Ar šīm sievietēm nevar strīdēties. Viņas bija varenas un ietekmīgas Amerikas noziedznieces, kas nav baidījušās iet pāri līķiem. Pasaule jau tā ir bīstama vieta un šīs sievietes nav izdarījušas neko, lai tā tāda nebūtu. Vīrieši ir dominējuši noziedznieku pasauli, bet ne visiem, atšķirībā no šīm sievietēm, ir aizraujošs stāsts ko pastāstīt. Viņas bija zagles, bandu karalienes, krāpnieces un daudz kas cits. Viņām bija ne tikai nāvīgs paskats...
Bonija Parkere
Neapšāubāmi Parkere bija pati slavenākā Amerikas gangstere, jo viņas pārinieks bija Klaids. Viņi aplaupīja bankas "valsts ienaidnieku ērā" 1931-1934. gados, kad noziedznieku varoņdarbi viņus padarīja par zvaigznēm.
Parkere piedzima Rovenā, Teksasā. Viņa iemantoja reputāciju ar apķērību un vaļsirdīgumu. Klaidu Barovu viņa satika 1930.g. Lai arī Bonija bija precējusies, viņi kopā aizbēga. Papildus banku aplaupīšanai un nogalināšanai, viņi radīja leģendu pateicoties uzņemtajai fotosesijai Žoplinā, Misūri slēptuvē. Bildes, kas joprojām iedvesmo pārskatīt viņu dzīves, kas aprāvās apšaudē 1934.g. Viņai bija 23, bet viņam 25.
Ma Barkera
Neļaujiet iesaukai sevi apmuļķot. Arizona Donija Barkere tika uzskatīta par nežēlīgu sevieti sevis radītā matriarhāta iekārtā. 19 gadu vecumā apprecoties ar Džordžu Barkeru viņai pēcāk piedzima 4 dēli, bet Barkeri nebija vienkārša ģimene. Viņi kopīgi veica laupīšanas uz lielceļiem jau no 1910.g. Tas noveda arī pie slepkavībām. 1926.g. viens no dēliem - Hermans, izdarīja pašnāvību, lai izvairītos no aizturēšanas. Vēlāk citi trīs dēli tika arestēti un Arizonai nācās piedzīvot liesus gadus līdz viņa atkalapvienojās ar dēlu Fredu 1931.g. Viņus nogalināja FIB slēptuves ieņemšanas laikā 1935.g. Floridā. Lai arī ģimenes paziņas uzskatīja, ka Arizonai nebija aktīva loma noziegumu izdarīšanā, viņa ir tikusi nosaukta par pašu nežēlīgāko, bīstamāko un atjaudīgāko desmitgades kriminālo prātu
Mērija Surata
Mērijai un viņas vīram Merilendā piederēja taverna, kurā tika uzņemti Konfederācijas kareivji Amerikas pilsoņu kara laikā. Vīram nomirstot Mērija pārcēlās uz Vašingtonu, kur uzturēja pansiju. Tā vieta kļuva par tikšanos vietu konspiratoriem un Mērija tika iesaistīta sazvērestībā ar mērķi nogalināt Abrahamu Linkolnu. Viņa esot zinājusi par visiem plāniem un palīdzējusi iegādāties ieroci, kuru izmantoja slepkavībā viņas tavernā Merilendā. Viņa tika apsūdzēta un atzīta par vainīgu kopā ar citiem konspiratoriem. Viņa kļuva par pirmo sievieti ASV, kurai izpildīja nāves spriedumu 1865.g. 7. jūlijā.
Belle Stara
Dzimusi 1848.g. Belle kļuva par bēdīgi slavenu noziedznieci Mežonīgajos Rietumos - 19.gs. augošās ASV galējā rietumu daļā. Viņu saistīja ar citiem noziedzniekiem kā frenks un Džess Džeimsi. Tāpat vairākas reizes viņa bija arestēta. Pēdējos gados gan vēsturnieki ir atraduši pierādījumus, ka viņa ir izdarījusi mazāk noziegumu nekā tiek stāstīts. Viņu nogalināja 1889.g., bet slepkavu tā arī neatrada
Stefānija Sv. Klēra
Viņu sauca par Karalieni lielā Manhetenas daļā, bet viņas Harlemas mjā viņu pazina kā Sv. Klēras kundzi. Imigrante ar afrikāņu un franču asinīm nostabilizēja savu reputāciju 10 gadus pēc ierašanās ASV. Viņa aizsargāja savu apkārtni liecinot pret korumpētiem policistiem, panākot viņu atlaišanu. Viņai izdevās pat atturēt gansterus no nodevu ievākšanas Harlemā. Ar policijas virsnieku atbalstu viņa atturēja daudzus gansterus kā Holandietis Šulcs no Hārlemas pārvaldīšanas. Viņa pat esot aizsūtījusi mirstošajam Šulcam zīmīti ar tekstu "Ko sēsi, to pļausi"
Opāla "Maktraka" Longa
Savu iesauku viņa ieguva lielo izmēru dēļ, bet neviens neatļāvās viņu tā saukt atklāti. Viņa bija Džona Džilindžera Terora bandas locekle, par tādu kļūstot pateicoties precībām ar Raselu Klarku. Viņa rūpējas par visu bandu, ko viņa uzskatīja par savu ģimeni. Sliktāk sāka klāties pēc vīra aresta 1934.g. Viņa uzbruka policijai un vēlāk lūdzās no Džilindžera naudu sava vīra aizstāvībai. Viņas prasības viņu nodalīja no bandas. Vēlāk viņu arī arestēja. Lai arī viņa neliecināja pret saviem biedriem, viņu apžēloja un atbrīvoja 1934.g. novembrī.
