Šogad aprit 25 gadi kopš pasaulē plaši izskanēja informācija par 1989. gada 23.augustā organizēto Baltijas ceļu – unikālu un mierīgu masu demonstrāciju, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, lai veidotu 600 km garu cilvēku ķēdi caur trim Baltijas valstīm, vienojot Igauniju, Latviju un Lietuvu centienos pēc brīvības.
Milzīgs kauns visiem tiem, kas aptaujā nobalsos citādāk nekā "Jā".
No kādas Krievijas čukņas izlīda cilvēks , kas aptaujā atbildēja 'nē' ?
Kā var nezināt .... Pēdējās dienās visi mēdiji par to vien runā.
Pie atbilžu variantiem vajadzēja būt arī variantam "piedalījos". Jā es piedalījos.
žēl, ka es vēl nebiju piedzimusi, lai piedalītos Baltijas ceļā . un par aptauju, jā, no vienas puses nesaprotu-kā to var nezināt, bet no otras, kad biju mazāka, es arī to nezināju,.. tas šķiet diezgan pašsaprotami.
es protams nebiju dzimis vēl,bet šai dienā katru gadu tik un tā sajūtu patriotismu un vienotību,nesaprotu kā to nevar sajust ja dzīvo kādā no baltijas valstīm.Nav pat jāzin valsts valoda(kā 45% latvijas iedzīvotājiem)bet ir jāgrib būt daļai no valsts un to atbalstīts,jo valsts nav viena tauta,valsts ir dažādu taut cilvēki vienoti zem viena karoga!
Nezina noteikti pati jaunaka paaudze. Es pats esmu piedalijies un tas sajutas un pieredzetais vienmer paliks atmina.
Es saprastu, kaut kāds sīkais vēl varētu nezināt, kas ir Baltijas Ceļš. Bet.... aa pag, mums tak te arī ir daudz sīku pidriķu, kas ne sūda nesaprot.
Man liekas, ka šis notikums tiek apvīts ar pārlieku lielu pompu. Jā, tas bija skaisti un emocionāli. Bet paskatieties, kas notiek šodien. Iegūtā brīvība tiek izmantota tik savtīgi. Un pēc gadiem, jau būs vienalga, vai latvija ir brīva vai nē, jo latviešu vairs nemaz šeit nebūs. Tie būs izklīduši pa pasauli, kur var nopelnīt, bet šeit būs tikai vieni vienīgi viesstrādnieki.
