanas, pēc Ernesta Šakletona teiktā, šķērsošana bija palikusi kā viena no svarīgākajām lietām Antarktīdas ceļojumos. Gribot izdarīt nesasniedzamo, ekspedīcija kļuva par pēdējo lielāko Antarktīdas varoniskās izpētes laikmetā. Diemžēl ta cieta neveiksmi, bet tās dalībnieki pāris gadus atradās ārpus civilizācijas, cīnoties par savu atgriešanos.
Ekspedīcija sākās cerīgi. Tika pieaicināts arī slavens austrāliešu fotogrāfs Frenks Hurlijs, kas bija pazīstams arī kā piedzīvojumu meklētājs. Viņš bija piedalījies iepriekš vairākās Antarktīdas ekspedīcijās un bija kā oficiālais kara fotogrāfs abos pasaules karos, kur piedalījās kopā ar austrāliešu militārajiem spēkiem.
Viņa bija māksliniecisks stils un Hurlijs radīja daudzas iespaidīgas bildes. Viņš izmantoja iestudētas scēnas, kompozītattēlus un manipulāciju ar attēliem.
Agrīnajās krāsainajās fotogrāfijās var redzēt Šakletona nelaimīgā kuģa "Endurance" ceļojumu. Kuģis bija iesalis ledos un 1915.g. ziemu pavadīja Antarktīdā. Vēlāk tas nogrima, bet komandai izdevās izdzīvot. Viņu brīnumainā izdzīvošana uz neilgu laiku ļāva cilvēkiem atslēgties no kara laika ziņām.
