Automobiļu vēsture 1. daļa23

1907. gadā Andrē Sitroens tiek lūgts palīgā grūtībās nonākušajam Parīzes autoražotājam Mors. Sitroens ir gatavs pieņemt izaicinājumu, un, radikāli mainot kompānijas darbu, līdz Pirmajam pasaules karam Mors ražošanas apjomi ir palielinājušies jau 18 reižu.

Kara laikā Sitroens iestājas artilērijas pulkā, taču ilgi tur nepaliek. Ievērojis, ka armijai katastrofāli trūkst lielgabalu lādiņu čaulīšu, viņš pārliecina valdību, ka spēs likvidēt čaulīšu deficītu. Izmantojot konveijera principu un vizītē Ford rūpnīcā iegūtās zināšanas, tas tiek spīdoši izdarīts.
    Karam beidzoties, Sitroena čaulīšu rūpnīca pārprofilējas automobiļu ražošanai, un 1919. gadā pasaulē parādās pirmais Citroen modelis Type 10CV – lēts sērijveida auto, ražots, vadoties pēc tiem pašiem principiem kā Ford.

Taču revolūciju Eiropā izraisa 1934. gada Traction Avant, kurā dzinējs pēc amerikāņu licences tiek stiprināts ar gumijas spilveniem. Pēc gada Andrē Sitroens nomirst.

Otrais pasaules karš pārtrauc vieglo automobiļu ražošanu, taču stingrā slepenībā no okupācijas varas iestādēm rūpnīcas inženieri turpina darbu pie leģendārā modeļa 2CV jeb pīles izstrādē. Tās ražošana tiek sākta 1949. gadā.

Gadu iepriekš, izprotot nepieciešamību pēc vienkārša komercautomobiļa, tiek sākta Type H ražošana, kas uz konveijera noturas līdz pat 1981. gadam, kļūstot par būtisku personāžu franču kinofilmās.

Nākamais būtiskais pavērsiens Citroen vēsturē ir hidropneimatiskā piekare DC modelī. Šī sistēma, kas tiek izmantota arī mūsdienu Citroen modeļos, nodrošina nemainīgu virsbūves augstumu un novērš šķiebšanos pagriezienos.

1974. gadā Citroen apvienojas ar Peugeot, izveidojot PSA grupu. Jaunākā no lielajām franču autofirmām turpina iesākto inovāciju un oriģinālo tehnisko risinājumu ceļu, lielu uzsvaru liekot uz ārzemju tirgiem, jo tikai 30% auto tiek pārdoti pašā Francijā.

lfa Romeo
    Alfa Romeo stāsts aizsākās 1906. gadā, kad Itālijā tika nodibināta firma Societa Italiana Automobili Darracq ar mērķi ražot lētus Darracq automobiļus. Taču drīz vien iepriekš strauji augušais automobiļu tirgus sāka sarukt, un kompānija nonāca nopietnās grūtībās, tāpēc tās īpašniekiem nācās pārdot Milānas apkaimē uzbūvēto rūpnīcu itāļu autoentuziastu grupai, kas sauca sevi Alfa Anonima Lombarda Fabbrica Automobili. Taču arī šai grupai neveicās ne par matu labāk, un uzņēmums turpināja nīkuļot.
    1915. gadā jau likvidācijas stadijā esošo kompāniju pārņem inženieris Nikola Romeo, un tas iezīmē renesansi Alfa Romeo vēsturē – ir sācies Pirmais pasaules karš, un Itālijas valdībai rodas akūta nepieciešamība pēc kravas automobiļiem un motoriem.