Helēna Gilis
16 gadu vecumā viņa pieļāva liktenīgu kļūdu apprecoties ar Lesteru Gilis, kas vēlāk kļuva par noziedznieku Mazuli Nelsonu. 20 gadu vecumā viņai bija divi bērni un vieta Valsts ienaidnieku sarakstā, pateicoties savam vīram. Viņu vairāk uzskatīja par pavadoni nekā gangsteri, taču viņa atradās kopā ar vīru tā nogalināšanas brīdī 1934.g. 27. novembrī. Apšaudē tāpat mira 2 policisti.
Viņa slēpa savu vīru, par ko arī ieguva Valsts ienaidnieka statusu, bet pēc vīra nāves padevās un liecināja pret vīra līdzgaitniekiem, nodrošinot tiem mūža ieslodzījumu. Viņa pati nomira 50 gadus vēlāk, bet tika apglabāta blakus Lestera kapavietai Čikāgā.
Virdžīnija Hila
Tāpat pazīstama kā Flamingo vai gangsteru karaliene, viņa kļuva bēdīgi slavena kā Bagsija Sīgela draudzene. Nākusi no nabadzīgas ģimenes, viņa pārcēlās uz Čikāgu cerība iegūt slavu un laimi. Viņa to nedaudz ieguva strādājot par Alkapones grāmatvedi. Vēlāk pārcēlas uz Losandželosu, lai nodoties aktiermākslas ambīcijām. Tur viņa arī satika Sīgelu, kas viņas vārdā nosauca savu Flamingo viesnīcu, bet pats Sīgels izrādījas diezgan neveiksmīgs. Viņu nošāva 1947.g., bet Hila atteicās kaut ko liecināt par notikušo, apgalvojot, ka neko nezina. Hilas darījumi noziedznieku pasaulē turpināja plaukt līdz 1961.g., kad viņu atrada mirušu Austrijas slēpošanas kurortā. Nāves iemesls - miega zāļu pārdozēšana.
Perla Eliota
Lai arī bija saistīta ar dažādiem gansteriem, viņai bija pašai sava nodarbe - prieka nams Kokomo, Indianā ar policijas aizsardzību. Perlai bija pat sava sistēma kā ziņot policijai, ja bija vajadzīga palīdzība prieka namā.
Iestāde esot kalpojusi par slēptuvi Pierponta bandai pēc 1925.g. banku aplaupīšanas. Viņas loma kā Dilindžera mantzina nodrošināja viņai vietu 1933.g. Valsts ienaidnieku sarakstā ar rīkojumu policijai šaut, lai nogalinātu. Par spīti saviem bīstamajiem darījumiem un apšaubāmajām operācijām viņa mira 1935.g. 47 gadu vecumā no slimības, iespējams, ka vēža.
Evelīna "Billija" Frečete
Viņa bija uzticama Džona Dilindžera draudzene, kurai bija neparasta izcelsme. Franču un indiāņu atvase mācījās katoļu skolā, vēlāk vidusskolā. Pat ar izglītību darbu bija grūti atrast un viņa nokļuva Čikāgā. Dilindžeru viņa satika pēc sava pirmā vīra aresta. Viņa uzdzīvoja kopā ar Dilindžeru, pavadot to cauri visai valstij. Kopā viņi pārdzīvoja vairākas apšaudes.
Viņu arestēja par noziedznieka slēpšanu. Kad viņa atbrīvojās 1936.g. Dilidžers bija miris un savu kriminālo pieredzi viņa pārvērta jaunā karjerā. Viņa sāka ceļot apkārt ar lekciju ciklu "Noziedzība neatmaksājas". Viņa nomira pēc 33 gadiem.
"Ma Baker" ("Boney M") laikam ir centušies romantizēt otro daiļavu, četru bērneļu māmuķīti. "She knew how to die" 
. Paskaidroju nezinātājiem - vārds no Ma Barker mainīts uz Ma Baker labskanīguma dēļ...
