›

Baltā Nāve.41

569 7

1939 - 1940. gada Ziemas karā, kad gaisa temperatūra nokritās līdz pat
- 40 grādiem, somu snaiperis Simo Häyhä (uzvārdu neriskēšu mēģināt
pārlatviskot), vienatnē nošāva vairāk nekā 700 sarkanarmiešus,
pamanoties to izdarīt mazāk kā simts dienās. Pirmos 500 nogalēja ar
pavisam parastu ierindas šauteni, kurai pat nebija optiskā tēmekļa. Kā
tad viņš pamanījās iegūt sev vārdu "Baltā Nāve", kuru krievi izrunāja
ar neslēptu bijību?
Šajā rakstā piedāvāju nedaudz iepazīties ar šo izcilo karavīru, uz
kura fona pat Rembo nobāl...

Dzimis 1905 gadā Somijas ... Autors: Norjega Baltā Nāve.

Dzimis 1905. gadā, Somijas - Krievijas pierobežā. Simo gāja tēva pēdās, kļuva par lauksaimnieku un paralēli tam - arī par mednieku. Bet viņa jaukā un mierīgā dzīve negaidot izbeidzās trijus mēnešus pēc Otrā Pasaules kara sākuma, kad Staļins sadomāja paplašināt savas robežas rietumu virzienā... Būdams patriots, Simo bija tikai viena doma galvā - šauteni rokā un uz fronti!

Augumā nākamais varonis nebija... Autors: Norjega Baltā Nāve.

Augumā nākamais varonis nebija padevies - tikai 1,6 m. Iespējams, tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņš arī tika tieši pie tāda "darbarīka", ar kuru viņš krievus kā cāļus šāva. Tā bija Mosina-Naganta sistēmas padomju šautenes modifikācija M-28. No optiskā tēmekļa Simo atteicās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, bez optikas tēmējot, cilvēks tur galvu noliktu zemāk, tādejādi viņu ir grūtāk pamanīt, kā arī grūtāk trāpīt. Otrkārt, pastāvēja arī varbūtība, ka viņa slēpni varētu nodot arī saules atspīdums pret optikas stiklu. Treškārt, optiskais tēmeklis varēju gluži vienkārši saplīst vai kā citādi iziet no ierindas, kas tādos apstākļos nebūtu nekas neparasts.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Saprotams šaujot bez tēmēšanas... Autors: Norjega Baltā Nāve.

Saprotams, šaujot bez tēmēšanas palīgierīcēm, efektivitāte bija zemāk, taču vairāk nekā 500 nošautie runā paši par sevi. Daļa no tiem tika nobliezti pat no 400 metru attāluma. Vēl vismaz 200 Simo nošāva no somu ražojuma mašīnpistoles (diemžēl, neatradu no kādas tieši). Parastā taktika viņam bija tāda - ierakties sniegā un gaidīt kādu neuzmanīgu kareivi. Bija pat tā, ka Simo mēdza ēst sniegu, lai nevarētu redzēt viņa karstās elpas garaiņus, vai pat kausēja sniegu ap vietu, kur bija novietota šautene, lai pēc šāviena nepaceltos neliels sniega mākonītis. Tomēr neskatoties uz šādu maskēšanos, viņa šaušalīgā reputācija skrēja viņam pa priekšu. Sarkanās armijas komandieri pat pieņēma bezprecendenta mērus - veselas snaiperu komandas tika sūtītas uz tiem Karēlijas rajoniem, kur tika manīts Baltā Nāve, artilērija savukārt aizrautīgi un nerimtīgi rībināja visos virzienos, izmisīgā cerībā, ka vismaz kāda nomaldījusies šķemba ķers šo leģendāro snaiperi. Viss velti.

Tomēr agri vai vēlu pat šādiem... Autors: Norjega Baltā Nāve.

Tomēr, agri vai vēlu, pat šādiem vīriem veiksme pagriež muguru. 1940. gada 6. martā, kādam Sarkanās Armijas kareivītim uzsmaidīja milzīga veiksme - viņa raidīta lode nogāza no kātiem Simo. Sprāgstošā lode sadragāja žokli un izgāja caur kreiso vaigu. Tad, kad sarkanarmieši aizstiepa viņu uz savu štābu un veica apskati, Baltās Nāves fiziskais stāvoklis dokumentos tika atainots šādi - "nav puses sejas". Pēc kara, Simo tika paaugstināts par leitnantu (iepriekš viņs bija kaprālis). Negāja viegli, bet tomēr viņam izdevās iekļauties atpakaļ normālā miera laika dzīvē. Simo kļuva par mednieku, lieki piebilst, ka par ļoti veiksmīgu, un nodzīvoja garu un laimīgu mūžu līdz 96 gadu vecumam. Kad viņam jautāja par viņa dienestu, viņs izvairīgi vien noteica:"Man bija jādara tas kas bija jādara un es centos darīt savu darbu kā varēju". Savukārt uz jautājumu, par viņa leģendārajiem sasniegumiem, Simo atbildēja:"Prakse...Un labi laika apstākļi!"